Ukraina nereti tiek dēvēta arī par Eiropas zaļo sirdi, jo tajā mājo 35% Eiropas bioloģiskās daudzveidības, tostarp 70 000 augu un dzīvnieku sugu, no kurām daudzas ir retas, reliktas un endēmiskas. To vidū pasaulē visvairāk apdraudētā sugu grupa – stores.

Ukrainā ir sastopamas retas stepju ekosistēmas, piekrastes mitrāji, kalnu pļavas, veci dižskābaržu meži un plaši kūdrāji. Valstij pieder daļa Donavas deltas, kas ir otrā lielākā upes delta kontinentālajā Eiropā un lielākā niedrāju paliene pasaulē.

Militārā iejaukšanās apdraud šīs dabas bagātības. Lielgabarīta militāro transportlīdzekļu pārvietošanās un sprāgstvielu izmantošana bojā dzīvotnes gan aizsargājamās teritorijās, gan ārpus tām. Kara darbības rezultātā ir iznīcināti vai izcirsti  vismaz 280 000 hektāru mežu. Ar katru kara dienu šie postījumu apmēri palielinās. Vismaz 14 Ramsāres teritorijas - vērtīgas mitrāju teritorijas, kas starptautiski atzītas saskaņā ar Ramsāres Konvenciju par mitrāju aizsardzību – ir apdraudētas. Saskaņā ar Ukrainas Vides un dabas resursu ministrijas datiem apšaudes, bombardēšanas, naftas piesārņojuma un militāro manevru rezultātā ir cietušas vismaz 900 aizsargājamās teritorijas, kas kopā aizņem 1,2 miljonus hektāru jeb 30 % no visām Ukrainas aizsargājamajām teritorijām.
Kā ziņo WWF Ukrainas birojs – karam ir arī ievērojamas netiešās izmaksas. Kara rezultātā 24 aizsargājamās teritorijas Doņeckas, Luhanskas, Zaporizijas, Hersonas, Mikolajevas, Harkovas, Sumu, Čerņigovas, Kijevas un Krimas apgabalos bija spiestas pārtraukt savu darbību, un to infrastruktūra un objekti ir bojāti. Tāpat daudzi parku darbinieki ir bijuši spiesti pārtraukt darbu, lai iestātos armijā vai teritoriālajā aizsardzībā un vairs nevar pildīt parku administrēšanas un uzturēšanas pienākumus. Tā rezultātā pieaug malumedniecība, maluzvejniecība un nelegāla koku izciršana aizsargājamajās teritorijās.

Nopietnus draudus videi rada ķīmiskās rūpnīcas, ogļraktuves, citi uzņēmumi, kas ražo un uzglabā toksiskos atkritumus. Uzbrukumi šīm vietām veido gaisa, ūdens, augsnes piesārņojuma riskus, radot tūlītējus draudus cilvēku veselībai un ilgtermiņa kaitējumu videi.

Pamestas ogļraktuves, naftas un gāzes infrastruktūras un ķīmisko rūpnīcu apšaude, munīcijas un militārā metāllūžņu izmantošana – visi šie faktori rada toksiskas ķīmiskās vielas un smagos metālus, kas piesārņo augsni, tostarp lauksaimniecības zemi.

Ūdens infrastruktūras un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu iznīcināšana ne tikai liedz cilvēkiem piekļuvi ūdenim, bet arī piesārņo ūdens avotus. Bojātās attīrīšanas iekārtas, piemēram, Severodoneckā, Ļisičanskā, Rubižņā un Popasnā, izplata vidē neattīrītus notekūdeņus un piesārņo ūdens resursus.

Vēl viena nopietna problēma ir gaisa piesārņojums. Ugunsgrēki, dūmi un izgarojumi, ko izraisa apšaudes, tostarp ugunsgrēki dzīvojamās zonās, nopietni ietekmē gaisa kvalitāti.

Liela daļa Ukrainas atjaunojamo energoresursu jaudas atrodas valsts dienvidos un austrumos, kur notiek aktīva cīņa. Ukrainas nevalstiskā organizācija Ekodija ziņo, ka vairāk nekā puse Ukrainas vēja ģeneratoru parku un citas atjaunojamās enerģijas iekārtas jau ir slēgtas. Karš ne tikai iznīcina esošās vēja turbīnas un saules paneļus, bet arī kavē turpmākos ieguldījumus atjaunīgo energo resursu izmantošanas attīstībā.

Ir apturēti arī vides aizsardzības pasākumi. Gandrīz visi WWF Ukrainā īstenotie savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzības projekti ir tā vai citādi ierobežoti vai apturēti. Ir apturēti arī ieguldījumi aizsargājamo teritoriju pārvaldības uzlabošanā, tostarp ieguldījumi parku iekārtās un infrastruktūrā. Tāpat ir apturēts aizsardzības statusa piešķiršanas process vairāk nekā 10 000 hektāriem pirmatnējo mežu, kas bija plānots 2022. gadā.
Pēc kara būs nepieciešams rūpīgs vispārējās ietekmes uz vidi novērtējums, lai noteiktu prioritātes un nodrošinātu attīrīšanas, atjaunošanas un rekonstrukcijas plānošanu. Kara ietekme uz vidi nebeigsies, kad karš beigsies, – kara mantojuma sekas būs jūtamas ūdens, augsnes un gaisa piesārņojumā. Piesārņojuma likvidēšana, nemaz nerunājot par bīstamo atkritumu drošu apglabāšanu, būs būtisks uzdevums.

Diemžēl kara ietekme uz vidi turpināsies arī rekonstrukcijas laikā. Bojāto ēku un infrastruktūras atjaunošana prasīs milzīgus resursus un radīs arī milzīgus siltumnīcefekta gāzu un cita veida piesārņojuma apjomus.

Šīs izmaksas var mazināt, izmantojot aprites ekonomikas principus, lemjot, ko būvēt, kā būvēt un no kā būvēt, piemērojot stingrus klimata un bioloģiskās daudzveidības aizsardzības pasākumus un piešķirot pietiekamus līdzekļus īstermiņa un ilgtermiņa pasākumiem Ukrainas dabas uzraudzībai un atjaunošanai.

Jau šobrīd norit darbs pie Ukrainas atjaunošanas plāna. Ir izstrādāts ziņojums Ukraina: ilgtspējīga ekonomikas atveseļošana cilvēkiem un dabai, kuru ir sagatavojuši WWF Centrāleiropa un Austrumeiropa  un WWF-Ukraina kopā ar Bostonas konsultāciju grupu (BCG) WWF-BCG globālās partnerības ietvaros.

Ziņojumā ir definēti desmit galvenie ieteikumi, kā arī papildu specifiski ieteikumi attiecībā uz trim vides jautājumiem (meži, savvaļas bioloģiskā daudzveidība, saldūdens resursi), sešām ekonomikas nozarēm (mājokļi, transports, enerģētika un enerģija, lauksaimniecība, rūpniecība, tehnoloģijas un digitālā joma), kā arī pārvaldība.