The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Ziņas un jaunumi
Veiksmīgi aizvadīts BaltCOP projekta atklāšanas pasākums
Aizvadītājā nedēļā, norisinājās BaltCOP - Baltijasjūras sateces baseina pārvaldības projekta atklāšanas pasākums, kas pulcēja vides nozaresekspertus, zinātniekus un politikas veidotājus, lai kopīgi risinātu Baltijas jūras reģiona aktuālās videsproblēmas. Šis Pasaules dabas fonda organizētais pasākums iezīmēja būtisku soli ceļā uz ilgtspējīguBaltijas jūras un tās sateces baseina pārvaldību.
Atklāšanas pasākumā Pasaules dabas fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena iepazīstināja ar BaltCOP projekta galvenajiem mērķiem un plānotajām aktivitātēm. Projekts ir vērsts uz ūdens piesārņojuma mazināšanu, klimata pārmaiņu seku mazināšanu un ilgtspējīgas pārvaldības veicināšanu Baltijas jūras sateces baseinā. Tika uzsvērts, ka projekta veiksmīga īstenošana prasa gan starpvalstu sadarbību, gan vietējo speciālistu un sabiedrības iesaisti.
Runājot par ūdens kvalitāti un piesārņojuma problēmām Latvijā un pasaulē, LIFE Goodwater IP projekta vadītājs Jānis Šīre atklāja galvenos izaicinājumus, kas saistīti ar virszemes ūdensobjektu ekoloģiskās kvalitātes uzlabošanu un piesārņojuma mazināšanu. Viņš uzsvēra, ka efektīva sateces baseinu apsaimniekošana ir izšķiroša, lai panāktu labvēlīgu ietekmi uz reģiona ūdens ekosistēmām.
Pasākumā tika pievērsta uzmanība arī inovatīviem risinājumiem meliorācijas nozarē. Zemkopības ministrijas Nekustamo Īpašumu Meliorācijas departamenta vecākais projektu vadītājs Edgars Griķītis skaidroja, kas ir videi draudzīga meliorācija un kā to var izmantot Latvijas kontekstā, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecību un samazinātu tās negatīvo ietekmi uz vidi.
Savukārt Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes vadošā pētniece Linda Grīnberga detalizēti izklāstīja mākslīgo mitrāju nozīmīgumu. Viņa norādīja, ka šie inovatīvie risinājumi spēj ne vien mazināt piesārņojumu, bet arī padarīt ekosistēmas izturīgākas pret klimata pārmaiņu radītajām sekām. Viņas prezentācija guva plašu atzinību un radīja lielu interesi starp pasākuma dalībniekiem.
Pasākuma noslēgumā notika diskusijas un viedokļu apmaiņa, kas apliecināja nepieciešamību turpināt sadarbību starp dažādām organizācijām un nozarēm. Dalībnieki uzsvēra, ka Baltijas jūras un tās sateces baseina problēmu risināšanai nepieciešama ne tikai risinājumi finansiālo resursu piesaistē, bet arī aktīva sabiedrības iesaiste un izglītošana šajā kontekstā.
Pasākuma organizatori ir gandarīti par veiksmīgo atklāšanu un cer uz turpmāku sadarbību projekta ietvaros, lai veicinātu Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgu attīstību un vides aizsardzību.
Par Baltcop projektu
Baltijas jūra cieš no eitrofikācijas, ko izraisa pārmērīga barības vielu noplūde, veicinot aļģu ziedēšanu un "mirušo zonu" izplatīšanos. No 2024. līdz 2027. gadam Igaunijā, Latvijā un Zviedrijā tiks testēta sateces baseinu pārvaldnieku pieeja, iesaistot zemes īpašniekus un ieinteresētās puses ekosistēmu atjaunošanā. Projekta mērķi veicināt ekosistēmu atjaunošanu un barības vielu noplūdes samazināšanu, izveidot sešas demonstrāciju teritorijas un rīkkopu, kā iekļaut sateces baseinu pārvaldnieku lomu nacionālajā likumdošanā.