Kopš 2009. gada Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar citu valstu partnerorganizācijām apbalvo Baltijas jūras reģiona valstu lauksaimniekus, kas savās saimniecībās īsteno pasākumus, lai mazinātu eitrofikāciju Baltijas jūrā, ietekmi uz apkārtējo vidi kopumā, kā arī veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu. Ikgadējie nacionālie uzvarētāji ir dažāda lieluma, dažādu lauksaimniecības nozaru bioloģiskās un konvencionālās saimniecības, kā ari koorperatīvi, kas apsaimnieko pat tūkstošiem hektāru. Baltijas jūra tiek uzkatīta par vienu no piesārņotākajām jūrām pasaulē, savukārt lauksaimniecībai ir būtiska nozīme Baltijas jūras vides kvalitātes veidošanā.

Kopš 2009. gada Pasaules Dabas Fonds sadarbībā ar citu valstu partnerorganizācijām apbalvo Baltijas jūras reģiona valstu lauksaimniekus, kas savās saimniecībās īsteno pasākumus, lai mazinātu eitrofikāciju Baltijas jūrā, ietekmi uz apkārtējo vidi kopumā, kā arī veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecisko ražošanu. Ikgadējie nacionālie uzvarētāji ir dažāda lieluma, dažādu lauksaimniecības nozaru bioloģiskās un konvencionālās saimniecības, kā ari koorperatīvi, kas apsaimnieko pat tūkstošiem hektāru. Baltijas jūra tiek uzkatīta par vienu no piesārņotākajām jūrām pasaulē, savukārt lauksaimniecībai ir būtiska nozīme Baltijas jūras vides kvalitātes veidošanā.

Šogad Gada lauksaimnieks Latvijā ir Rihards Kadirovs un viņa saimniecība “Jaunozoli”, kas atrodas Salas novada Salas pagastā. Savā saimniecībā Rihards ir ieviesis dažādas saimniekošanas metodes ietekmes uz vidi mazināšanai. Viena no metodēm ir “strip-till” jeb minimālās augsnes apstrādes metode. Šī metode paredz to, ka zeme netiek arta, bet gan apstrādāta minimāli, lai saglabātu zemes dabīgo struktūru un uzlabotu augsnes kvalitāti. Pēc lauksaimnieka novērojumiem šī metode ir noturīgāka arī pret laika apstākļu īpatnībam, piemēram, šī gada pavasara un vasaras sausuma periodu. Kombinējot dažādas videi draudzīgas lauksaimniecības prakses, Riharda apstrādātajā augsnē ir ievērojami pieaudzis organisko vielu sastāvs un tās spēja absorbēt siltumnīcefekta (CO2) gāzi.

Rihards visas savas zināšanas lauksaimniecībā ir ieguvis pašmācības ceļā un labprāt dalās ar savu pieredzi un teorētiskajām atziņām ar citiem lauksaimniekiem. Ar savu ekonomista izglītību viņš ir spējis analizēt savas saimniecības finansiālos rādītājus un izvēlēto “strip-till” metodi uzskata no dažādiem faktoriem šobrīd kā izdevīgako. Tāpat Rihards ir spējis rūpīgi izvēlēties piemērotāko mēslojuma daudzumu, veicot augsnes analīzes un izvērtējot prognozēto nokrišņu daudzumu. Tā, izmantojot mazāku mēslojuma apjomu lietus periodos, ir iespējams novērst barības vielu noplūdi ūdeņos. Rezultātā Rihards ir samazinājis izmantotā fosfora mēslojuma daudzumu par 20% un slāpekļa mēslojuma daudzumu par 50%. 4 gadu laikā, izmantojot “strip-till” metodi, raža ir pieaugusi par 90%.

"Baltijas jūru joprojām būtiski ietekmē eitrofikācija, un ilgtspējīgas lauksaimniecības lomu šo draudu mazināšanā nevar novērtēt par zemu," pauž Magda Jentgena, Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja, "Šī gada lauksaimnieks mums parāda praksē, ka pastāv efektīvi pasākumi barības vielu daudzuma samazināšanai un to ieviešana var dot labvēlīgus rezultātus gan cilvēkiem, gan dabai."

Šogad Varšavā Baltijas jūras reģiona Gada lauksaimnieka apbalvošanas ceremonijā visa reģiona Gada lauksaimnieka titulu ieguva dāņi Kristians un Maria Lundgaard-Karlshøj. Šī gada Baltijas reģiona uzvarētāji savā saimniecībā īsteno dažādas ilgtspējīgas prakses. Piemēram, lai novērstu barības vielu noplūdi, viņi lauksaimniecību veic pareizajā laikā, atbilstoši sezonai un laika apstākļiem, ar labu iekārtu jaudu. Kristians un Maria savā saimniecībā ir izveidojuši mazus dīķus, lai savāktu liekās barības vielas no to noplūšanas ūdeņos. Visus kūtsmēslus un augu atkritumus pirms uzklāšanas uz lauka apstrādā saimniecībā esošajā biogāzes stacijā, lai augsnei nodrošinātu lielāku barības vielu uzņemšanu, kā arī iegūtu degvielu, kas nesatur fosilo kurināmo.

LEJUPIELĀDEI

Baltijas jūras reģiona gada lauksaimnieki 2019

PDF

30.31 MB