Baltijas jūra nespēj atveseļoties grunts tralēšanas dēļ - WWF pieprasa rīcību no valdībām | WWF Latvia

Baltijas jūra nespēj atveseļoties grunts tralēšanas dēļ - WWF pieprasa rīcību no valdībām



Publicēts 28 septembris 2020   |  
Bottom Trawling in Baltic Sea, traļi
© WWF BEP
Jaunākais Pasaules Dabas Fonda (WWF) ziņojums norāda, ka grunts tralēšanas zvejas metode, kuru galvenokārt izmanto mencu zvejai, būtiski ietekmē Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. WWF aicina Eiropas Komisiju un Baltijas jūras reģiona valstis rīkoties, lai atjaunotu zivju krājumus un bioloģisko daudzveidību Baltijas jūrā.

WWF ziņojumā aplūkota grunts tralēšanas ietekme Baltijas jūras dienvidos, kur traļi tiek izmantoti visintensīvāk. Grunts tralēšanai ir tieša ietekme uz jūras bioloģisko daudzveidību, ilgtermiņā nodarot fizisku kaitējumu jūras gultnei, kas maina ekosistēmas līdzsvaru un barības ķēdes. Ziņojumā uzsvērts, ka grunts tralēšana var pastiprināt gan eitrofikācijas, gan klimata pārmaiņu ietekmes.

Viena no galvenajām zivju sugām, kuras nozvejai tiek izmantoti grunts traļi, ir Baltijas menca. 80. gadu vidū gada nozveja Baltijas mencai bija gandrīz 450 000 tonnas, bet 2019. gadā - zem 20 000 tonnām. Šī starpība liecina par to, ka Baltijas jūrā sarukusi neskartu mencu izplatības apgabalu platība.

Ziņojumā secināts, ka grunts tralēšana tiek aktīvi pielietota pat aizsargājamās jūras teritorijās. Laikā, kad bioloģiskā daudzveidība ūdenī strauji sarūk, ir īpaša nepieciešamība aizsargāt ekoloģiski nozīmīgas teritorijas. Lai aizsargājamās jūras teritorijas būtu efektīvas, tājās ir jāaizliedz grunts tralēšana, jo šī prakse kavē Baltijas jūras tiesību aktu mērķu sasniegšanu.

"Aizsargājamām jūras teritorijām ir jādarbojas kā efektīvi apsaimniekotam teritoriju tīklam, lai aizsargātu un palīdzētu atjaunot sugas un dzīvotnes Baltijas jūrā, kas, līdzīgi kā visos pasaules ūdeņos, strauji sarūk," pauž Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja, Magda Jentgena. "WWF ziņojums rāda, ka grunts tralēšana joprojām notiek aizsargājamās jūras teritorijās un svarīgu zivju krājumu dzīvotnēs, piemēram, nārsta apgabalos. Tas nozīmē, ka valdības pat neaizsargā teritorijas, kuras ir obligāti jāaizsargā."

"Mums ir unikāla iespēja pārskatīt pārvaldības modeli reģionā un radīt precedentu ilgtermiņa ieguvumam Baltijas jūrai un cilvēkiem, kuru dzīves no tās ir atkarīgas," aicina Jentgena. "Turpmākais ceļš ir skaidrs: mazinot grunts tralēšanu un saprātīgāk apsaimniekojot teritorijas, kur notiek tralēšana, tiktu uzlabota zivsaimniecības produktivitāte, sniegts atbalsts piekrastes zvejnieku kopienām un sasniegti daudz plašāki sociālekonomiskie ieguvumi Baltijas valstīs."

WWF ziņojumā ir iekļautas deviņas rīcības, kas Eiropas Komisijai un Baltijas jūras valstu valdībām būtu jāveic, lai veicinātu jūras ekosistēmu atjaunošanos. Šie ieteikumi ietver gan grunts tralēšanas aizliegumu jūras aizsargājamās teritorijās, gan sadarbību starp visām Baltijas jūras valstīm.


“Baltijas jūra nespēj atveseļoties grunts tralēšanas dēļ - WWF pieprasa rīcību no valdībām” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par “Baltijas jūra nespēj atveseļoties grunts tralēšanas dēļ - WWF pieprasa rīcību no valdībām” saturu atbild nodibinājums “Pasaules Dabas Fonds”.

komentāri

blog comments powered by Disqus