The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Zemes stunda
© Daniel Seiffert / WWF-Germany
Zemes stunda 2025. gadā norisināsies 22. martā plkst. 20.30, kad ikviens iedzīvotājs, pašvaldība, uzņēmums vai organizācija ir aicināta veltīt vienu stundu Zemei. Tas ir brīdis, kad cilvēki visā pasaulē simboliski izslēdz gaismas uz vienu stundu, lai kopā radītu retu vienotības brīdi, kas apvieno pasauli, izgaismojot dabas izzušanas un klimata krīzi globālā mērogā un iedvesmojot arī citus rīkoties un iestāties par steidzamām pārmaiņām.
© © Shutterstock Dudarev Mikhail WWF
Klimata pārmaiņu ierobežošana un dabas izzušanas apturēšana līdz 2030. gadam
Zinātnes dati ir skaidri. Mūsu Zeme jau ir sasilusi par 1,1°C, salīdzinot ar pirms rūpnieciskā laikmeta līmeni, un šādi turpinot mēs līdz 2030. gadam varam sasniegt kritisko 1,5°C robežu. Nākamie septiņi gadi ir izšķiroši mūsu visu nākotnei - mums ir jāierobežo globālās temperatūras pieaugums zem 1,5°C, lai izvairītos no neatgriezeniskām sekām, kas ietekmēs visu mūsu sabiedrību un ekonomiku.
Būtisks sabiedrotais cīņā pret klimata krīzi ir daba. Tomēr mēs zaudējam dabu satraucošā un vēl nepieredzētā ātrumā, apdraudot daudzas sugus un pakļaujot mūs lielām briesmām, jo riskējam zaudēt savas mājas un pašu nepieciešamāko, piemēram, pārtiku, tīru ūdeni un dzīvošanai piemērotu vidi. Mums ir jāizvirza par prioritāti dabas atjaunošana, kā arī globālās sasilšanas ierobežošana, lai līdz 2030. gadam mums būtu vairāk dabas, nekā tas ir šobrīd.
Tagad vairāk nekā jebkad agrāk pasaulei ir jāapvienojas, lai kopīgi rīkotos mūsu planētas labā. Ikdienas steigā un burzmā var viegli nepamanīt vides krīzi, ar ko saskaramies, tāpēc Zemes stundas mērķis ir atgādināt par mūsu planētas nozīmi un nepieciešamību to aizsargāt, iedvesmojot miljoniem cilvēku rīkoties un dodot cerību staru gaišākai nākotnei.
Būtisks sabiedrotais cīņā pret klimata krīzi ir daba. Tomēr mēs zaudējam dabu satraucošā un vēl nepieredzētā ātrumā, apdraudot daudzas sugus un pakļaujot mūs lielām briesmām, jo riskējam zaudēt savas mājas un pašu nepieciešamāko, piemēram, pārtiku, tīru ūdeni un dzīvošanai piemērotu vidi. Mums ir jāizvirza par prioritāti dabas atjaunošana, kā arī globālās sasilšanas ierobežošana, lai līdz 2030. gadam mums būtu vairāk dabas, nekā tas ir šobrīd.
Tagad vairāk nekā jebkad agrāk pasaulei ir jāapvienojas, lai kopīgi rīkotos mūsu planētas labā. Ikdienas steigā un burzmā var viegli nepamanīt vides krīzi, ar ko saskaramies, tāpēc Zemes stundas mērķis ir atgādināt par mūsu planētas nozīmi un nepieciešamību to aizsargāt, iedvesmojot miljoniem cilvēku rīkoties un dodot cerību staru gaišākai nākotnei.
© Mika Baumeister/ Unsplash
Īss ieskats Zemes stundas vēsturē
2007. gada 31. martā vairāk nekā 2,2 miljoni iedzīvotāju un 2000 uzņēmumu Sidnejā, Austrālijā, uz vienu stundu izslēdza apgaismojumu, tādējādi aizsākot kustību Zemes stunda. Šodien šī viena stunda ir kļuvusi par globālu notikumu - vairāk nekā 190 valstis ir piedalījušās šajā pasākumā, lai paustu savu atbalstu klimata pārmaiņu apturēšanai un dabas daudzveidības saglabāšanai.
Šodien Zemes stunda ir viena no pasaulē vērienīgākajām vides akcijām, kas katru gadu notiek ar tādu pašu mērķi kā 2007. gadā - apvienot pasauli, lai atbalstītu cilvēkus un planētu. Tomēr tās nozīme ir daudz plašāka nekā tikai gaismas izslēgšana uz vienu stundu.
Zemes stunda nav tikai viena stunda gadā, kurā mēs simboliski izslēdzam gaismas, tas ir aicinājums uz rīcību mūsu planētas labā. Ieturēt pauzi no ikdienas, lai veltītu vienu stundu, darot kaut ko vērtīgu dabas labā. Neatkarīgi no tā, vai tā ir došanās dabu izzinošā pārgājienā, koku stādīšana, vakariņu gatavošana no ilgtspējīgām izejvielām vai draugu pulcēšana uz Zemes stundas pasākumu, ikviens ir aicināts pievienoties vērienīgākajai Zemes stundai.
Šodien Zemes stunda ir viena no pasaulē vērienīgākajām vides akcijām, kas katru gadu notiek ar tādu pašu mērķi kā 2007. gadā - apvienot pasauli, lai atbalstītu cilvēkus un planētu. Tomēr tās nozīme ir daudz plašāka nekā tikai gaismas izslēgšana uz vienu stundu.
Zemes stunda nav tikai viena stunda gadā, kurā mēs simboliski izslēdzam gaismas, tas ir aicinājums uz rīcību mūsu planētas labā. Ieturēt pauzi no ikdienas, lai veltītu vienu stundu, darot kaut ko vērtīgu dabas labā. Neatkarīgi no tā, vai tā ir došanās dabu izzinošā pārgājienā, koku stādīšana, vakariņu gatavošana no ilgtspējīgām izejvielām vai draugu pulcēšana uz Zemes stundas pasākumu, ikviens ir aicināts pievienoties vērienīgākajai Zemes stundai.
© NASA on Unsplash
Zemes stundas fokusā - klimata pārmaiņas un dabas daudzveidības izzušana
Klimata pārmaiņas ir ārkārtīgi steidzami risināms jautājums. Bet mēs uzskatām, ka ir jākoncentrējas arī uz arvien straujāku dabas daudzveidības izzušanu un draudiem, ko tas mums visiem rada. Mums ir jāveido kustība dabai, lai rosinātu rīcību līdzīgi tai, kas tika sasniegta ar 2015. gada Parīzes vienošanos par klimata pārmaiņām. Arvien svarīgāk ir palielināt izpratni par to, ka daba ir veselīgas planētas pamats un tūlītējs, spēcīgs un noderīgs risinājums klimata katastrofu un pandēmiju novēršanai.
Dabiskās sistēmas palīdzēs samazināt jaunu pandēmiju rašanās risku. Izmaiņas veidā, kā izmantojam Zemi, piemēram, pasaules mežu izciršanas un pārveidošana, lauksaimniecības intensifikācijas, ir identificēti kā faktori, kas veicina jaunu zoonožu slimību rašanos. Meži attīra gaisu, regulē vietējo klimatu un nodrošina ūdeni upēm. Koki un veģetācija mazina klimata pārmaiņas un piesaistot oglekli. Daba pasargā mūs no klimata pārmaiņu ietekmes - t.i., ekosistēmas, piemēram, meži, zālāji, mitrāji, mangrovju audzes un koraļļu rifi, nodrošina vislielāko aizsardzību pret plūdiem un vētrām. Veselīgas un bioloģiski daudzveidīgas augsnes nodrošina mūs ar pārtiku. Ledāji ir galvenie ūdens avoti lielākajām upēm, kas savukārt daudziem cilvēkiem nodrošina dzeramo ūdeni. Tiek lēsts, ka ekosistēmu sniegto pakalpojumu vērtība ir 125 triljoni dolāru gadā - tā ir divu pasaules iekšzemes kopproduktu vērtība.
Cik zinošs esi Tu, lai iestātos par dabu? Izpildi 12 jautājumu testu!
Izpildi testuDabiskās sistēmas palīdzēs samazināt jaunu pandēmiju rašanās risku. Izmaiņas veidā, kā izmantojam Zemi, piemēram, pasaules mežu izciršanas un pārveidošana, lauksaimniecības intensifikācijas, ir identificēti kā faktori, kas veicina jaunu zoonožu slimību rašanos. Meži attīra gaisu, regulē vietējo klimatu un nodrošina ūdeni upēm. Koki un veģetācija mazina klimata pārmaiņas un piesaistot oglekli. Daba pasargā mūs no klimata pārmaiņu ietekmes - t.i., ekosistēmas, piemēram, meži, zālāji, mitrāji, mangrovju audzes un koraļļu rifi, nodrošina vislielāko aizsardzību pret plūdiem un vētrām. Veselīgas un bioloģiski daudzveidīgas augsnes nodrošina mūs ar pārtiku. Ledāji ir galvenie ūdens avoti lielākajām upēm, kas savukārt daudziem cilvēkiem nodrošina dzeramo ūdeni. Tiek lēsts, ka ekosistēmu sniegto pakalpojumu vērtība ir 125 triljoni dolāru gadā - tā ir divu pasaules iekšzemes kopproduktu vērtība.
Cik zinošs esi Tu, lai iestātos par dabu? Izpildi 12 jautājumu testu!
Dažas idejas Zemes stundas pavadīšanai
Dodies uz tuvāko parku, pļavu, mežu vai citu sev patīkamu un pieejamu vietu dabā bez telefona
Izaicini sevi – uz vienu stundu izej dabā bez telefona (vai izslēdz mobilos datus) uz vienu stundu. Saklausi skaņas, pamani nepamanīto, brīvi ļaujies sajūtām un domām tuvāk dabai.
Izpēti kandidātu sarakstus un partiju programmas
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir svarīgi pieņemt pamatotu izvēli un iet vēlēt. Izpēti agrākos solījumus un salīdzini tos ar darbiem. Vai vides un klimata jautājumi politiķiem ir nozīmīgi? Atrodi tos piedāvājumus, kas vislabāk atbilst tavām vērtībām un uzskatiem.
Pagatavo kādu jaunu veģetāru maltīti
Tuvojoties siltajai sezonai, ir vieglāk samazināt dzīvnieku valsts produktu patēriņu vai pat atteikties pavisam no tā. Izmēģini jaunas receptes un iepazīsti citas garšas. Iespējams, ka atradīsi savu mīļāko maltīti.
Laiks pavasara tīrīšanai! Kārto māju, skapi, noliktavu
Mums ir nepieciešams mazāk, nekā šķiet. Velti laiku revīzijai: atrodi jaunu pielietojumu, salabo jeb padari ērti pieejamas sev piederošās lietas. Atceries: vienam nevajadzīgais var būt otram noderīgs, tāpēc lieko nodod labdarībai, dzīvnieku patversmēm jeb sašķiro.
Samazini savu digitālo pēdu
Vai esi iedomājies, kādu ietekmi uz vidi atstāj digitālie dati, faili un ieradumi? Informāciju tehnoloģiju jomas kopējās emisijas ir ievērojamas. Iztīri savas tiešsaistes glabātuves: atbrīvojies no dublikātiem, nevajadzīgiem failiem, lietotnēm un to arhīva. Pēti iespējas samazināt savu digitālo patēriņu.
Ziedo dabas atjaunošanas iniciatīvām
Daudzi vērtīgi projekti ir izdevušies, pateicoties sabiedrības iesaistei. Varbūt tev ir iespēja ziedot sev tuvam dabas aizsardzības mērķim?
Sagatavo apputeksnētājiem draudzīgus stādus
Apputeksnētāji mūsu labā veic milzīgu darbu. Tu vari atbalstīt bioloģisko daudzveidību savā pļavā, puķu dobē vai pat uz palodzes. Izvēlies apputeksnētājiem piemērotus, vēlams vietējo augu stādus un sēklas. Izmēģini pagatavot sēklu bumbas kā dāvanu savējiem.
Dalies savā priekā un atklājumos ar citiem
Mūsu dabā ir dalīties. Kā tu varētu aicināt citus uz videi draudzīgāku rīcību? Dalies ar vērtīgu, pārbaudītu informāciju. Izskaidro, ja esi pieredzējis speciālists. Pastāsti citiem, kas tevi iedvesmo, aizrauj un dod spēku.
Izpēti kandidātu sarakstus un partiju programmas
Tuvojoties Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ir svarīgi pieņemt pamatotu izvēli un iet vēlēt. Izpēti agrākos solījumus un salīdzini tos ar darbiem. Vai vides un klimata jautājumi politiķiem ir nozīmīgi? Atrodi tos piedāvājumus, kas vislabāk atbilst tavām vērtībām un uzskatiem.
Pagatavo kādu jaunu veģetāru maltīti
Tuvojoties siltajai sezonai, ir vieglāk samazināt dzīvnieku valsts produktu patēriņu vai pat atteikties pavisam no tā. Izmēģini jaunas receptes un iepazīsti citas garšas. Iespējams, ka atradīsi savu mīļāko maltīti.
Laiks pavasara tīrīšanai! Kārto māju, skapi, noliktavu
Mums ir nepieciešams mazāk, nekā šķiet. Velti laiku revīzijai: atrodi jaunu pielietojumu, salabo jeb padari ērti pieejamas sev piederošās lietas. Atceries: vienam nevajadzīgais var būt otram noderīgs, tāpēc lieko nodod labdarībai, dzīvnieku patversmēm jeb sašķiro.
Samazini savu digitālo pēdu
Vai esi iedomājies, kādu ietekmi uz vidi atstāj digitālie dati, faili un ieradumi? Informāciju tehnoloģiju jomas kopējās emisijas ir ievērojamas. Iztīri savas tiešsaistes glabātuves: atbrīvojies no dublikātiem, nevajadzīgiem failiem, lietotnēm un to arhīva. Pēti iespējas samazināt savu digitālo patēriņu.
Ziedo dabas atjaunošanas iniciatīvām
Daudzi vērtīgi projekti ir izdevušies, pateicoties sabiedrības iesaistei. Varbūt tev ir iespēja ziedot sev tuvam dabas aizsardzības mērķim?
Sagatavo apputeksnētājiem draudzīgus stādus
Apputeksnētāji mūsu labā veic milzīgu darbu. Tu vari atbalstīt bioloģisko daudzveidību savā pļavā, puķu dobē vai pat uz palodzes. Izvēlies apputeksnētājiem piemērotus, vēlams vietējo augu stādus un sēklas. Izmēģini pagatavot sēklu bumbas kā dāvanu savējiem.
Dalies savā priekā un atklājumos ar citiem
Mūsu dabā ir dalīties. Kā tu varētu aicināt citus uz videi draudzīgāku rīcību? Dalies ar vērtīgu, pārbaudītu informāciju. Izskaidro, ja esi pieredzējis speciālists. Pastāsti citiem, kas tevi iedvesmo, aizrauj un dod spēku.
