Tā kā preču un pakalpojumu, ko ikdienā patērējam, ieguvei nepieciešamie resursi ir izkliedēti visā pasaulē, arī Latvijas patēriņa emisijas nerodas tikai Latvijā. Pēc 2018. gada datiem CO₂ emisijas Latvijā ir par  21% lielākas kā vidēji pasaulē – 4.79 tonnas. Pētījumi rāda, ka oglekļa pēdas atšķirības sabiedrībā lielā mērā skaidro vairāki faktori: tas vai ir vai nav privātā automašīna, cik cilvēku ir mājsaimniecībā, kādā ēkā dzīvojam, kādi ir diētas paradumi. Bet būtiski faktori ir arī izglītība un ienākumi – cilvēkiem ar labāku izglītību ir lielāki ienākumi un lielāka oglekļa pēda.

Energoefektivitāte samazina elektrības rēķinus un veicina valsts enerģētisko neatkarību. Vietējā, videi draudzīgi audzētā pārtika būs gan veselīga, gan sniegs atbalstu vietējam lauksaimniekam. Vairāk dārzeņu un augļu lietošanu uzturā iesaka arī dietologi, lai uzlabotu dzīves kvalitāti. Ta iespējāms saukt vēl piemērus dažādās jomās, kur oglekļa pēdas samazināšana pasākumi sniedz arī citus tiešus ieguvumus.

Tomēr pat cilvēki ar augstu vides apziņu ne vienmēr spēj būtiski samazināt savu oglekļa pēdu, jo tā nav atkarīga tikai no personīgajām izvēlēm, bet lielā mērā arī no lēmumiem, kurus pieņem valsts, pašvaldība, ražotāji, ēku īpašnieki u.c. sabiedrības locekļi. Tāpēc oglekļa pēdas samazināšanā ir jāiesaista visi un to nevar atstāt tikai uz iedzīvotāju pleciem - būtiska loma ir iedzīvotāju pilsoniskajai līdzdalībai.

Jau šobrīd mēs nespējam tikt galā ar klimata pārmaiņu sekām (plūdi, sausums, vētras, ugunsgrēki, ledāju un ledus kušana utt.). Zeme šajā gadsimtā uzsils par vismaz 3 °C, ja vien nerīkosimies, un pašreizējās ietekmes tikai pastiprināsies. Nākotnes sociālās un finansiālās izmaksas krietni pārsniegs tās izmaksas, kuras būtu, ja mēs rīkotos tagad. Pasaulei ir krasi jāpalielina ieguldījumi klimata pārmaiņu pielāgošanās procesos, īpaši dabā balstītos risinājumos, lai sabiedrību, ekonomiku un ekosistēmas padarītu noturīgākas. Ieguldījumi ilgtspējīgos adaptācijas risinājumos var palīdzēt pasaulei pārvarēt “dvīņu” globālās krīzes: klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības izzušanu.

Kā panākt klimatneitralitāti un apturēt dabas daudzveidības izzušanu? Lasi šeit.