Tā kā ikdienā patērēto preču un pakalpojumu ieguvei nepieciešamie resursi, arī Latvijas patēriņa siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas nerodas tikai Latvijā. Pēc 2018. gada datiem SEG emisijas uz vienu cilvēku Latvijā ir 6.3 tonnas. Pētījumi rāda, ka oglekļa pēdas jeb emisiju daudzums uz personu sabiedrībā atšķiras vairāku faktoru dēļ: tas, vai ir vai nav privātā automašīna; cik cilvēku ir mājsaimniecībā; cik energoefektīvā ēkā dzīvojam; kādi ir uztura un jaunu priekšmetu pirkšanas paradumi. Bet būtiski faktori ir arī izglītība un ienākumi – cilvēkiem ar augstāku izglītību ir lielāki ienākumi un arī lielāka oglekļa pēda.

Energoefektivitāte samazina elektrības rēķinus un veicina valsts enerģētisko neatkarību. Vietējā, videi draudzīgi audzētā pārtika būs gan veselīga, gan sniegs atbalstu vietējam lauksaimniekam. Arī uztura speciālisti iesaka uzturā lietot vairāk dārzeņu un augļu, kas palīdzēs ne tikai samazināt ietekmes uz dabu, bet arī uzlabot veselību. Tā iespējams nosaukt vēl daudzus piemērus dažādās jomās, kur oglekļa pēdas samazināšanas pasākumi sniedz arī citus tiešus ieguvumus.

Tomēr pat cilvēki ar augstu vides apziņu ne vienmēr spēj būtiski samazināt savu oglekļa pēdu, jo tā nav atkarīga tikai no personīgajām izvēlēm, bet lielā mērā arī no lēmumiem, kurus pieņem valsts, pašvaldība, ražotāji, ēku īpašnieki u.c. sabiedrības locekļi. Tāpēc oglekļa pēdas samazināšanā ir jāiesaista visi un to nevar atstāt tikai uz iedzīvotāju pleciem - būtiska loma ir iedzīvotāju pilsoniskajai līdzdalībai un politiskajai gribai. Viens no veidiem, kā iestāties par stabilu klimatu un daudzveidīgu dabu, ir dalība Aizstāvības akadēmijā.

Jau šobrīd mēs nespējam tikt galā ar klimata pārmaiņu sekām (plūdi, sausums, vētras, ugunsgrēki, ledāju un ledus kušana utt.). Ja nerīkosimies jau tagad, Zeme šajā gadsimtā uzsils par vismaz 3°C, pastiprinoties pašreizējām ietekmēm. Nākotnes sociālās un finansiālās izmaksas būs krietni lielākas kā tās būtu, ja mēs rīkotos nekavējoties. Pasaulei ir krasi jāpalielina ieguldījumi klimata pārmaiņu pielāgošanās procesos, īpaši dabā balstītos risinājumos, lai sabiedrību, ekonomiku un ekosistēmas padarītu noturīgākas. Ieguldījumi ilgtspējīgos adaptācijas risinājumos var palīdzēt pasaulei pārvarēt savstarpēji saistītās globālās krīzes: klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības izzušanu.

Kā panākt klimatneitralitāti un apturēt dabas daudzveidības izzušanu? Lasi šeit.