Eiropas Vides aģentūra: ES tiesību akti nespēj sasniegt nospraustos mērķus | WWF Latvia

Eiropas Vides aģentūra: ES tiesību akti nespēj sasniegt nospraustos mērķus



Publicēts 04 decembris 2019   |  
Grāmata dabā
© Inese Bērziņa
Eiropas Savienība nav ceļā uz to, lai tiktu sasniegta lielākā daļa 2020. gada vides mērķu, un perspektīvas 2030. un 2040. gadam ir vēl drūmākas. Šis ir spriedums, ko pieņēmusi Eiropas Vides aģentūra (EVA) līdz šim vēl nebijušā ziņojumā par ES vides stāvokli 2020. gadā jeb “State of the Environment Report 2020”, kas tika publicēts 4. decembrī.

Saskaņā ar šo ziņojumu Eiropa nav veikusi pietiekamu progresu gandrīz visās politikas jomās, sākot ar dabas aizsardzību un beidzot ar rīcību klimata jomā. Ziņojums uzsver arī milzīgo kaitējumu cilvēku veselībai un labklājībai, ko rada vides degradācija un piesārņojums, un brīdina, ka klimata pārmaiņu “lielais paātrinājums”, kas var izraisīt kritisku ekosistēmu sabrukumu, varētu nopietni izjaukt dabas spēju uzturēt cilvēku vajadzības, piemēram, pārtikas, tīra ūdens un auglīgas augsnes pieejamību.

“Zinātne ir skaidrāka nekā jebkad agrāk: mēs šobrīd iznīcinām tās ekosistēmas, kuras uztur cilvēci. ES līmenī apsolītais Eiropas Zaļais darījums varētu palīdzēt to mainīt, ja Komisija iesniegs drosmīgus priekšlikumus tālejošām reformām un palielinās ES ambīcijas pret klimata pārmaiņām un dabas atjaunošanai - tālu pārsniedzot to, kas šobrīd ir “uz galda”," tā uzskata WWF Eiropas politikas biroja direktors Esters Asins (Ester Asin). "Arī ES dalībvalstu valdībām ir jāpievēršas šo izaicinājumu risinājumiem un jāsniedz spēcīgs atbalsts Eiropas Zaļā darījuma īstenošanā. Dalībvalstīm ar konkrētām darbībām jāparāda, ka tās ir sadzirdējušas pilsoņu protestus, kuri ir tikuši organizēti īpaši pēdējā gada laikā.”

Eiropas Zaļajam darījumam jāiztur pieci testi, lai tas varētu efektīvi reaģēt uz bioloģiskās daudzveidības un klimata krīzēm. Proti, tajā jāiekļauj vērienīgs klimata likums ar mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 65% un līdz 2040. gadam panākt klimata neitralitāti – par ko jāvienojas krietni pirms COP26 nākamā gada novembrī -, kā arī jāveicina stingras un juridiski saistošas saistības attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, lai sāktu tās atjaunošanu visā Eiropā. Papildus jauniem pasākumiem, ir jāizmanto esošie likumi to maksimālā potenciāla sasniegšanai, kas līdz šim tā nav bijis. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūru pilnīga pašreizējās ES politikas īstenošana Eiropai prasītu garu ceļu, lai sasniegtu savus vides mērķus līdz 2030. gadam.

“Liela daļa mums vajadzīgo likumdošanas aktu jau ir tikuši ieviesti, bet dalībvalstis vilcinās jau sen spēkā esošu ES tiesību aktu, piemēram, Putnu un biotopu direktīvas vai Vispārējās ūdenssaimniecības direktīvas īstenošanā,” sacīja Esters Asins. “Komisijai jāpiemēro “nulles tolerances” nostāja, izmantojot visus pieejamos instrumentus, lai pilnībā ieviestu ES tiesību aktus.”

Plašāk par ziņojumu Eiropas Vides aģentūras mājaslapā.
Grāmata dabā
© Inese Bērziņa Enlarge
Vides mērķu sasniedzamība Eiropā
© European Environment Agency Enlarge

komentāri

blog comments powered by Disqus