Dzīvās planētas ziņojums: kopš 1970. gada savvaļas dzīvnieku populācijas sarukušas par 68% | WWF Latvia

Dzīvās planētas ziņojums: kopš 1970. gada savvaļas dzīvnieku populācijas sarukušas par 68%



Publicēts 10 septembris 2020   |  
LPI 2020 report, Dzīvās planētas ziņojums vāks
© WWF & Zoological Society of London
Zīdītāju, putnu, abinieku, rāpuļu un zivju populācijas* pasaulē mazāk nekā pusgadsimta laikā ir sarukušas vidēji par 68 procentiem, liecina šodien publicētais dabas aizsardzības organizācijas WWF (World Wide Fund for Nature) 13. Dzīvās planētas ziņojums, kas tiek izdots kopš 1998. gada. Populāciju sarukšanas iemesls galvenokārt saistīts ar dabiskās vides zudumu un ekosistēmu noplicināšanu, klimata pārmaiņām.

2020. gada Dzīvās planētas ziņojums sniedz visaptverošu pārskatu par dabas stāvokli pasaulē, izmantojot Dzīvās planētas indeksu (LPI). Indekss norāda par izmaiņām vairāk nekā 20 tūkstošu dzīvnieku sugu populāciju stāvokļos visā pasaulē.

Kopš 1970. gada dzīvnieku populācijas Eiropā un Centrālāzijā vidēji ir samazinājušās par 24 procentiem, bet Dienvidamerikā – par 94 procentiem.

Dzīvās planētas ziņojums norāda, ka novēroto sugu populāciju dramatiskās samazināšanās cēlonis ir dzīvotņu zudums un ekosistēmu noplicināšana, tostarp mežu izciršana, kas saistīts ar veidu, kā ražojam un patērējam pārtiku.

Nākamajās desmitgadēs klimata pārmaiņu negatīvā ietekme tiek prognozēta kā viens no būtiskākajiem bioloģiskās daudzveidības samazināšanās virzītājspēkiem. Tajā pašā laikā turpmāka dabas stāvokļa pasliktināšanās var nelabvēlīgi ietekmēt klimatu, kas norāda par nepieciešamību klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes risināt vienlaicīgi.

Savukārt visvairāk apdraudētas ir saldūdens ekosistēmas - sastopamās savvaļas dzīvnieku populācijas ir samazinājušās par 84 procentiem. Saldūdens sugas ietekmē ūdenstilpju noplicināšana, tās piesārņojot un pārveidojot, svešzemju sugu ienākšana, klimata pārmaiņas, infekcijas slimības un jauni hidroenerģijas projekti. Šie secinājumi seko drūmajām ziņām, ka migrējošo saldūdens zivju sugu populācijas kopš 1970. gada pasaulē ir samazinājušās vidēji par 76%, bet Eiropā par 93%.

 “Mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka esam pilnībā atkarīgi no dabas un tās devums cilvēcei samazinās – dabas sistēmu stāvoklis cieši nosaka cilvēku labklājības līmeni. Savvaļas sugu populāciju samazināšanās ir brīdinājuma signāls par mūsu attiecību neizdošanos,” pauž Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors. “Šobrīd Eiropas Zaļā kursa plašais tvērums un mērķi ir ļoti svarīgi gan lokāli Latvijai un Eiropai, gan plašāk globālā mērogā. Ir nepieciešama steidzama rīcība, lai novērstu dabas daudzveidības izzušanu un katastrofālas klimata pārmaiņas. Ja nerīkosimies, tad pēc zinātnes sniegtās informācijas ap 1 miljonam augu un dzīvnieku sugu draud izmiršana turpmākajās desmitgadēs, un daba vairs nespēs atbalstīt pašreizējās un nākamās cilvēku paaudzes.”

Eiropas Komisijas priekšlikumos par ES “Bioloģiskās daudzveidības” stratēģiju iekļauti mērķi, nosacījumi par aizsargājamām teritorijām, dabas atjaunošanu, lauksaimniecisko ražošanu un ķīmisko vielu samazināšanu, tāpat par rīcību ārpus ES bioloģiskās daudzveidības stāvokļa uzlabošanā. Pasaules Dabas Fonds īpaši atzinīgi novērtē ES apņemšanos 2021. gadā nākt klajā ar papildu juridiski saistošiem dabas atjaunošanas mērķiem, kas sekmēs gan bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, gan klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Dabas izzušanas ekonomiskā ietekme pasaulei izmaksās vismaz 479 miljardus dolāru gadā - līdz 2050. gadam tie būs aptuveni 10 triljoni dolāru, liecina WWF Globālās tirdzniecības analīzes un Dabas kapitāla iniciatīvu ziņojums. Visas saimnieciskās darbības ir tieši vai netieši atkarīgas no dabas. Pasaules ekonomikas foruma Dabas riska pieauguma ziņojumā konstatēts, ka vairāk nekā puse pasaules IKP - 44 triljoni ASV dolāru - ir ļoti vai daļēji atkarīgi no dabas un ekosistēmu pakalpojumiem.

Dzīvās planētas ziņojums tiek publicēts mazāk nekā nedēļu pirms ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijas, kur gaidāms, ka tiks pārskatīts paveiktais ilgtspējīgas attīstības mērķu, Parīzes nolīguma un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (CBD) jomās. ANO Ģenerālā asambleja pulcēs pasaules līderus, uzņēmumus un pilsonisko sabiedrību, lai izstrādātu globālās bioloģiskās daudzveidības rīcības pamatnostādnes laikposmam pēc 2020. gada.
 
* Izmantojot datus par 4392 sugām un 20 811 populācijām, 2020. gada Dzīvās planētas ziņojums norāda par šo novēroto populāciju vidējo samazināšanos par 68 procentiem. Procentuālās izmaiņas atspoguļo vidējās proporcionālās izmaiņas dzīvnieku populāciju lielumos, kas tika novērotas 46 gadu laikā, nevis atsevišķu zaudēto dzīvnieku skaitu.



“Dzīvās planētas ziņojums: kopš 1970. gada savvaļas dzīvnieku populācijas sarukušas par 68%” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par “Dzīvās planētas ziņojums: kopš 1970. gada savvaļas dzīvnieku populācijas sarukušas par 68%” saturu atbild nodibinājums “Pasaules Dabas Fonds”.

LPI 2020 report, Dzīvās planētas ziņojums vāks
© WWF & Zoological Society of London Enlarge
Living Planet Index 2020
© WWF & Zoological Society of London Enlarge
Iespējamie scenāriji LPI report 2020
© WWF & Zoological Society of London Enlarge
Neskartās, nepārveidotās sauszemes teritorijas
© WWF & Zoological Society of London Enlarge
LPI index report 2020, Dzīvās planētas ziņojums
© WWF / James Morgan Enlarge

komentāri

blog comments powered by Disqus