Lemjot par nozvejas iespējām nākamgad, aicina nepieļaut Baltijas jūras pārzveju | WWF Latvia

Lemjot par nozvejas iespējām nākamgad, aicina nepieļaut Baltijas jūras pārzveju



Publicēts 23 septembris 2020   |  
Zvejas laiva, garneles, zvejas tīkls, nozveja
© Antonio Busiello / WWF-US
Organizācijas aicina Baltijas jūras reģiona valstu zivsaimniecības ministrus atbalstīt Eiropas Komisijas priekšlikumu par 2021. gada nozvejas iespējām Baltijas jūrā un spert soli tālāk, pārtraucot reņģu pārzveju. Pašreizējais Komisijas priekšlikums būs pamats sarunām starp zivsaimniecības ministriem Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē, kas notiks 19.-20. oktobrī Luksemburgā. Latviju šajā sanāksmē pārstāvēs Zemkopības ministrija.

Pasaules Dabas Fonds (WWF), Oceana, Seas at Risk, Coalition Clean Baltic un Our Fish atzinīgi novērtē Komisijas priekšlikumu, tomēr tās pauž bažas, ka ierosinātais Baltijas jūras rietumu daļas siļķu nozvejas limits ir pārāk augsts, kas neļaus šai populācijai atgūties.

Ņemot vērā vairāku zivju krājumu kritisko un slikto Baltijas jūras ekosistēmas stāvokli, organizācijas aicina Baltijas jūras reģiona valstu ministrus padomē veikt koordinētu un izlēmīgu rīcību, lai steidzami risinātu ar Baltijas jūras pārvaldību saistītos vides un sociālekonomiskos jautājumus.

“Eiropas Komisija beidzot ir atzinusi maksimālo ilgtspējīgo nozvejas līmeni (MSY) zivju krājumiem kā robežu nevis mērķi,” atzīst Pasaules Dabas Fonda projektu vadītāja Elza Ozoliņa. “Tā, piemēram, ierosinātais nozvejas priekšlikums brētliņu populācijai, kas ir zemāks par maksimālo ilgtspējīgo nozvejas līmeni, ir skaidrs signāls: Eiropas Komisija turpmāk vairs nevēlas pieļaut pārzveju. Šajā gadījumā ieguvējas būs arī Baltijas jūras austrumu daļas mencas, kuru ēdienkartē ietilpst brētliņas. Pasaules Dabas Fonds cer, ka Baltijas jūras reģiona valstu zivsaimniecības ministri pieņems Komisijas piedāvāto priekšlikumu, kas pilnībā atbilst Kopējās Zivsaimniecības politikas prasībām.”

Nils Hoglunds, Coalition Clean Baltic zivsaimniecības eksperts, piebilst: “Komisijas priekšlikums parāda situācijas nopietnību Baltijas jūrā. Mums ir svarīgi pārorientēties uz galveno balvu – panākt labu ekosistēmas ekoloģisko stāvokli un pārtraukt skatīties uz zivju resursiem kā ko tādu, ko varam izzvejot, neizraisot ilgtermiņa negatīvu ietekmi. Austrumbaltijas menca ir tam piemērs – zivju krājumi ir kritiskā stāvoklī un nākamo gadu laikā atjaunošanās pazīmju visticamāk nebūs. Mēs nedrīkstam šādā veidā turpināt attiekties arī pret citiem zivju krājumiem, un brīdinājuma zvans, ko Austrumbaltijas mencu krājumu sabrukums reprezentē, iespējams, nevarētu būt skaļāks.”

Eiropas Savienības (ES) Kopējās Zivsaimniecības politika pieprasa ilgtspējīgu ES zivju krājumu pārvaldību līdz 2020. gadam, lai atjaunotu to populācijas un piemērotu ekosistēmās balstītu zivsaimniecības pārvaldības pieeju.

Jau ziņots, ka pērn pieņemtie lēmumi par zivju nozvejas iespējām 2020. gadā piecām no desmit zivju sugām neatbilda Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskajām rekomendācijām un ievērojami pārsniedza ES Kopējās zivsaimniecības politikas izvirzīto prasību - nodrošināt ilgtspējīgu nozveju līdz 2020. gadam.



“Lemjot par nozvejas iespējām nākamgad, aicina nepieļaut Baltijas jūras pārzveju” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par “Lemjot par nozvejas iespējām nākamgad, aicina nepieļaut Baltijas jūras pārzveju” saturu atbild nodibinājums “Pasaules Dabas Fonds”.

komentāri

blog comments powered by Disqus