Pārtika | WWF Latvia

What would you like to search for?



Pārtika

Pārtikas ražošanas sistēmas un piegādes ķēdes visā pasaulē veicina dabas noplicināšanu un samazina bioloģisko daudzveidību.

© Anna Pelzer / Unsplash

Tas, ko izvēlamies likt uz sava šķīvja, šobrīd neatgriezeniski kaitē dabai un tajā pašā laikā rada veselības problēmas, piemēram, nepārdomāti izvēloties pārtikas produktus vai tieši pretēji – piedzīvojot badu vai tīra ūdens trūkumu. Eiropas Savienība vien ir atbildīga par 10% mežu biotopu iznīcināšanu globālā mērogā, kas tiek īstenota tādu importa preču patēriņam kā soja (lopbarībai), palmu eļļa, kafija un kakao.

Pārtikas atkritumu novēršana

Pārtikas izšķiešana ES ekonomikai izmaksā aptuveni 143 miljardus eiro gadā, un tie rada 15% no visām siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām, kas saistāmas ar pārtikas piegādes ķēdi. Stratēģijas “No lauka līdz galdam” (From farm to fork) būtiska sastāvdaļa ir pēc iespējas plašāk novērst pārtikas zudumus un izšķērdēšanu, kas ir steidzams un neaizstājams solis ceļā uz ilgtspējīgāku pārtiku. Savukārt pārtikas atkritumu ziņojumā tiek analizēts ES progress pārtikas atkritumu jomā.

2020. gada 29. septembrī pirmo reizi pasaulē tika atzīmēta Starptautiskā pārtikas zudumu un pārtikas atkritumu izpratnes diena (International Day of Awareness of Food Loss and Waste), kuras mērķis ir stiprināt centienus samazināt izaudzētās un saražotās pārtikas apjomu, kas netiek izmantota uzturā.

© Marta Logina

Izvēlies zivis atbildīgi

Latvijas iedzīvotāji zivis un jūras produktus visbiežāk mēdz izvēlēties pēc to garšas īpašībām, kam seko cena un atlaides esamība. Tādi kritēriji kā nozvejas veids (tralis, tīkli, murdi u.c.), ekomarķējums, produkta izcelsmes reģions, kā arī, vai konkrētā zivju suga ir apdraudēta, ir mazāk svarīgi kritēriji, veicot ikdienas maltītes izvēli. Kad dodies uz veikalu nākamreiz, aplūko Zivju gidu un izvēlies jūras produktus atbildīgāk!

IEPAZĪSTI ZIVJU GIDU

Kā samazināt pārtikas atkritumus?

1. Izvēlies pārtiku videi draudzīgā iepakojumā – kartona iepakojums ir ražots no atjaunojamiem resursiem, ir otrreiz pārstrādājams un savas dzīves laikā rada vismazāk CO2 izmešu, salīdzinot ar stiklu un metālu.
2. Iepakojuma galvenais uzdevums ir pasargāt produktus no bojāšanās. Pārtikai pūstot, rodas metāns, CO2 un citas gāzes. Tāpēc svaigi pārtikas produkti iepakojumā, kas pat netiek otrreiz pārstrādāts, tik un tā atstāj mazāku ietekmi uz klimata pārmaiņām nekā neiepakoti produkti, liecina Dānijā veikts pētījums. Ja neesi drošs, vai laikā apēdīsi vai izdzersi visu nopirkto, izvēlies pārtiku otrreiz pārstrādājamā iepakojumā un šķiro atkritumus.   
3. Plāno savu ēdienkarti – veikalā izmanto iepirkšanās sarakstu un izvairies no impulsīviem pirkumiem. Pērc tieši tik, cik Tev vajag – mēģinot ietaupīt uz “vairāk ir lētāk”, ir lielāks risks, ka daļa nonāks atkritumu spainī vai kompostā.
4. Uz pārtikas produktu iepakojumiem norādītais termiņš apzīmē laiku līdz kuram produkts saglabā savas labākās īpašības – tas nenozīmē, ka pēc tam tas nav lietojams uzturā. Pārliecinies, vai produkts tiešām nav lietojams, to pasmaržojot vai nedaudz nogaršojot. Savukārt, ja bojāties sākuši augļi, tos var sablenderēt gardā smūtijā, bet no dārzeņiem var pagatavot sautējumu.

Planētai draudzīgs uzturs

Aicinām iepazīties ar mūsu informatīvo platformu-kalkulatoru “Planētai draudzīgs uzturs”, kas pirmo reizi sniedz 147 valstīm pielāgotus rīkus, lai palīdzētu paātrināt veselīga un ilgtspējīga uztura ieviešanu nacionālā un individuālā līmenī. Ieviešot piedāvātos uztura principus, varam samazināt siltumnīcas efekta gāzu emisijas par 30%, savvaļas dzīvnieku izmiršanu līdz pat 46% un priekšlaicīgas nāves gadījumus līdz pat 20%.

“Planētai draudzīgs uzturs” platformas mājaslapā atrodami arī dati par uztura ietekmi uz cilvēku un vides veselības indikatoriem, kā arī politiski ieteikumi un padziļināts pētījums par stratēģiskām rīcībām, kas nepieciešamas, lai pārietu no globālas pārtikas sistēmas, kas ekspluatē planētu, uz tādu sistēmu, kas rūpējas par cilvēkiem un atjauno dabu.

SPIED ŠEIT

Kādu pārtiku izvēlēties?

Izvēlies bioloģiski audzētu pārtiku. Ja tā ir grūti pieejama, pieprasi to veikalos, kur ikdienā iepērcies. Lai gan patērētās pārtikas veids nosaka to, kāda ir tavas diētas ietekme uz vidi, ieto uzturā vietējā ražojuma pārtiku atbilstoši sezonai. Arī pārtikas transportēšana atstāj ietekmi uz vidi. Lieto uzturā vairāk dārzeņu un augļu. Veģetāra ēdiena izaudzēšana un pagatavošana patērē mazāk enerģijas nekā gaļas un zivju produkcija. Piemēram, lai iegūtu vienu kaloriju no zivīm, tiek patērēts 50 reižu vairāk enerģijas, nekā iegūstot to no kartupeļiem un 60 reižu vairāk nekā no auzām. Gatavojot ēdienu, pārsedz pannu un katlus ar vāku, tādējādi samazinot plīts patērēto enerģiju.