Siļķe un reņģe | WWF Latvia

Siļķe un reņģe



 rel=
Siļķu (Clupea harengus) zveja, Norvēģija, 2009. gada februāris.
© Wild Wonders of Europe /Magnus Lundgren / WWF
Lat. Clupea harengus harengus, Clupea harengus membras
Eng. Herring

 
Siļķu augšanas ātrums, migrācijas raksturs un nārstošanas laiks dažādās vietās atšķiras. Siļķes dzīvo baros līdz 200 m dziļumam. To barību galvenokārt veido planktons. Siļķes sastopamas Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā. Baltijas jūrā mēs tās saucam par reņģēm. Tās zvejo ar traļiem, stāvvadiem un tīkliem. Liela daļa no siļķu nozvejas tiek izmantota zivju miltu, barības un tauku ražošanai.
 

IZPLATĪBA

Nozīmīgākie siļķu resursi atrodas Norvēģijas un Islandes ūdeņos, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā.

REKOMENDĀCIJA

Siļķes un reņģes pērciet droši! It īpaši tās, kas nozvejotas Baltijas jūrā, Rīgas līcī vai Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā, kā arī Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (ASV). Ņemot vērā resursu patēriņa efektivitāti, labāk lietot pašu zivi, nevis pārstrādāt to mājdzīvnieku un zivju barībā.
 

REKOMENDĀCIJA

Esiet uzmanīgi ar siļķu iegādi, kas nozvejota pie Skotijas un Īrijas, Ķeltu jūrā vai Lamanšā, ar tīkliem Botnijas līcī, Kategatā, Skagerakā vai Baltijas jūras rietumu daļā, kā arī, ja nozvejota ar riņķvadiem Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (Kanāda). 

Vai zināt, ka...

Norvēģijas siļķu resursi pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados tika ārkārtīgi pārzvejoti to pavasara nārsta laikā, kad zivis migrēja uz fjordiem.

Siļķu zvejošana šajās teritorijās iznīka. Lai šie resursi atjaunotos, bija nepieciešami vairāk nekā 20 gadi. Arī Ziemeļjūrā siļķes tika pārzvejotas, un 1977. gadā to zvejniecību aizliedza.

Resursu atjaunošanās ilga aptuveni 10 gadus.