Klimata krīze: labas un sliktas ziņas | WWF Latvia

Klimata krīze: labas un sliktas ziņas



Publicēts 16 decembris 2019   |  
Galvenā skatuve COP25 klimata sarunās Madridē, Spānijā
© UNFCCC
  • Eiropas Savienības līderi 13. decembrī vienojās par klimatneitralitātes sasniegšanu līdz 2050. gadam;
  • Eiropas Zaļais kurss attieksies uz tādām sfērām kā dalībvalstu 2030. un 2050. gada klimata mērķi, enerģija, rūpniecība, būvniecība, mobilitāte, pārtika, ekosistēmu atjaunošana, ķīmisko vielu piesārņojums, ilgtspējīgas finanses, budžeta plānošana, pētniecība un inovācijas, izglītība, ES nozaru politiku uzlabošana u.c.;
  • Eiropas Zaļais kurss tikai ar konkrētiem likumiem un priekšlikumiem, kas gaidāmi nākamajos mēnešos, spēs norādīt uz Eiropas Komisijas apņemšanās apmēru ievērot zinātniskos ieteikumus;
  • ES vēlas izveidot Eiropas Klimata paktu un kļūt par līderi cīņā pret klimata pārmaiņām;
  • Līdz šim garākā COP sesija noslēdzās ar neitrālu rezultātu, ko ietekmējis visvairāk emisiju ražojošo valstu steidzamības un politiskā gribas trūkums.

Pagājušajā nedēļā pieredzējām trīs vēsturiskus notikumus: tika publicēts paziņojums par Eiropas Zaļo kursu, ES līderi ir apņēmušies panākt klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un Madridē ar neitrālu rezultātu ir noslēdzies COP25.

Eiropas Komisija trešdien, 11. decembrī, nāca klajā ar visaptverošu pasākumu un saistību paketi, lai risinātu vides un klimata problēmas - Eiropas Zaļo kursu. Tas sniedz vēl nebijušu stimulu, lai īstenotu zinātnei atbilstošu politiku. Kursa mērķis ir aizsargāt, saglabāt un uzlabot ES dabas kapitālu, kā arī aizsargāt pilsoņu veselību un labklājību no vides riskiem un to ietekmēm. Tomēr tikai konkrēti tiesību akti un politikas priekšlikumi, kas gaidāmi nākamajos mēnešos, parādīs, cik lielā mērā Komisija ir apņēmusies ievērot zinātniskos ieteikumus steidzamām un tālejošām ES pārvērtībām.

Eiropas Zaļā kursa piedāvājums ir visaptverošs, kas identificē pareizās darbības jomas - no bioloģiskās daudzveidības un dabas atjaunošanas līdz klimata pārmaiņām un mežu izciršanas apturēšanu -, un tas piedāvā mums vairākas jaunas un potenciāli pārveidojošas iniciatīvas,” sacīja WWF Eiropas politikas biroja direktore Estera Asina (Ester Asin). “Tomēr, uzsverot nepārtrauktu ekonomisko izaugsmi kā galveno mērķi, Komisija laiž garām iespēju apstrīdēt tradicionālo izaugsmes paradigmu par labu pieejai, kas iekļautos planētas robežās. Vai šāda domāšana “rāmītī” var panākt dziļas sistēmiskas pārmaiņas, kas tika solītas?

Eiropas Parlamentam un ES valdībām turpmāk būs jāizrāda stingrs atbalsts Zaļajam kursam un jānodrošina, lai Komisija pirmajās 100 dienās daudzos labos nodomus pārvērstu jēgpilnā darbībā ar skaidriem termiņiem un konkrētiem pasākumiem,” secināja Estere Asina.

13. decembrī ES līderi pēc vairāku mēnešu kavēšanās beidzot apstiprināja klimatneitrālitātes mērķi, kas jāsasniedz līdz 2050. gadam. ES līderi arī aicināja noteikt augstāku mērķi līdz 2030. gadam – samazināt emisijas par 65%. Tikai Polija nespēja akceptēt klimatneitralitātes mērķi, tāpēc diskusijas ar Poliju ir pārceltas uz 2020. gada jūniju.

Kaut arī mērķis līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrāliem ir būtisks uzlabojums salīdzinājumā ar pašreizējo ES mērķi līdz 2050. gadam samazināt emisijas par 80–95%, tas joprojām ir nepietiekams – WWF skatījumā klimatneitralitāte ir jāsasniedz līdz 2040. gadam.

15. decembrī noslēdzās līdz šim garākā, ikgadējā ANO Klimata konference (COP25). Valstis, kas ģenerē visvairāk emisiju, piemēram, ASV, Ķīna, Indija, Japāna, Brazīlija, Saūda Arābija un citas ne tikai nav palielinājušas savas 2030. gada klimata saistību apņemšanās, bet arī bloķēja tik ļoti nepieciešamo progresu. Neraugoties uz neaizsargāto valstu un pilsoniskās sabiedrības prasībām, lielie piesārņotāji pretojās visiem centieniem saglabāt globālo sasilšanu zem 1,5°C. Konferencē trūka politiskās gribas reaģēt uz zinātni nepieciešamā mērogā. Regresīvas valdības fokusējās uz peļņas gūšanu, nevis planētas krīzi, ko piedzīvos nākamās paaudzes. Izņemot Eiropas Savienību, sarunas parādīja, cik nopietns ir lielo emisiju izraisošo valstu steidzamības trūkums.

COP25 sarunu rezultāts nepiedāvā nekādu virzību uz oglekļa tirgus organizāciju, cilvēktiesību ievērošanu, sabiedrības līdzdalību vai klimata ietekmes radīto zaudējumu un kaitējuma finansēšanu.

komentāri

blog comments powered by Disqus