Klimats | WWF Latvia

What would you like to search for?



Klimata pārmaiņas

Cilvēku radītā CO2 un citu siltumnīcefekta gāzu (SEG) apjoms pārsniedz Zemes absorbcijas spējas un izraisa siltumnīcas efektu, kas veicina klimata pārmaiņas.

© Global Warming Images / WWF

Tūkstošiem gadu pastāvēja zināms līdzsvars, jo daba spēja absorbēt atmosfēru sildošās gāzes, taču tagad situācija ir mainījusies. Galvenā siltumnīcas efektu radošā gāze ir oglekļa dioksīds (CO2), kas mūsdienās rodas, dedzinot oglekli saturošu kurināmo (ogles, naftu, dabasgāzi).

Latvijā vidēji 1 cilvēks rada vairāk kā 6.06 tonnas CO2 gadā - vajadzētu ne vairāk kā 3

Tā kā preču un pakalpojumu, ko ikdienā patērējam, ieguvei nepieciešamie resursi ir izkliedēti visā pasaulē, arī Latvijas patēriņa emisijas nerodas tikai Latvijā. Pēc 2018. gada datiem CO2 emisijas Latvijā ir par  21% lielākas kā vidēji pasaulē – 4.79 tonnas. Pētījumi rāda, ka oglekļa pēdas atšķirības sabiedrībā lielā mērā skaidro vairāki faktori: tas vai ir vai nav privātā automašīna, cik cilvēku ir mājsaimniecībā, kādā ēkā dzīvojam, kādi ir diētas paradumi. Bet būtiski faktori ir arī izglītība un ienākumi – cilvēkiem ar labāku izglītību ir lielāki ienākumi un lielāka oglekļa pēda.

ANO IPCC ziņojums, kura izstrādē piedalījušies vairāki simti zinātnieku no visas pasaules, ar vairāk kā 95% ticamību apgalvo, ka klimata pārmaiņas notiek un tās ir cilvēku radītas.

© Denny Müller / Unsplash

Oglekļa pēdas samazināšana mūsu labklājībai

Energoefektivitāte samazina elektrības rēķinus un veicina valsts enerģētisko neatkarību. Vietējā, videi draudzīgi audzētā pārtika būs gan veselīga, gan sniegs atbalstu vietējam lauksaimniekam. Vairāk dārzeņu un augļu lietošanu uzturā iesaka arī dietologi, lai uzlabotu dzīves kvalitāti. Ta iespējāms saukt vēl piemērus dažādās jomās, kur oglekļa pēdas samazināšana pasākumi sniedz arī citus tiešus ieguvumus.

Tomēr pat cilvēki ar augstu vides apziņu ne vienmēr spēj būtiski samazināt savu oglekļa pēdu, jo tā nav atkarīga tikai no personīgajām izvēlēm, bet lielā mērā arī no lēmumiem, kurus pieņem valsts, pašvaldība, ražotāji, ēku īpašnieki u.c. sabiedrības locekļi. Tāpēc oglekļa pēdas samazināšanā ir jāiesaista visi un to nevar atstāt tikai uz iedzīvotāju pleciem - būtiska loma ir iedzīvotāju pilsoniskajai līdzdalībai.

Mēs saskaramies ar klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzēm... Bet daba var mums palīdzēt tās atrisināt!

© Adam Dederer

Stāsts ir ne tikai par klimata pārmaiņu mazināšanu

Jau šobrīd mēs nespējam tikt galā ar klimata pārmaiņu sekām (plūdi, sausums, vētras, ugunsgrēki, ledāju un ledus kušana utt.). Zeme šajā gadsimtā uzsils par vismaz 3 °C, ja vien nerīkosimies, un pašreizējās ietekmes tikai pastiprināsies. Nākotnes sociālās un finansiālās izmaksas krietni pārsniegs tās izmaksas, kuras būtu, ja mēs rīkotos tagad. Pasaulei ir krasi jāpalielina ieguldījumi klimata pārmaiņu pielāgošanās procesos, īpaši dabā balstītos risinājumos, lai sabiedrību, ekonomiku un ekosistēmas padarītu noturīgākas. Ieguldījumi ilgtspējīgos adaptācijas risinājumos var palīdzēt pasaulei pārvarēt “dvīņu” globālās krīzes: klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības izzušanu.

Kā panākt klimatneitralitāti un apturēt dabas daudzveidības izzušanu? Lasi šeit.

Izpildi testu un aprēķini savu ietekmi uz klimatu!

SPIED ŠEIT