What would you like to search for?

PROJEKTI
© Global Warming Images / WWF

Pasaules Dabas Fonda misija ir veidot nākotni, kurā cilvēki un daba dzīvo harmonijā.

Mūsu pamatvērtības

  • Būt neatkarīgiem un brīviem no politiskām ietekmēm.

  • Izmantot savā darbā jaunākās zinātniskās atziņas.

  • Meklēt dialogu un izvairīties no konfliktiem.

  • Veidot partnerattiecības ar valsts, pašvaldību un privātajām organizācijām.

Realizējam projektus, kuri atbilst šīm pamatvērtībām. Mūsu mērķis ir dabas aizsardzība, lai saglabātu ģenētisko, sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošinātu atjaunojamo dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu tagad un nākotnē, palīdzētu samazināt piesārņojumu un dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu.
 

Katram ir iespēja finansiāli atbalstīt to projektu, kurš šķiet tuvāks un nozīmīgāks, atbilstošs uzņēmuma stratēģijai vai arī vienoties ar mums par jauna projekta ideju un realizāciju.

© Valdis Skudre

"Mapping impassable culverts to be removed in the highly ecologically prioritized Gauja River"

 
Ar Open Rivers Programme atbalstu Pasaules Dabas Fonds no šā gada 1. augusta īsteno projektu Mapping impassable culverts to be removed in the highly ecologically prioritized Gauja River, kura mērķis ir apzināt Gaujas upes baseina caurtekas, kas rada vislielāko ietekmi uz upes brīvo tecējumu un zivju migrāciju upē. Latvijā šobrīd uz upēm ir apzināti aptuveni 1300 aizsprosti, bet to skaits varētu būt ievērojami lielāks, ja tiktu ņemtas vērā arī zivīm nepārvaramās caurtekas, kuru pārbūve ir daudz vienkāršāka un lētāka nekā citu veidu aizsprostu nojaukšana.

Izmantojot ģeogrāfiskās informācijas sistēmas (ĢIS) kartēšanas paņēmienus, tiks kartētas visas caurtekas Gaujas upju sateces baseinā Latvijā un novērtēts, kurām no tām ir vislielākā ietekme uz upes ekosistēmu un migrējošām zivīm. Pēc tam šī informācija tiks pārbaudīta, ekspertiem apsekojot upi klātienē. Kopumā projekta laikā plānots identificēt 100 problemātiskās caurtekas, un 20 no šiem šķēršļiem tiks identificēti kā potenciāli pārbūvējami, ņemot vērā to radīto ietekmi uz vidi un ieinteresēto pušu viedokļus.

Projekta laikā tiks izstrādāta metodoloģija, ko būs iespējams izmantot citos upju baseinos Latvijā un ārzemēs, lai identificētu problemātiskās upju caurtekas. Izvērtēšanas kritēriji tiks noteikti kopā ar ekspertiem no Valsts zinātniskā institūta BIOR, Pasaules Dabas Fonda un saldūdens ekspertiem no uzņēmuma SIA “Saldūdeņu risinājumi”. Šī projekta rezultāti tiks apkopoti ziņojumā, ar kuru tiks iepazīstinātas ieinteresētās puses Latvijā, kā arī tie tiks prezentēti dažādos pasākumos Latvijā un ārvalstīs.

Projekta īstenošanas laiks no 2023. gada 1. augusta līdz 2024. gada janvārim.

“Dabas parka “Riežupe” aizsargājamo upju straujteču posmu atjaunošana un uzturēšana”” 

 
Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu Pasaules Dabas Fonds īsteno projektu “Dabas parka “Riežupe” aizsargājamo upju straujteču posmu atjaunošana un uzturēšana””, kura mērķis ir atbrīvot Riežupes straujteču posmus no bebru aizsprostiem un koku sagāzumiem, kas būtiski ietekmē Riežupes straujteču biotopus un tajos sastopamo sugu populācijas apstākļus. 
 
Projekta ietvaros tiks veikta Riežupes apsekošana, lai apzinātu bebru aizsprostu un koku sagāzumu lokāciju un skaitu, kā arī notiks Riežupes periodiska apsekošana 1 reizi ceturksnī, lai identificētu vietas, kurās veidojas atkārtoti koku sagāzumi un bebru aizsprosti. Tiks veikts iepriekš apsekoto bebru aizsprostu nojaukšana un koku sagāzumu izvākšana, lai atjaunotu Riežupes straujteču posmus. Ņemot vērā periodiskās apsekošanas rezultātus – nepieciešamības gadījumā tiks atkārtoti nepieciešamie pasākumi, lai atjaunotu upes plūdumu.

Projekta laikā aizsprostu nojaukšana un koku izvākšana ir plānota vismaz 4 reizes, iesaistot vietējās sabiedrības grupas - vietējos iedzīvotājus, zemes īpašniekus u.c. Šīm sabiedrības iesaistes aktivitātēm, kuru laikā tiks veikti minētie darbi, ir būtiska nozīme sabiedrības izpratnes veicināšanā par šo biotopu nozīmi bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā. Talkās tiks iesaistīti eksperti, kuri stāstīs pasākumu dalībniekiem par dabisku upju posmu nozīmi dabā un  ar praktiskiem piemēriem rādīs, kā šos posmus var labāk uzturēt, lai saglabātu dabas vērtības.

Projekta noslēgumā tiks rīkota apaļā galda diskusija ar pašvaldību, zemes īpašniekiem, kuru zemes robežojas ar upi, vietējām makšķernieku un mednieku grupām, kā arī citiem iedzīvotājiem, lai vienotos par turpmāku upes apsekošanu un straujteču posmu uzturēšanu.

Projekta īstenošanas laiks no 2023. gada 1. jūlija līdz 2025. gada 30. septembrim.

© Gaston Lacombe

“Palieņu pļavu uzturēšana”

 
Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu Pasaules Dabas Fonds dabas parkā “Pape” īsteno projektu “Palieņu pļavu uzturēšana”, kura mērķis ir saglabāt un apsaimniekot bioloģiski nozīmīgās ezera palieņu pļavas, lai sekmētu Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas aizsardzību.
 
Kopš 1999.gada Pasaules Dabas Fonds palieņu pļavas nogana, izmatojot zirgus un taurgovis, kas ganās iežogotās 426 ha lielā platībās. Ganīšana ir vienīgais risinājums šo pļavu uzturēšanai, jo mitrie dabas apstākļi, ciņainums un akmeņi, neatļauj šo platību appļaušanu veģetācijas sezonā. Turklāt zirgi un govis arī noēd krūmus, niedru atvases, samazinot to izplatību. Aploku žogu uzturēšana šajās applūstošajās teritorijās ir apgrūtinoša, jo šādās mitrās vietās ūdens svārstību un ledus ietekmē koka mieti bojājas sevišķi ātri, līdz ar to šim pasākumam tiek tērēti lieli finanšu līdzekļi gan mietu nomaiņai, gan arī regulārai aploka apsekošanai.
 
Projektā paredzēts esošā koka aploku mietu nomaiņa, kas robežojas ar Papes ezeru starp Paurupi un Līgupi, attīrot esošā aploka trasi no krūmiem, atspriegojot stieples un veicot veco koka mietu nomaiņu uz pārstrādātas plastmasas mietiem. Uzstādot šos mietus, vismaz 20 gadus nebūs nepieciešama to nomaiņa.
 
Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. augusta līdz 2025. gada 1. septembrim.
 

“Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas parks “Pape” dabas aizsardzības plāna izstrāde”

 
Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu Pasaules Dabas Fonds īsteno projektu “Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas parks “Pape” dabas aizsardzības plāna izstrāde”. Tā mērķis ir saglabāt, aizsargāt un atjaunot vienotu mitrāju ekosistēmu kompleksu – Nidas purvu, Papes ezeru, jūras krasta kāpas, pļavas un mežus kā dabiskas dzīvotnes ar augstu bioloģisko daudzveidību.

2007. gadā dabas parkam “Pape” apstiprināts pašreiz spēkā esošais dabas aizsardzības plāns. 2019. gadā plāna darbības termiņš pagarināts līdz 2023. gada 31.decembrim. Septiņpadsmit gadu laikā mērķu sasniegšanai īstenoti dažādi plānā iekļautie pasākumi, tāpat, realizējot dažādus projektus, gūta papildu informācija, dati par sugu un dzīvotņu stāvokli. Gan īstenotie pasākumi, gan papildu gūtā informācija pieprasa pašreizējā dabas aizsardzības plāna iespējami ātru aktualizāciju.

Projekta ietvaros plānots sagatavot teritorijas plānošanas dokumentu – dabas aizsardzības plānu 12 gadu periodam, lai izstrādātu dabas aizsardzības un apsaimniekošanas pasākumu kompleksu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai un atjaunošanai, nodrošinot teritorijas izveidošanas un aizsardzības mērķu sasniegšanu. Dabas aizsardzības plāna mērķi, pasākumi tiks īstenoti turpmākā dabas parka “Pape” teritorijas attīstības plānošanā, pārvaldībā un praktisko iniciatīvu īstenošanā.

Projekts tiek īstenots no 2023. gada 1. jūnija līdz 2025. gada 31. jūlijam.
 

© Diego Lopez/ WWF

Ietekmes uz vidi mazināšana  XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos

 
Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu Pasaules Dabas Fonds realizē projektu “Ietekmes uz vidi mazināšana  XXVII Vispārējos latviešu dziesmu un XVII Deju svētkos”, kura mērķis ir mazināt Svētku ietekmi uz vidi, vēršot dalībnieku un apmeklētāju uzmanību uz aktuālajiem klimata jautājumiem, aicinot izvērtēt savus ikdienas paradumus tādās jomās kā transports, ilgtspējīgas preces un pakalpojumi, pārtikas patēriņš, ūdens, naktsmītnes, kā arī iesaistot gan svētku dalībniekus, gan apmeklētājus videi draudzīgās aktivitātēs.
 
Lai informētu, izglītotu un iesaistītu plašāku sabiedrību, projekta laikā tiks realizēta vides izglītības kampaņa, kas tiks izvietota vides reklāmas stendos pilsētvidē, radio un TV, ziņu portālos, kā arī PDF sociālo tīklu kontos. Projekta ietvaros tiks organizēts arī vides tēmai veltīts Zemes stundas koncerts, īpaši iesaistot jauniešu auditoriju.

Liela mēroga pasākumi rada lielu slodzi uz dabisko vidi un pastiprināti tiek radīts siltumnīcefekta gāzu piesārņojums, tai skaitā - CO2 izmeši.  Svētkiem noslēdzoties, tiks aprēķināta svētku radītā ietekme uz vidi un sniegti ieteikumi turpmākai videi draudzīgu svētku organizēšanai, kā arī popularizēti izstrādātie klimata kalkulatori ietekmes uz vidi mērīšanai.
 

Pasaules Dabas Fonda darbības kapacitātes pilnveidošana


Pasaules Dabas Fonds ar Latvijas Vides aizsardzības fonda atbalstu ievieš projektu "Pasaules Dabas fonda darbības kapacitātes pilnveidošana". Projekta mērķis ir stiprināt vides aizsardzības jomā strādājošās nevalstiskās organizācijas, veicinot to praktisko iesaisti vides aizsardzības sistēmas prioritāro jomu uzlabošanā. Tiks veicināta vides nevalstisko organizāciju kopējā sadarbība, pamatoti atlasot labākās prakses piemērus, veicot labākās prakses apkopošanu un ieteikumu sagatavošanu to piemērošanai Latvijas apstākļiem, kā arī notiks priekšlikumu izstrāde tālākajām darbībām četros tematiskajos virzienos: aprites ekonomika, dabas kapitāls, vides izglītība, klimatneitralitāte un pielāgošanās klimata pārmaiņām.
 
Tiks īstenotas arī vairākas darbības stiprināšanas aktivitātes, kuras attīstīs organizācijas iekšējo kapacitāti un veicinās arī jaunu brīvprātīgo piesaisti operatīvam un funkcionālam atbalstam naftas noplūdes gadījumos. Gan teorētiskajās, gan praktiskajās apmācībās Pasaules Dabas Fonda naftas brīvprātīgie apgūs prasmes darbam, glābjot dzīvniekus naftas noplūdes apstākļos gan krastā, gan ūdenī. Viens no projekta mērķiem ir veicināt un atbalstīt arī atbildīgo iestāžu darbību – spēju operatīvi reaģēt, sadarboties un novērst naftas noplūdes sekas, izmantojot apmācītu brīvprātīgo atbalstu.
 

© Wild Wonders of Europe / Widstrand / WWF

LIFE Integrēts projekts  “GOODWATER”


Latvijas ūdeņu kvalitātes normas nosaka Eiropas ūdens pamatdirektīva (Water Framework directive - WFD). Šīs direktīvas mērķis ir sasniegt labu ūdens stāvokli visās Eiropas valstīs līdz 2027. gadam. Latvijā patreiz 71% no visiem virszemes ūdeņiem ir  “vidējā” un 8% sliktā stāvoklī, un tas joprojām turpina pasliktināties. Tikai 21% virszemes ūdeņu pagaidām vēl ir labā stāvoklī.

LIFE “GOODWATER” projekta galvenais uzdevums ir palīdzēt Latvijai sasniegt mērķus, ko tā apņēmusies sasniegt WFD ietvaros. 
Projekta laikā tiks pētīti 164 riska ūdens objekti Latvijā, deviņos no tiem (5% no visiem Latvijas ūdens objektiem) plānots uzlabot ūdens kvalitāti. Savukārt, ilgtermiņā paredzēts, ka 50 pētāmajos objektos (30%) ūdens kvalitāte uzlabosies. Projekta rezultātā tiks izstrādāti ieteikumi kā uzlabot esošo upju baseinu apsekošanas plānus, lai tie būtu efektīvāki un tiktu implementēti. Pētījumu ietvaros tiks meklēti risinājumi kā mazināt netiešās ietekmes uz ūdeņiem. Kā piemēru var minēt barības vielu noplūdi no lauksaimniecības zemēm, kas veicina ūdeņu aizaugšanu – tā ir viena no galvenajām problēmām, kas ļoti negative ietekmē Baltijas jūru un tās ekosistēmu. Liels daudzums minēto barības vielu, kā arī cita veida piesārņojums pa upēm nonāk jūrā, tā rezultātā Baltijas jūra kļuvusi par vienu no piesārņotākajām pasaulē. Tieši tāpēc šis projekts ir īpaši svarīgs.
 

Baltijas ekoreģiona programma


PDF jau daudzus gadus ir daļa no WWF iniciatīvas - Baltijas ekoreģionā programma (Baltic Ecoregion programme, BEP). Tajā sadarbojas visas deviņas valstis, kas atrodas Baltijas jūras krastos, lai virzītos uz vienotiem mērķiem, implementētu kopējas iniciatīvas un uzlabotu Baltijas jūras ekoloģisko stāvokli. 

Bieži vien Latvijas iedzīvotājiem grūti saprast, kāpēc Baltijas jūra tiek saukta par vienu no piesārņotākajām jūrām, jo, staigājot pa Latvijas piekrasti, nekur nav tik daudz atkritumu kā citu jūru krastos. Pat mūsu netīrākā pludmale Daugavgrīvā izskatās labāka par daudzām citām pasaulē. Tomēr 97% no visas Baltijas jūras ietekmē eitrofikācija -jūras aizaugšana, jo ūdenī ir pārāk liels barības vielu daudzums. Līdz ar to zivju populācijas, tāpat kā citviet pasaulē, strauji izzūd. 

Kopumā BEP ir ietekmīga programma tieši tāpēc, ka tiek veiktas vienotas darbības starp visām Baltijas jūras valstu komandām. Projektā tiek iesaistīti kolēģi arī no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, kas nav ES valstis, nepakļaujas ES normatīviem, bet veido ļoti lielu ietekmi uz Batijas jūru.

© WWF BEP

Ilgtspējīga zivju patēriņa projekts “Lai jūra čum un mudž!” 


Pārāk ilgi mēs esam izturējušies tā, it kā jūras krājumi būtu neizsīkstoši. Kuģu skaits, efektivitāte un izmēri palielinās, bet zivju pieejamība savvaļā samazinās. Tajā pašā laikā zivju audzēšana ūdenī kļūst aizvien populārāka. Tavā ziņā ir ietekmēt, kādas zivis tiek zvejotas. Izmanto uzturā zivis, kas iegūtas, ievērojot atbildīgas zvejas principus.

Lai saglabātu Baltijas jūras mencu un Eiropas zuti arī nākamajām paaudzēm, aicinām sabiedrību pievienoties iniciatīvai “Lai jūra čum un mudž” un neizvēlēties šīs zivis veikalos un citās tirdzniecības vietās. Mēs kopā ar citām Eiropas Savienības vides organizācijām ir aicinājušas Eiropas Komisiju un dalībvalstu valdības ieklausīties zinātniekos, kas aicina būtiski ierobežot apdraudēto zivju sugu nozveju, mencas zveju Baltijas jūras austrumu daļā un Eiropas zuša zveju apturot pilnībā.


GADA LAUKSAIMNIEKS BALTIJAS REĢIONĀ


Baltijas jūras eitrofikācija turpinās jau vairākus gadu desmitus. Balstoties uz zinātnieku pētījumiem, hipoksijas (bezskābekļa) līmenis piekrastes ūdeņos patlaban ir augstākais 1500 gadu laikā. Baltijas jūra ir daļēji slēgta iekšzemes jūra, šī iemesla dēļ tā ir īpaši jūtīga pret barības vielu noplūdes sekām. Fosfora un slāpekļa noplūdes noved pie nopietniem ekosistēmu traucējumiem, tai skaitā plašas aļģu ziedēšanas, skābekļa trūkuma dziļajos ūdeņos, kā rezultātā veidojas arvien plašāki apgabali bez skābekļa jeb tā saucamās "mirušās zonas”.

Daudzi lauksaimnieki ir gatavi izdarīt vairāk, lai saglabātu apkārtējo vidi. Mēs izvēlamies konkursa finālam zemniekus, kuri saimniekojuši tā, lai mazinātu barības vielu noplūdi ūdeņos. Īstenojot šo konkursu, mūsu mērķis ir izcelt lauksaimnieku īstenoto iniciatīvu nozīmi Baltijas jūras saglabāšanā un izplatīt labās prakses visā reģionā.

© Wild Wonders of Europe / Maurizio Biancarelli / WWF

MEŽA PROGRAMMA


Programmas mērķis ir apturēt un novērst meža degradāciju, noplicinošu meža resursu apsaimniekošanu un izmantošanu Latvijā.

Atšķirot Latvijas Sarkano grāmatu, lielākā daļa tur iekļauto meža dzīvnieku un augu sugas ir tieši atkarīgas no apstākļiem, kurus esam izmainījuši.

Mūsdienās nepietiek vairs tikai ar atsevišķu teritoriju, dižkoku, atsevišķu augu vai dzīvnieku sugu aizsardzību, tas jāattiecina  uz visu mežu apsaimniekošanu, protams saskaņojot ar cilvēkam nepieciešamām saimnieciskajām interesēm.
 

Iniciatīva “Ko atnesi, to aiznes!” 


Latvijā aizvien pieaug brīvā laika pavadīšanas iespējas dabā. Dažādas sporta sacensības, mūzikas festivāli, korporatīvie pasākumi, koncerti, interešu grupu pasākumi plaši tiek organizēti dažādos dabas objektos. Strauji pieaugot cilvēku skaitam dabā, akumulējas potenciālās negatīvās ietekmes uz vidi.

2018.gadā kopā ar Dabas aizsardzības pārvaldi uzsākām iniciatīvu “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes”.

Lai to īstenotu, mēs veicam dažādas rīcības:  integrēta komunikāciju kampaņa, dalība publiskos pasākumos, izglītības aktivitātes par videi draudzīgu atrašanos dabā, instalācijas izveide lielveikaliem par atkritumu apjomu atrodoties dabā.
 

Daru Labu Dabai


Šodienas aktualitāte - dabas daudzveidības strauja samazināšanās, dabīgo pļavu izzušana, kukaiņu izmiršana. Aizvien vairāk pieaug cilvēku stresa līmenis, depresija, neapmierinātība ar darba vietu un ikdienas rutīnu. Aizvien aktuālāka kļūst nepieciešamība cilvēkiem iemācīties apstāties, ieklausīties sevī un dzīvot harmonijā ar dabu.

Projekta ietvaros organizējam dabas atjaunošanas pasākumus. Uzņēmumiem iespējams piedalīties vienu reizi un izmēģināt talku kā darbinieku saliedēšanas, team building pasākumu, kā rezultātā tiek izdarīts jēgpilns darbs vides saglabāšanai. Šis var būt ilgstošs sadarbības projekts, kurā kompānija uzņemas atbildību par kādu noteiktu dabas parku, aizsargājamo teritoriju vai, tieši otrādi, apceļo un strādā dažādās Latvijas aizsargājamajās teritorijās un dara to nevis kā tūristi, bet, kā cilvēki, kuriem rūp Latvijas vide un viņi piedalās tās saglabāšanā un atjaunošanā. 

Pastāv iespēja nepiedalīties talkās, bet atbalstīt projektu kā tādu.

© Earth Hour Macedonia

ZEMES STUNDA


Mūsu attiecības ar dabu ir bīstami nelīdzsvarotas. 2020. gads mums ir pierādījis, ka daba ir būtiska mūsu eksistencei, un veselīgas dabas sistēmas ir obligātas mūsu pastāvēšanai. To, ko mēs darām dabai, mēs darām sev.

Simboliski izslēdzot apgaismojumu Sidnejā 2007. gadā, Zemes stunda ir kļuvusi par vienu no pasaules lielākajām vides akcijām. Zemes stunda jau 14. gadus iedvesmo indivīdus, uzņēmumus un organizācijas 190 valstīs un teritorijās rīkoties klimata pārmaiņu un dabas daudzveidības samazināšanās novēršanai.

Šī gada Zemes stundas fokusā - klimata pārmaiņas un dabas daudzveidības izzušana

Klimata pārmaiņas ir ārkārtīgi steidzami risināms jautājums. Bet mēs uzskatām, ka ir jākoncentrējas arī uz arvien straujāku dabas izzušanu un draudiem, ko tā mums visiem rada. Mums ir jāveido kustība dabai, lai rosinātu rīcību līdzīgi tai, kas tika sasniegta ar 2015. gada Parīzes vienošanos par klimata pārmaiņām. Arvien svarīgāk ir palielināt izpratni par to, ka daba ir veselīgas planētas kritiskais pamats un tūlītējs, spēcīgs un rentabls risinājums klimata katastrofu un pandēmiju novēršanai.
 

DISKUSIJU CIKLS “VIDE UN… KĀDS SAKARS?”


Mēs rīkojam diskusiju ciklu “Vide un… Kāds sakars?”

Cikla ietvaros pie viena galda tiek sēdināti dažādu jomu eksperti, lai noskaidrotu, vai vides jautājumi ir tikai zinātnieku un nevalstisko organizāciju dienaskārtībā, vai arī tie būtiski skar un tiem pielāgojas citas sfēras. Diskusijas notiek dažādās vietās, kā arī tiek translētas.

Sarunu tēmas mēdz būt visdažādākās, piemēram:
 
Vide un ekonomiskā atveseļošanās: Kāds sakars?
Vide un migrācija: Kāds sakars? 
Vide un vīns: Kāds sakars?
 
“Kāds sakars? Vide un …” diskusiju saturs un sarunas veidols līdzšinēji ir nodrošinājis pietiekami lielu sabiedrības interesi. Mēs ceram turpināt ar interesantu saturu un saistošām sarunām, kas būs aktuālas jebkuram klausītājam.
Mēs pieejam radoši sadarbības idejām, lai rezultāts būtu pozitīvas izmaiņas apkārtējā vidē, un lai tas būtu interesants visiem partneriem.

© Magda Jentgen

Dabas parks “Pape”


1999. gadā Pasaules Dabas Fonds pie Papes ezera Liepājas rajonā ieveda pirmos 18 "Konik polski" savvaļas zirgus. Katru pavasari pie Papes ezera dzimst jauni kumeļi un šobrīd zirgu skaits jau tuvojas simtam.

Zirgu īpaši noēstajās pļavās nolaižas ganīties meža zosis un dzērves, palieņu pļavās ligzdo  lauku putni, lapsas un stārķi medī zirgu iztramdītās peles un sienāžus un kādreizējās lauksaimniecības zemēs atsāk ziedēt pļavu puķes.

Dabas parka “Pape” teritorijā atrodas unikālas dabas ekosistēmas, skaistas ainavas un interesantas apskates vietas. Starp Papes ezeru un jūru ir viena no lielākajām putnu migrācijas vietām Latvijā.

Parkā izveidotas trīs dabas takas. Apmeklētāji var uzzināt arī vairāk par savvaļas orhidejām, izejot jauno Orhideju taku. Lai uzturētu šo neatkārtojamo ekosistēmu, rakstām projektus, sadarbojamies ar vietējo pašvaldību un pieņemam ziedojumus.

2021. gada novembrī noslēdzies projekts “Papes ezera palieņu pļavu apsaimniekošana”, kuru finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. Projekta mērķis ir īstenot dažādus dabas aizsardzības plāna pasākumus dabas daudzveidības uzturēšanai dabas parka „Pape” palieņu pļavās. 
 
2022. gada oktobrī noslēdzies dabas parkā “Pape” ar Latvijas vides aizsardzības fonds atbalstu īstenotais projekts “Papes ezera apsaimniekošana”, kura mērķis ir uzlabot ūdens apmaiņu ezerā, mazināt tā aizaugšanu ar niedrēm, radot labvēlīgus dzīves apstākļus migrējošām zivīm un putniem.

LIFE-IP LatViaNature


LIFE Integrētā daudzgadu projekta LatViaNature mērķis ir pilnveidot dabas aizsardzības sistēmu Latvijā. Projekta laikā plānots izstrādāt inovatīvas un piemērotas pieejas aktuālu dabas aizsardzības jautājumu risināšanā un ieviest Natura 2000 teritoriju prioritāro rīcību programmu, tādējādi nodrošinot Eiropas Savienības nozīmes biotopu un sugu labvēlīgu aizsardzības stāvokli Latvijā. Projektu paredzēts īstenot līdz 2028. gadam.

Projekta partnerību veido 10 organizācijas: vadošais partneris Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar partneriem – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Latvijas Universitāti, Daugavpils Universitāti, Latvijas Lauksaimniecības universitāti un Vidzemes Augstskolu, kā arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru, AS “Latvijas valsts meži”, Latvijas Dabas fondu un Pasaules Dabas Fondu.

Projekts “Natura 2000 aizsargājamo teritoriju pārvaldības un apsaimniekošanas optimizācija” (LIFE19IPE/LV/000010 LIFE-IP LatViaNature) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.

© Kristaps Ungurs / Unsplash

Aizstāvības akadēmija


Mēs vēlamies jauniešos veicināt ticību savām spējām ietekmēt norises valstī un attīstīt dažādas prasmes, lai tie nākotnē spētu aktīvi, argumentēti, izmantojot kritisko domāšanu, pārstāvēt savas intereses vides jautājumos gan individuāli, gan pievienojoties nevalstiskajam sektoram. Tādēļ sadarbībā ar Latvijas Debašu asociāciju (Quo Tu Domā) un Aktīvo iedzīvotāju fonda atbalstu esam radījuši Aizstāvības akadēmiju.

No 2020. līdz 2023. gadam katru gadu vismaz 20 motivētākie 15-25 gadus veci jaunieši no Rīgas un Latvijas reģioniem tiks uzņemti bezmaksas Aizstāvības akadēmijā – 3 mēnešu ilgā neformālās izglītības kursā. Šajā akadēmijā jaunieši tiks apmācīti par pilsoniskās līdzdalības formām, nevalstisko organizāciju lomu pozitīvu pārmaiņu radīšanai un iesaistīti aktivitātēs, kas veicina ticību personīgajai spējai ietekmēt lēmumu pieņemšanu valstī, mudināti uz rīcību interešu pārstāvniecībā un iedrošināti ietekmēt politiskās iniciatīvas.
 

Vides interešu aizstāvība un sabiedrības līdzdalība

 
Pasaules Dabas Fonds ar Sabiedrības integrācijas fonda programmas "NVO fonds" atbalstu īsteno projektu "Atbalsts vides interešu aizstāvības, pilsoniskās sabiedrības un NVO brīvprātīgo aktivitāšu darbības stiprināšanai", kura mērķis ir sabiedriskā labuma vides interešu (klimata pārmaiņu, vides piesārņojuma, bioloģiskās daudzveidības un aprites ekonomikas) un ilgtspējīgas attīstības aizstāvības nodrošinājums, labvēlīgas vides veidošana (tiesiski, institucionāli) ilgtspējīgai attīstībai un sabiedrības informēšana par aktualitātēm ar vidi saistītajos jautājumos.

Praksē Pasaules Dabas Fondam tas nozīmē iegūt lielākas iespējas aizstāvēt vides intereses, ieguldot laiku un resursus problēmu izpētē, pozīciju sagatavošanā un aizstāvēšanā valsts institūciju, programmu, projektu konsultatīvās padomes darbā un dažādu nevalstisko organizāciju, valsts un pašvaldību institūciju darbības konsultatīvos procesos.

Projektā Pasaules Dabas Fonds paredz sniegt lekcijas un prezentācijas par sabiedriskā labuma vides interešu nodrošinājumu un nodrošināt jaunus brīvprātīgos darbiniekus organizācijas darbībai sabiedriskā labuma vides interešu un ilgtspējīgas attīstības aktualizēšanai. Tāpat plānots izvērst sadarbību ar citām organizācijām gan vietējā, gan starptautiskā līmenī. Tiks sagatavoti ziņu izdevumus bioloģijas un ģeogrāfijas skolotājiem, lai skolotāji izglītības procesā varētu izmantot aktuālāko informāciju par vides jautājumiem Latvijā un pasaulē. 

Projekts tiek īstenosts laikā no 2022. gada 1. janvāra līdz 2022. gada 31. oktobrim.