What would you like to search for?



Klimata pārmaiņas

Cilvēku radītā CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu (SEG) apjoms pārsniedz Zemes absorbcijas spējas un neļauj siltumam atstaroties atpakaļ kosmosā, tādējādi izraisot siltumnīcas efektu, kas veicina klimata pārmaiņas.

© Global Warming Images / WWF

Tūkstošiem gadu pastāvēja zināms līdzsvars, jo daba spēja absorbēt gāzes, kuras Zemes atmosfērā aiztur siltumu no atstarošanās atpakaļ kosmosā, taču kopš industriālās revolūcijas sākuma situācija ir mainījusies. Galvenā siltumnīcas efektu radošā gāze ir oglekļa dioksīds (CO2), kas mūsdienās rodas, galvenokārt dedzinot oglekli saturošu kurināmo (ogles, naftu, dabasgāzi).
Latvijā vidēji 1 cilvēks rada vairāk nekā 6 tonnas SEG emisijas gadā

Tā kā ikdienā patērēto preču un pakalpojumu ieguvei nepieciešamie resursi, arī Latvijas patēriņa siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas nerodas tikai Latvijā. Pēc 2018. gada datiem SEG emisijas uz vienu cilvēku Latvijā ir 6.3 tonnas. Pētījumi rāda, ka oglekļa pēdas jeb emisiju daudzums uz personu sabiedrībā atšķiras vairāku faktoru dēļ: tas, vai ir vai nav privātā automašīna; cik cilvēku ir mājsaimniecībā; cik energoefektīvā ēkā dzīvojam; kādi ir uztura un jaunu priekšmetu pirkšanas paradumi. Bet būtiski faktori ir arī izglītība un ienākumi – cilvēkiem ar augstāku izglītību ir lielāki ienākumi un arī lielāka oglekļa pēda.

ANO IPCC (Intergovernmental Panel on Climate Change) ziņojums "Global Warming of 1.5 ºC", kura izstrādē piedalījušies vairāki simti zinātnieku no visas pasaules, ar vairāk kā 95% ticamību apgalvo, ka klimata pārmaiņas notiek un tās ir cilvēku radītas.

© Denny Müller / Unsplash
Oglekļa pēdas samazināšana mūsu labklājībai

Energoefektivitāte samazina elektrības rēķinus un veicina valsts enerģētisko neatkarību. Vietējā, videi draudzīgi audzētā pārtika būs gan veselīga, gan sniegs atbalstu vietējam lauksaimniekam. Arī uztura speciālisti iesaka uzturā lietot vairāk dārzeņu un augļu, kas palīdzēs ne tikai samazināt ietekmes uz dabu, bet arī uzlabot veselību. Tā iespējams nosaukt vēl daudzus piemērus dažādās jomās, kur oglekļa pēdas samazināšanas pasākumi sniedz arī citus tiešus ieguvumus.

Tomēr pat cilvēki ar augstu vides apziņu ne vienmēr spēj būtiski samazināt savu oglekļa pēdu, jo tā nav atkarīga tikai no personīgajām izvēlēm, bet lielā mērā arī no lēmumiem, kurus pieņem valsts, pašvaldība, ražotāji, ēku īpašnieki u.c. sabiedrības locekļi. Tāpēc oglekļa pēdas samazināšanā ir jāiesaista visi un to nevar atstāt tikai uz iedzīvotāju pleciem - būtiska loma ir iedzīvotāju pilsoniskajai līdzdalībai un politiskajai gribai. Viens no veidiem, kā iestāties par stabilu klimatu un daudzveidīgu dabu, ir dalība Aizstāvības akadēmijā.
Mēs saskaramies ar klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzēm... Bet daba var mums palīdzēt tās atrisināt!
© Adam Dederer
Stāsts ir ne tikai par klimata pārmaiņu mazināšanu

Jau šobrīd mēs nespējam tikt galā ar klimata pārmaiņu sekām (plūdi, sausums, vētras, ugunsgrēki, ledāju un ledus kušana utt.). Ja nerīkosimies jau tagad, Zeme šajā gadsimtā uzsils par vismaz 3°C, pastiprinoties pašreizējām ietekmēm. Nākotnes sociālās un finansiālās izmaksas būs krietni lielākas kā tās būtu, ja mēs rīkotos nekavējoties. Pasaulei ir krasi jāpalielina ieguldījumi klimata pārmaiņu pielāgošanās procesos, īpaši dabā balstītos risinājumos, lai sabiedrību, ekonomiku un ekosistēmas padarītu noturīgākas. Ieguldījumi ilgtspējīgos adaptācijas risinājumos var palīdzēt pasaulei pārvarēt savstarpēji saistītās globālās krīzes: klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības izzušanu.

Kā panākt klimatneitralitāti un apturēt dabas daudzveidības izzušanu? Lasi šeit.
Izpildi testu un aprēķini savu ietekmi uz klimatu!
SPIED ŠEIT
XXVII VISPĀRĒJIE LATVIEŠU DZIESMU UN XVII DEJU SVĒTKI

Mūsu un svētku organizatoru mērķis ir mazināt Svētku ietekmi uz vidi, vēršot dalībnieku, apmeklētāju un partneru uzmanību uz aktuālajiem klimata jautājumiem, aicinot izvērtēt savus ikdienas paradumus tādās jomās kā transports, ilgtspējīgas preces un pakalpojumi, pārtikas patēriņš, ūdens, naktsmītnes.
Zemes stunda

Zemes stunda, kas notiek katru gadu pēdējā marta sestdienā, ir simboliska gaismas izslēgšanas akcija visā pasaulē. Nav nozīmes izslēgto elektroierīču skaitam - svarīga ir cilvēku apzināta nepieciešamība dzīvot atbildīgāk.
Ekoloģiskās pēdas nospiedums

Ekoloģiskās pēdas nospiedums ir hektāros izteikta zemes un ūdens platība, kas nepieciešama, lai nodrošinātu kādas ekonomikas vai populācijas ilgtermiņa izdzīvošanu pie noteiktiem dzīves standartiem.
Aizstāvības akadēmija

Mēs vēlamies jauniešos veicināt ticību savām spējām ietekmēt norises valstī un attīstīt dažādas prasmes, lai tie nākotnē spētu aktīvi, argumentēti, izmantojot kritisko domāšanu, pārstāvēt savas intereses vides jautājumos.
Konkurss "Klimata vēstnieks"

Gaidot starptautisko akciju Zemes Stundu, katru gadu kopā ar Tetra Pak izsludinām konkursu “Klimata vēstnieks”, kurā ikviens ir aicināts pieteikt Latvijas iedzīvotājus, kuri ikdienā sniedz ieguldījumu vides aizsardzībā un uz to rosina arī apkārtējos. Konkursam ir divas nominācijas.