Pasaules Dabas Fonds uzsāk kampaņu “Sargi zuti ar aizvērtu muti!” | WWF Latvia

Pasaules Dabas Fonds uzsāk kampaņu “Sargi zuti ar aizvērtu muti!”



Publicēts 15 jūnijs 2020   |  
Pasaules Dabas Fonds
© Pasaules Dabas Fonds
Aicina sargāt Eiropas zušus no izzušanas, izvēloties vietējās saldūdens zivis.

Lai novērstu sugas izzušanu, Pasaules Dabas fonds aicina sabiedrību sargāt Eiropas zušus ar aizvērtām mutēm – tos neēdot. Zušus, kas jau vairākus gadus ir apdraudēta suga, gan patērētāji, gan uzņēmēji var glābt, dažādojot ēdienkarti, izvēloties vietējās saldūdens zivis un atbalstot pašmāju zvejniekus.

Aicinājumam sargāt zušus, tos izslēdzot no sava piedāvājuma klāsta, pievienojusies lielveikalu ķēde Rimi Latvia, vairāki restorāni, kā arī Jauno pavāru kustība. Aicinām arī citus uzņēmumus atbalstīt kustību un izvēlēties produktus, kuru ieguve neatstāj negatīvas sekas uz apkārtējo vidi un zivju resursiem. Savukārt patērētājus mudinām zušu vietā izvēlēties asarus, līdakas, līņus, plaužus, raudas, kā arī Latvijā audzētas karpas un samus, kuru krājumi nav apdraudēti. Mēs varam saglabāt Baltijas jūras un saldūdeņu resursus nākamajām paaudzēm, ja vien kopīgi par tiem parūpēsimies,” norāda Elza Ozoliņa, Pasaules Dabas Fonda projektu vadītāja.

Lai gan Eiropas zutis ir iekļauts Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības (International Union for Conservation of Nature) Sarkanajā grāmatā kā īpaši apdraudēta suga, to skaits pēdējās desmitgadēs ir samazinājies par 95-99% un arvien turpina sarukt. Sargasu jūra, kas pati par sevi ir savdabīgs dabas brīnums – jūra, kuru norobežo nevis sauszeme, bet gan okeāna straumes – ir vienīgā vieta pasaulē, kur nārsto šīs zivis. Zuti nav iespējams mākslīgi pavairot audzētavās un tā izzušana ir cieši saistīta ar cilvēka radīto ietekmi uz dabu: pārzveju, jūras un saldūdeņu piesārņojumu, kā arī hidroelektrostaciju un citu šķēršļu izbūvi uz upēm, aizsprostojot zušu migrācijas ceļus.

Pēc tirgus izpētes, ko Pasaules Dabas Fonds š. g. aprīlī veicis sadarbībā ar Gateway & Partners, secināts, ka pieprasījums pēc zivju produktiem pieaug. Ēdināšanas uzņēmumi pamatā pievērš uzmanību zivju izcelsmei, retāk nozvejas veidam. Tomēr tieši izvēlētais nozvejas veids var atstāt negatīvu ietekmi ne tikai uz zivju resursiem, bet arī uz jūras ekosistēmu. Sabiedrība, pēc pētījuma rezultātiem, vēl neizprot, kā personīgas izvēles ik dienu ietekmē gan zivju daudzumu un to daudzveidību, gan Baltijas jūras un saldūdeņu kvalitāti.

Pasaules Dabas Fonda iniciatīva “Lai jūra čum un mudž” norisinās jau otro gadu pēc kārtas. 2019. gadā uzmanība tika pievērsta mencai, kas arī ir iekļauta Pasaules Dabas Fonda Zivju gida sarkanajā sarakstā. Kampaņas mērķis ir vairot izpratni par atbildīgu un ilgtspējīgu zivju un jūras velšu patēriņu. Eiropas Komisija ir lēmusi pārtraukt Baltijas jūras austrumu daļas mencu nozveju līdz 2020. gada beigām, taču Baltijas jūras mencu nākotne joprojām ir neskaidra cilvēku darbības radīto izaicinājumu dēļ.
Pasaules Dabas Fonds
© Pasaules Dabas Fonds Enlarge

komentāri

blog comments powered by Disqus