Apakšklase Elasmobranchii
Haizivis un rajas ir skrimšļzivis. Tās aug lēni, un tās apdraud pārāk intensīva zveja. Haizivis mēdz izmantot kā baltās zivis, piem., tradicionālajā Lielbritānijas ēdienā ”
fish and chips” (fritēta zivs fileja un kartupeļi). Nelegālā haizivju zveja ir liels drauds daudzām haizivju sugām. Baltijas jūrā gan haizivis nav novērotas, tomēr pasaules otrā lielākā haizivs, milzu haizivs, dažreiz mēdz iepeldēt arī Ziemeļjūrā.
Daudzas no haizivju sugām ir ierindotas gan Starptautiskās Dabas aizsardzības savienības (IUCN) Sarkanajā sarakstā, gan arī Konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITIES).
Vislielāko apdraudējumu haizivju resursiem rada pārāk intensīvā zveja un haizivju medības spuru dēļ, bez tam miljoniem haizivju mirst, iepinušās tīklos, kas paredzēti citu zivju iegūšanai. Zvejojot haizivis tropu ūdeņos, netīšām tiek notverti un ievainoti arī bruņurupuči, putni un jūras zīdītāji.
Haizivis vairojas vēlu, kad jau ir nobriedušas, un katru gadu tās rada tikai dažus mazuļus. Šī iemesla dēļ pat neintensīva zvejniecība var ātri samazināt haizivju skaitu. Ziemeļjūrā haizivis šobrīd tiek nozvejotas ļoti reti.
IZPLATĪBA
Haizivis dzīvo visos okeānos. Dažas sugas dzīvo arī saldūdenī.
RESURSU STĀVOKLIS
Par haizivju resursiem zināms ļoti maz. Populārāko sugu resursi pēdējo gadu laikā ir ievērojami samazinājušies.
