Finanses ir svira, lai sekmētu ilgtspējīgus rezultātus, izmantojot dažādas aktīvu klases kā obligācijas, akcijas, aizņēmumus, īpašumu, preces un citus. Savukārt ilgtspējīgas finanses ir priekšnosacījums Eiropas Zaļā kursa īstenošanai.

Finanšu nozare ir unikālā situācijā, lai stimulētu pāreju, piekrītot aizdot, ieguldīt un apdrošināt tādus uzņēmumus, kas pārvalda savus riskus un ietekmi. Privātajam sektoram ir svarīga loma, pārveidojot ierasto uzņēmējdarbības praksi, palīdzot atbalstīt pāreju no dabas izmantošanas uz dabas atjaunošanu, vienlaicīgi izvairoties no balasta jeb nedzīvotspējīgu aktīvu veidošanās. Ilgtspējīgas uzņēmējdarbības finansēšanai ir spēcīgi finansiāli, kā arī plašāki sabiedriskie ieguvumi, tāpēc ilgtspējīgas finanses turpina gūt panākumus.

Loma pārejai uz klimatneitralitāti un dabas daudzveidības saglabāšanu ir ikkatram finanšu tirgus dalībniekam — centrālajām bankām, uzraudzības iestādēm, investīciju bankām, komercbankām, investoriem, aktīvu pārvaldītājiem, konsultantiem, apdrošinātājiem, valdībām, uzņēmumiem un citiem.

Politikas veidotāji, regulatori un uzraudzības iestādes sistēmiskā (t. sk. monetārā) līmenī arī Latvijā ir sākušas pievērst uzmanību ar vidi un jo īpaši ar klimatu saistītiem finanšu riskiem. Eiropas līmenī tiek izstrādātas vadlīnijas ilgtspējīgām investīcijām jeb Taksonomija, bet globālā līmenī ir izveidota finanšu tirgus vadīta "Darba grupa ar dabu saistītās finanšu informācijas atklāšanā" (TNFD) ar mērķi izstrādāt vadlīnijas uzņēmumiem un finanšu institūcijām ar dabu saistīto finanšu risku informācijas atklāšanai.

Ilgtspējīgas finanses ir saikne starp finanšu sistēmām un ekosistēmām. Dabas kapitāls rada ilgtspējīgus ekonomiskos un vides ieguvumus, kas atbalsta veselīgu un noturīgu ekonomiku.

Uzņēmumi ir atkarīgi no dabas kapitāla — mežiem, augsnes, minerāliem, ūdens. Taču dabas degradācija rada sistēmiskus riskus — no klimata pārmaiņām līdz ūdens trūkumam —, kas apdraud uzņēmumu ilgtermiņa dzīvotspēju un rentabilitāti. Ūdens trūkums, dabas resursu krājumu samazināšanās, kas palielina cenas, vai ārkārtēji laikapstākļi, kas saistīti ar klimata pārmaiņām, rada ekonomiskus zaudējumus un paaugstina apdrošināšanas izmaksas. Tāpat kā valdības pastiprina vides noteikumus un patērētāji sagaida augstākus standartus, finanšu iestādes, kas nepielāgojas, tiks pakļautas augstākiem riskiem.