Eiropas upes pašlaik cieš no karstuma, un četras no kontinenta svarīgākajām upēm – Donava, Po, Reina un Visla – saskaras ar rekordzemu ūdens līmeni, apdraudot uzņēmējdarbību, rūpniecību, lauksaimniecību un pat dzeramā ūdens piegādi iedzīvotājiem.
 
Jaunākā WWF datu analīze, kas veikta, izmantojot klimata un sociālekonomiskos scenārijus WWF ūdens riska filtra rīkā, liecina, ka Eiropā sausums un ūdens trūkums pieaugs, un sniedz skaidru priekšstatu par vislielākajam riskam pakļautajiem reģioniem.
 
WWF ūdens risku filtra analīze aptver visu kontinentu, bet tajā ir izceltas valstis, kuras līdz 2050. gadam varētu saskarties ar vislielākajiem riskiem, piemēram, Grieķija, kur 82 % iedzīvotāju un IKP varētu nākt no augsta vai ārkārtēja riska teritorijām. Tikmēr trīs ceturtdaļas Spānijas iedzīvotāju un IKP varētu saskarties ar augstu risku, savukārt Gvadalkiviras upes baseinā esošās pilsētas (piemēram, Seviļa, Mursija, Granada un Kordoba) līdz 2050. gadam varētu saskarties ar vislielāko ūdens trūkuma risku.  
 
Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonds Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja: “Lai gan Latvijai nedraud tik liels ūdens trūkuma risks kā Spānijai vai Grieķijai, mums tomēr ir pamats bažām. Klimata pārmaiņas ietekmēs arī mūs, arvien biežāk liekot izjust izteiktus sausuma periodus un stiprākus plūdus, kas ietekmēs ne tikai lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares, bet arī mājsaimniecības.  Pētot dažādus scenārijus Pasaules Dabas Fonda ūdens riska filtrā, var redzēt, ka nākamo 30 gadu laikā Latvijā ūdens kvalitāte turpinās pasliktināties. Tieši šī iemesla dēļ ir būtiski, ka mēs nekavējoties veicam pareizās izvēles nozarēs, kuras tik ļoti ietekmē ūdens kvalitāti, un paralēli investējam ūdenstilpju atjaunošanā.“
 
Veselīgas upes būs galvenais faktors, lai veidotu noturību un pielāgotos klimata pārmaiņu ietekmei. Tomēr 60 % Eiropas upju pašlaik ir neveselīgas, neraugoties uz ES Ūdens pamatdirektīvā noteikto juridisko pienākumu aizsargāt un atjaunot Eiropas saldūdens objektus un nodrošināt, lai līdz 2027. gadam tie visi sasniegtu labu stāvokli.
 
Ūdens riski jau sen tiek uzskatīti par vienu no lielākajiem riskiem, ar ko saskaras uzņēmumi, un jau desmit gadus Pasaules Ekonomikas foruma pētījumā pēc ietekmes tie ir ierindoti starp pieciem lielākajiem globālajiem riskiem. Šis pētījums liecina, ka ūdens trūkuma riski varētu palielināties, draudot ar vēl lielākiem zaudējumiem uzņēmumiem un investoriem, kā arī kopienām.
 
Vietējās ūdensapgādes iestādes Vācijā ziņoja, ka Tesla rūpnīca netālu no Berlīnes izsmeltu ūdens krājumus šajā reģionā, tādējādi liedzot turpmāku attīstību šajā teritorijā. Ziemeļitālijas reģioni pašreizējā sausuma dēļ riskē zaudēt pat pusi lauksaimniecības produkcijas, un zaudējumi jau pārsniedz vienu miljardu eiro.
 
"Šā gada sausums un šīs satraucošās prognozes par ūdens trūkuma riska palielināšanos ir vēl viens modinātājzvans  – vēl viens steidzams brīdinājums par nepieciešamību rīkoties ūdens jomā," teica Aleksis Morgans, Pasaules Dabas fonda (WWF) ūdens resursu apsaimniekošanas vadītājs. "Visiem uzņēmumiem un investoriem ir jāizvērtē savi pašreizējie un nākotnes ūdens riski un kopīgi jāreaģē, lai veidotu noturīgākus uzņēmumus, samazinot riskus savai darbībai un aktīviem, kā arī kopienām visā kontinentā."
 
Vislabākā vieta, kur uzņēmumiem un investoriem sākt ūdens risku novērtēšanu, ir WWF Ūdens risku filtrs  – bezmaksas tiešsaistes ūdens risku novērtēšanas rīks, kam uzticas tūkstošiem privātā sektora dalībnieku visā pasaulē, tostarp H&M Group, mazumtirgotāji EDEKA un Migros, pārtikas un dzērienu uzņēmumi Alpro un Carlsberg, farmācijas uzņēmums AstraZeneca, biotehnoloģiju uzņēmums Novozymes un daudzi citi, kā arī Vācijas attīstības banka DEG KfW un Apvienotās Karalistes attīstības banka BII.
 
Ūdens risku filtrs ļauj uzņēmumiem un investoriem noteikt prioritātes, lai risinātu ar ūdeni saistītos riskus un palielinātu noturību.


 

“17% Eiropas iedzīvotāju nākotnē draud ūdens trūkums” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “17% Eiropas iedzīvotāju nākotnē draud ūdens trūkums" apdraud klimatu” saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.