Vides organizācijas: Latvijas pēc-COVID atveseļošanas plānos jāiekļauj vides un dabas jautājumi | WWF Latvia

Vides organizācijas: Latvijas pēc-COVID atveseļošanas plānos jāiekļauj vides un dabas jautājumi



Publicēts 09 jūlijs 2020   |  
Saule, ainava, saulriets
© Maiga Jentgena
Šodien, 9. jūlijā, vairākas vides organizācijas dodas vizītē pie Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces, lai atgādinātu par nepieciešamību pēc-COVID ekonomikas atveseļošanas plānos iekļaut vides un dabas jautājumus. Organizācijas – Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonds un Zaļā Brīvība – norāda, ka šobrīd Latvijā, pretstatā Eiropas Savienībā notiekošajam šie jautājumi tiek lielā mērā ignorēti. Tikšanās notiks plkst. 13.00, VARAM telpās.

Pasaules Dabas fonds jau iepriekš savā ziņojumā norādījis, ka faktori, kas veicina COVID-19 līdzīgu slimību parādīšanos ir saistīti ar cilvēka darbību – izmaiņām zemes lietošanā un dabisko ekosistēmu pārveidošana. Līdz ar to, lai izvairītos no turpmākām pandēmijām, dabas saglabāšana un klimata krīzes risināšana ir kritiski svarīgas.

Tajā pašā laikā Latvijas sagatavotais plāns ekonomikas atveseļošanai pēc-COVID laikmetā neietver konkrētus mērķus un kritērijus “zaļai” un iekļaujošai ekonomikas attīstībai. Tāpēc vides organizācijas pauž bažas par Latvijas rīcības trūkumu un vēlas mudināt nozares ministru aktīvāk iestāties par vides jautājumu integrāciju kopējos plānos.

Vides organizācijas uzskata, ka valsts atbalsta mehānismiem jāveicina pāreja uz nenoplicinošu ekonomikas attīstības modeli saskaņā ar ilgtermiņa vides, klimata un dabas aizsardzības mērķiem. Tāpat izaugsme jāatsaista no fosilajiem energoresursiem, kā arī jāveicina aprites ekonomika un pakalpojumu un produktu ražošana ar augstu pievienoto vērtību un mazu ietekmi uz klimatu un vidi. Tikai šādi biznesa modeļi spēs izdzīvot ilgtermiņā, un mēs nedrīkstam izšķērdēt publiskos līdzekļus neilgtspējīgos risinājumos.

Tikpat svarīgi ir nemazināt vides prasības ekonomikas atveseļošanas vārdā. Tieši otrādi – esošo vides standartu un politikas virzienu stiprināšanai jābūt daļai no atveseļošanās plāniem.

Jānis Rozītis, Pasaules Dabas Fonda direktors saka: “Nedrīkst atkāpties no pēdējos gados paveiktā un plānotā, mazinot vides problēmu aktualitāti, jo tikai tā varam nodrošināt drošību, sabiedrības veselību, mūsdienīgu ekonomikas attīstību un stabilitāti ilgtermiņā. Atveseļošanās plānos jāiekļauj “vides kvalitātes filtri”, lai klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes radītās problēmas nākotnē nekļūtu izteiktākas un to risinājumi – dārgāki.”

Andrejs Briedis, Latvijas Dabas fonda padomes priekšsēdētājs uzsver: “Latvija bija starp tām Eiropas Savienības valstīm, kuras uzsvēra Zaļā kursa nozīmīgumu ekonomikas atlabšanā šī gada aprīlī. Tomēr attiecībā uz Zaļā kursa mērķiem saistībā ar Kopējās lauksaimniecības politikas reformu Latvijas pozīcija līdz šim ir bijusi drīzāk noraidoša. Ceram, ka Latvija izmantos Eiropas Zaļajā kursā noteiktās prioritātes un rīcības virzienus ekonomikas atlabšanai un investīcijām gan lauksaimniecībā, gan citās jomās.”

Jānis Brizga no biedrības “Zaļā brīvība” piebilst: “Globālā un ES mērogā konkurētspējīgākas būs to valstu ekonomiku atgūšanās, kas tiks sasniegtas, demonstrējot vēl augstākas klimata aizsardzības ambīcijas un efektīvi izmantojot dabas resursus. Lai to panāktu, Latvijā būtu jānosaka galvenās tautsaimniecības nozares, kas stimulētu pāreju uz klimatneitrālu un apritīgu ekonomiku, un galveno atbalstu jāsaņem tieši šīm nozarēm. Nebūtu pieļaujami publisko līdzekļu ieguldījumi, lai glābtu piesārņojošās nozares un attīstītu fosilās enerģijas infrastruktūru.”

“Vides organizācijas: Latvijas pēc-COVID atveseļošanas plānos jāiekļauj vides un dabas jautājumi” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par “Vides organizācijas: Latvijas pēc-COVID atveseļošanas plānos jāiekļauj vides un dabas jautājumi” saturu atbild nodibinājums “Pasaules Dabas Fonds”.

komentāri

blog comments powered by Disqus