Eiropas migrējošo saldūdens zivju populācijas samazinājušās par 93% | WWF Latvia

Eiropas migrējošo saldūdens zivju populācijas samazinājušās par 93%



Publicēts 06 augusts 2020   |  
Zivs
© Petteri Hautamaa / WWF Finland
Kopš 1970. gada saldūdens migrējošo zivju populācijas pasaulē ir samazinājušās vidēji par 76%, Eiropā - 93%. Par to liecina pirmais globālais saldūdens migrējošo zivju sugu stāvokļa novērtējums, kuru veikuši WWF, World Fish Migration Foundation un citi. Par vienu no galvenajiem faktoriem migrējošo zivju skaita samazinājumam atzīta brīvi plūstošu upju iznīcināšana aizsprostu būvēšanas dēļ.

Lielais dambju un citu aizsprostu skaits Eiropā ir viens no galvenajiem upju sliktā stāvokļa un migrējošo saldūdens zivju populāciju, tai skaitā Eiropas zuša, laša, vimbas, kā arī upes nēģa samazināšanās iemesliem. Aizsprosti maina upju stāvokli, bloķē zivju migrācijas ceļus un pārtrauc upju spēju dabiski pielāgoties plūdiem vai sausumam. Šie faktori ietekmē ne tikai savvaļas dzīvniekus, bet arī cilvēku kopienas, kuru iztika ir atkarīga no labā stāvoklī esošām saldūdens ekosistēmām.

Izmantojot ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju un ES tiesību aktus ūdens aizsardzības jomā, varam cīnīties pret saldūdens migrējošo zivju sugu populāciju katastrofālo samazināšanos. Tomēr, ņemot vērā milzīgo hidroelektrostaciju (HES) skaitu Eiropā un to nodarīto kaitējumu videi, normatīvu īstenošanai jānotiek vienlaikus ar izmaiņām no ES puses par jaunu HES būvniecību un to finansēšanu, un veco aizsprostu aktīvu nojaukšanu.

Vairāk nekā 90% no visām esošajām un plānotajām hidroelektrostacijām Eiropā ir mazas. Tās saražo ne vairāk kā 10 MW elektroenerģijas. Ja tiktu uzbūvēti visi plānotie mazie HES projekti, to ieguldījums kopējā elektroenerģijas ražošanā ES būtu tikai no 0,2 līdz 2%. Iegūtā enerģija neattaisnotu kaitējumu dabai, ko radītu jauni HES projekti. Arī Latvijā šobrīd mazie HES atstāj lielu negatīvu ietekmi uz vidi un zivju resursiem, vienlaikus radot vien niecīgu enerģijas apjomu.

WWF uzskata, ka valstis var sasniegt mērķus klimata jomā un aizsargāt upes, novirzot daļu no paredzamā finansējuma hidroenerģijas attīstībai nākotnē uz lielākiem ieguldījumiem vēja un saules enerģijas ražošanā, jaunus hidroenerģijas projektus izvietojot piesardzīgi.

"HES ietekme uz upēm un to bioloģisko daudzveidību ir satraucoša. Šī nozare ir viens no virzītājspēkiem Eiropas migrējošo saldūdens zivju sugu populāciju katastrofālajā samazinājumā, un gadu gaitā ES to ir pārlieku finansējusi," saka Pasaules Dabas Fonda Saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena. "Ir manāms, ka Latvijas sabiedrība ir gatava pārmaiņām, kas ir nepieciešamas, lai sasniegtu Eiropas izvirzītos mērķus Ūdens Struktūrdirektīvā un uzlabotu ūdens resursu kvalitāti. Tāpēc valdībai vajadzētu aktīvi veicināt veco dambju un citu aizsprostu nojaukšanu, kā arī nodrošināt labu upju ekoloģisko stāvokli ar saistošu likumdošanu.

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas priekšlikumā ietvertas konkrētas saistības līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 25 000 km brīvi plūstošu upju un izveidot aizsargājamas teritorijas vismaz 30% Eiropas sauszemes (kas aptver arī saldūdens ekosistēmas). Šīm saistībām nevajadzētu būt tikai uz papīra - Eiropas Komisijai ir jāatrod finansējums, lai ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģija pārvērstos par realitāti.

WWF aicina aizsargāt brīvi plūstošas upes, ieguldot ilgtspējīgās atjaunojamās enerģijas alternatīvās, nevis tūkstošos jaunu hidroenerģijas aizsprostu, kas tuvākajā nākotnē tiek plānoti visā pasaulē.


“Eiropas migrējošo saldūdens zivju populācijas samazinājušās par 93%” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par “Eiropas migrējošo saldūdens zivju populācijas samazinājušās par 93%” saturu atbild nodibinājums “Pasaules Dabas Fonds”.

Zivs
© Petteri Hautamaa / WWF Finland Enlarge
Dams in protected areas / infographic
© World Wildlife Fund Enlarge
Freshwater fish cartoon
© World Fish Migration Foundation Enlarge

komentāri

blog comments powered by Disqus