What would you like to search for?

LAUKSAIMNIECĪBA

© Magda Jentgen

Gandrīz 25% no 1,7 mlj. km2 Baltijas jūras sateces baseina tiek izmantoti lauksaimniecībai, kurā darbojas miljoniem cilvēku. Pārmērīgs barības vielu daudzums, ko rada lauksaimniecība, veicina nopietnus draudus Baltijas jūrai, kaitējot dzīvībai jūrā un cilvēku veselībai. Mēs strādājam pie problēmu risināšanas, veicinot politiskas reformas un ilgtspējīgāku lauksaimniecības un zemes pārvaldības praksi.

LAUKSAIMNIECĪBA - NOZĪMĪGĀKAIS PIESĀRŅOJUMA AVOTS

Lauksaimniecība devusi pārtiku vietējiem iedzīvotājiem gadsimtiem ilgi. Kad tās apjomi bija mazāki, lauksaimnieki izmantoja barības vielas, ko ieguva no kūtsmēsliem un lauksaimniecības atkritumiem, atgriežot tās atpakaļ zemē.

Taču pēc lauksaimniecības industrializēšanas Eiropā pagājušā gadsimta sešdesmitajos un septiņdesmitajos gados saimniecības ražu palielināšanai sāka izmantot mākslīgo mēslojumu. Rezultātā pieauga barības vielu (īpaši fosfora un slāpekļa) daudzums kopējā apritē, tādējādi radot lielu šo barības vielu pārpalikumu. Tas pa dažādiem ceļiem nonāk jūrā, barojot tur augošās aļģes.

Baltijas jūras reģiona valstīs patlaban ir ļoti augsts intensīvās lauksaimniecības līmenis. Lai gan ekonomiskajā ziņā tas ir izdevīgi, radītas negatīvas sekas videi. Modernizācija nav gājusi roku rokā ar pietiekami stingriem vides aizsardzības pasākumiem.

Galvenais iemesls jūras aizaugšanai ir pārmērīga barības vielu noplūde lauksaimniecības darbu rezultātā

© Germund Sellgren/WWF-Sweden

Eiropas Savienības subsīdijas

Lauksaimniecības attīstību veicina Eiropas Savienības subsīdijas, kas tiek piešķirtas lauksaimniecības industrializācijai. Šīs subsīdijas ir bijis politisks instruments jau kopš Eiropas Savienības pirmsākumiem. Esošā subsīdiju sistēma saņēmusi pārmetumus gan par tirgus izkropļošanu, gan vides degradēšanu, gan nabadzības līmeņa paaugstināšanu mazattīstītajās valstīs.

Gadu gaitā vairākas no problēmām ir atrisinātas, bet vēl joprojām 75% no Kopējās lauksaimniecības politikas  (KLP) subsīdijām – jeb tiešie maksājumi – tiek piešķirtas kā vienkāršs maksājums zemes īpašniekiem. Nereti  tas notiek bez konkrētiem sabiedriskiem vai vides ieguvumiem. Vēsturiskā mantojuma dēļ maksājumi sadalīti tā, lai vairāk atbalstītu lielos ražotājus bagātākās valstīs. KLP ir viena no lielākajām Eiropas programmām, jo saņem vairāk kā trešo daļu no visa ES budžeta.