What would you like to search for?

Zemes stunda

© Daniel Seiffert / WWF-Germany

Zemes stunda 2022. gadā notiks 26. martā plkst. 20:30. Ikviens iedzīvotājs, uzņēmums, pašvaldība vai organizācija akcijas laikā tiek aicināti simboliski izslēgt apgaismojumu uz vienu stundu, lai iestātos par dabu un parādītu savu apņemšanos videi draudzīgākai rīcībai ikdienā.

Mūsu attiecības ar dabu ir pārrautas

Mūsu attiecības ar dabu ir bīstami nelīdzsvarotas. Nesen pasauli satricināja virkne katastrofālu notikumu - mežu ugunsgrēki, ekstrēmi laika apstākļi un COVID-19 pandēmija, un mēs joprojām cīnāmies ar vēl nebijušām, traģiskām sociālekonomiskām sekām. 2020. gads mums ir pierādījis, ka daba ir būtiska mūsu eksistencei, un veselīgas dabas sistēmas ir obligātas mūsu pastāvēšanai. To, ko mēs darām dabai, mēs darām sev, jo dabas noplicināšana mums sniedz jaunu pandēmiju rašanās riskus.

Simboliski izslēdzot apgaismoju Sidnejā 2007. gadā, Zemes stunda ir kļuvusi par vienu no pasaules lielākajām vides akcijām. Zemes stunda jau 14 gadus iedvesmo indivīdus, uzņēmumus un organizācijas 190 valstīs un teritorijās rīkoties klimata pārmaiņu un dabas daudzveidības samazināšanās novēršanai.

Aplūko mūsu sagatavotās idejas iedzīvotājiem, skolotājiem, pilsētām un uzņēmumiem Zemes stundas virtuālo pasākumu īstenošanā un atzīmēšanā!

Zemes stunda 2021

Šogad ierasto pulcēšanās pasākumu un fizisko klātbūtni pilsētu gaismas objektu izslēgšanas brīdī ar saukli "Iestājies par dabu!" aizstāja kopības sajūta un solidarizēšanās digitāli. Mēs nevarējām būt kopā plecu pie pleca, bet mēs varējām būt kopā virtuāli! Pasaules Dabas Fonds aicināja simboliski samazināt apgaismojumu mājās un pieslēgties Zemes stundas koncertam savā datorā.

Kā mums gāja?

Laiks rīkoties ir tagad! Mums ir jāpauž atbalsts dabai, lai aizsargātu mūsu un planētas veselību un labklājību. Tikai kopīga pasaules iedzīvotāju nostāja aizsargāt nākotni un uzlabot vides kvalitāti palīdzēs mūsu centieniem panākt zinātnei atbilstošas starptautiskās vienošanās par dabu, klimatu un ilgtspējīgu attīstību.

© Jeremiah Armstrong / WWF-Canada

2021. gads ir kritisks dabai

Šogad pasaules līderi pieņems nozīmīgākos politiskos lēmumus par rīcību klimata jomā, ilgtspējīgu attīstību un dabu - notiks starptautiskā nolīguma par klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas attīstības mērķu un konvencijas par bioloģisko daudzveidību atjaunināšana. Šie lēmumi ietekmēs mūsu planētas veselību un mūsu pašu nākotni nākamajās desmitgadēs.

2021. gada Zemes stundā mēs visi, kas izprot šo vitālo saikni, stāstījām par dabu un palīdzējām izraisīt miljoniem sarunu visā pasaulē, lai dabas daudzveidības izzušanas krīze nonāktu pasaules auditorijā. Mums jāpārtrauc dabas iznīcināšana, no kuras atkarīga mūsu veselība, laime un labklājība. Šajā Zemes stundā iestājāmies par dabu!

Mēs aicinām jūs parādīt lēmumu pieņēmējiem, ka jums, jūsu ģimenei, kopienai un organizācijām rūp esošās krīzes uz mūsu planētas - klimata pārmaiņas un dabas izzušana - un ka jūs vēlaties nākotni, kurā cilvēki dzīvo harmonijā ar dabu.

© Daniel Seiffert / WWF

Zemes stundas fokusā - klimata pārmaiņas un dabas daudzveidības izzušana

Klimata pārmaiņas ir ārkārtīgi steidzami risināms jautājums. Bet mēs uzskatām, ka ir jākoncentrējas arī uz arvien straujāku dabas izzušanu un draudiem, ko tā mums visiem rada. Mums ir jāveido kustība dabai, lai rosinātu rīcību līdzīgi tai, kas tika sasniegta ar 2015. gada Parīzes vienošanos par klimata pārmaiņām. Arvien svarīgāk ir palielināt izpratni par to, ka daba ir veselīgas planētas kritiskais pamats un tūlītējs, spēcīgs un rentabls risinājums klimata katastrofu un pandēmiju novēršanai.

Dabiskās sistēmas palīdzēs samazināt jaunu pandēmiju rašanās risku. Izmaiņas veidā, kā izmantojam Zemi, piemēram, pasaules mežu izciršanas un pārveidošanas, lauksaimniecības intensifikācijas, ir identificēti kā faktori, kas veicina jaunu zoonožu slimību rašanos. Meži attīra gaisu, regulē vietējo klimatu un nodrošina ūdeni upēm. Koki un veģetācija mazina klimata pārmaiņas un piesaistot oglekli. Daba pasargā mūs no klimata pārmaiņu ietekmes - t.i., ekosistēmas, piemēram, meži, zālāji, mitrāji, mangrovju audzes un koraļļu rifi, nodrošina vislielāko aizsardzību pret plūdiem un vētrām. Veselīgas un bioloģiski daudzveidīgas augsnes nodrošina mūs ar pārtiku. Ledāji ir galvenie ūdens avoti lielākajām upēm, kas savukārt daudziem cilvēkiem nodrošina dzeramo ūdeni. Tiek lēsts, ka ekosistēmu sniegto pakalpojumu vērtība ir 125 triljoni dolāru gadā - tā ir divu pasaules iekšzemes kopproduktu vērtība. Visā pasaulē ir 2 miljardi cilvēku, kuri tieši atkarīgi no veselīgas zemes un piekrastes, nodrošinot tiem darbavietas.

Cik zinošs esi Tu, lai iestātos par dabu? Izpildi 10 jautājumu testu!

Izpildīt testu
WWF

Katrs var piedalīties dabas aizsardzībā un tās atjaunošanā

2021. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas ekosistēmu atjaunošanas desmitgades ietvaros tiks veikti vairāki būtiski dabas atjaunošanas pasākumi. Dabu iespējams atjaunot visās ainavās, sākot no tropu līdz mērenajiem mežiem, no mitrājiem līdz zālājiem un lauksaimniecības zemēm.

Mums ir visas iespējas:
- Uzlabot degradēto ekosistēmu stāvokli, piemēram, koraļļu rifus, mongrovju audzes, mežus, jo tie palielina noturību pret klimata pārmaiņām, uzlabo bioloģisko daudzveidību un samazina turpmāko pandēmiju risku. Atjaunotie meži, jūras un citas ekosistēmas var uztvert un uzglabāt milzīgu daudzumu oglekļa dioksīda, palīdzot samazināt siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.
- Samazināt ietekmes uz vidi, piemēram, piesārņojumu, pārzveju un resursu neatbildīgu izmantošanu, kas var ļaut atjaunototies degradētām ekosistēmām, veidojot noturību pret klimata pārmaiņu sekām un uzlabojot bioloģisko daudzveidību.
- Praktizēt ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību, kas var uzlabot nozaru ilgtspēju un atdzīvināt lauku kopienas.
- Veicināt zaļas infrastruktūras attīstību, kas var palīdzēt uzlabot gaisa kvalitāti, regulēt vietējo gaisa temperatūru un mitruma līmeni, uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti, kā arī ievērojami veicināt siltumnīcefekta gāzu emisiju līdzsvarošanu.

Indivīdi var atbalstīt dabu, izdarot ētiskākas pirkumu izvēles, patērējot mazāk un saprātīgāk, atjaunojot dabu savā īpašumā un iegādājoties atjaunojamo enerģiju, pievienoties tādām kustībām kā Zemes stunda un izglītot sevi un līdzcilvēkus par kritiskajiem dabas un vides jautājumiem.

Kāpēc dabas daudzveidība?

Šogad Zemes stundas ietvaros visā pasaulē piedāvājam runāt par dabas daudzveidību. Saruna ir sākums pārmaiņām. Kāpēc tā ir problēma un kā dabas daudzveidība kļūst par nepieciešamību?
 
Runājot par bioloģisko daudzveidību, tiek vērtēta gan ģenētiskā, gan sugu, gan ekosistēmu daudzveidība. Ģenētiskā daudzveidība nozīmē, piemēram, to, ka vienas sugas ietvaros ir daudz tomātu šķirņu - viens sārtāks, cits miltaināks, cits saldāks, cits sulīgāks. Un jebkurām garšas kārpiņām iespējams piemeklēt labāko variantu. Diemžēl patērētājam pieejamo dažādu dārzeņu šķirņu klāsts samazinās, kā arī sēklu vākšana, krāšana un mainīšana drīzāk palikusi par atsevišķu cilvēku hobiju.

Sugu daudzveidība nozīmē, ka vienkopus sastopamas dažādas sugas. Ir foršāk, ja mežā ir daudzu koku sugas. Piemēram, ja daudzveidīgam mežam uzbrūk kāds egļu kaitēklis, iet bojā tikai egles, pārējiem kokiem - ne silts, ne auksts. Ja mežā ir sastādītas tikai egles, tad var iet bojā viss mežs. Līdzīgi - ja lauksaimnieks audzē tikai kviešus un tajā gadā ir slikti apstākļi kviešu audzēšanai, ir milzīgi zaudējumi. Ja tiek audzētas 20 dažādas kultūras, tad sliktais kviešu gads kopējo situāciju ietekmē nedaudz.

Ekosistēmu daudzveidība nozīmē, to, ka teritorijā ir gan meži, gan purvi, gan upes, gan ezeri, gan kāpas, gan kalni, gan lejas. Katrā no šīm vietām var dzīvot cits dzīvības kopums. Un galu galā mēs pat mēdzam tērēt lielu naudu, lai aizbrauktu uz ekosistēmām, kuras ikdienā mums nav blakus - uz augstiem kalniem, tuksnešiem un tropiskiem mežiem. Jo vairāk pazaudēsim sev blakus, jo tālāk un dārgāk būs jābrauc.

Plānojot jebkuru darbu, pirkumu vai veselu nozari, cilvēki rēķina, cik tas izmaksās un vai varēs atļauties kāroto. Līdzīgi būtu jābūt ar dabu, jo ikdienā esam pilnīgi atkarīgi no tās, neatkarīgi no tā, kāda ir ekonomiskā sistēma un kādā politiskā iekārtā dzīvojam. Tad, kad gan individuālā, gan sabiedrības līmenī, sapratīsim, cik ļoti mēs nevaram iztikt bez citām sugām, tad arī cilvēki sāks jebkuru nozari uztvert, primāri domājot par to, kāda būs konkrēto darbību ietekme uz dabu.

Kāpēc nepieciešama bioloģiskā daudzveidība?

Zemāk nosaukti 10 veidi, kā bioloģiskā daudzveidība palīdz uzturēt mūsu dzīves. Šie iemesli ir tikai neliela daļa no kopējā pakalpojumu klāsta, ko ikdienā sniedz ekosistēmas.

1. Fotosintēzē tiek saražots skābeklis, ko elpo lielākā daļa dzīvo būtņu. Arī cilvēks.
2. Kukaiņi apputeksnē augus jeb nogādā vīrišķās dzimumšūnas (putekšņus) pie sievišķajām (auglenīca). Ja nav apaugļošanās, nav augļu. Ja nav augļu, nav sēklu. Ja nav sēklu, augs nevairojas.
3. Koki pilsētās absorbē piesārņojumu, rada apēnojumu, kur atpūsties karstā laikā, un slāpē troksni.
4. Koraļļu rifi un mangrovju meži mehāniski sargā piekrastes iedzīvotājus no vētru izraisītiem plūdiem un cunami.
5. Putni, abinieki, zīdītāji un citi zvēri pārnēsā koku sēklas un ļauj tiem vairoties vietās, kuras saviem spēkiem šie koki nesasniegtu.
6. Ap 70 000 augu, dzīvnieku, sēņu, baktēriju sugu ir izmantotas pagātnē un tagadnē medikamentu radīšanai. Atklāts paliek jautājums, cik vēl izmantosim nākotnē.
7. No dabas nāk gan būvmateriāli, gan materiāli mēbeļu ražošanai.
8. Dažādu dzīvnieku un augu daļas lieto, lai radītu rotaslietas un dažādus krāšņumobjektus.
9. Kukaiņi, tārpi, citi ikdienā nemanāmi dzīvnieciņi, kā arī sēnes un baktērijas, kas dzīvo augsnē, spēj šajā augsnē izveidot tieši tādus fiziskos un ķīmiskos apstakļus, lai tur kaut kas varētu augt. Bez dzīvības augsne nebūs auglīga.
10. Kokvilna, vilna, lins, zīds un citas dabīgās šķiedras tiek izmantotas apģērba radīšanai.

Zemes stundas lieldraugs