What would you like to search for?

Padomi un pieredzes stāsti dabas daudzveidības saglabāšanai
© Magda Jentgena

Šobrīd mēs izmantojam par 25% vairāk dabas resursu nekā planēta spēj nodrošināt. Rezultātā tiek ietekmētas un apdraudētas sugas un to dzīvotnes. Cieš arī cilvēki. Mūsu ikdienas paradumi var sekmēt sugu izmiršanu vai tieši pretēji — veicināt dabas daudzveidības saglabāšanu un atjaunošanos. Iniciatīvas #DaruLabuDabai ietvaros esam sagatavojuši padomus un pieredžu stāstus dabas daudzveidības saglabāšanai.

10 ieteikumi dabas daudzveidības atjaunošanai
Palīdzi uzturēt dzīvotnes! 
  1. Saimnieko dabai draudzīgi savā īpašumā. Veci koki, atmirusī koksne, bioloģiski vērtīgs zālājs, dabisks upes tecējums, daudzveidība mežā nodrošinās iespēju rast mājvietu tūkstošiem dažādu augu un dzīvnieku sugu. Padomi pdf.lv.  
  2. Veido savvaļas dzīvniekiem draudzīgu dārzu, terasi un balkonu.  Audzē vietējos  ziedaugus, dārzā saglabā un apkop vecus kokus, ierīko dīķi. Ļauj puķēm uzziedēt un izsēt sēklas nepļautos zālāja laukumos. Pamani, novērtē un ļauj dabai būt! 
  3. Izvēlies košumaugus un mīļdzīvniekus atbildīgi! Nereti svešzemju augi un savvaļā aizdevušies eksotiskie dzīvnieki kļūst invazīvi un nomāc vietējās sugas, tā ietekmējot dabas daudzveidību. Iesaisties cīņā ar invazīvajām sugām darudabai.lv!
  4. Saimniekojot dārzā, samazini pesticīdu un augsnes mēslošanas līdzekļu lietošanu. Pesticīdi iznīdēs sugas, kas apdraud kultūraugus, bet aktīvā viela turpinās ceļot caur barības ķēdi, pakļaujot riskam citas dzīvās būtnes. Painteresējies par dabiskām alternatīvām!
Mazini atkritumus un resursu patēriņu!
  1. Samazini, izmanto atkārtoti un nodod pārstrādei atkritumus. Produktu ražošanai tiek izmantoti dabas resursi, kas iegūti, ietekmējot vai neatgriezeniski pārveidojot, dažādu sugu dzivotnes. Iegādājies lietas, kas tiešām nepieciešamas un kas kalpos ilgi! 
  2. Izvēlies videi draudzīgus personīgās higiēnas un mājas tīrīšanas līdzekļus. Pievērs uzmanību eko marķējumiem! Nelieto ķermeņa, drēbju un trauku mazgāšanas līdzekļus arī tieša ūdens tuvumā, lai ķīmiskās vielas neapdraudētu ūdens ekosistēmu.
 
Izvēlies dabai draudzīgu uzturu!
  1. Priekšroku dod vietējai, sezonālai un dabai draudzīgi audzētai pārtikai. Ēd vairāk dārzeņus un augļus! Dažādo ēdienkarti un atbalsti mazās saimniecības, jo plašie intensīvi izmantotie monokultūru lauki ietekmē dabas daudzveidību. Mazini  gaļas un piena produktu patēriņu. Audzē pārtiku pats! 
  2. Jūras velšu vietā izvēlies Latvijas saldūdens zivis! Arvien vairāk zivju resursi pasaules okeānos tiek pārzvejoti un jūrās sugu daudzveidība kritiski samazinās, bet zivju fermas piesārņo ūdeņus un vairo slimības. Ja izvēlies jūras zivis, izmanto zivjugids.lv.
 
Mazini enerģijas patēriņu!
  1. Klimatam draudzīga pārvietošanās, apkure un elektroenerģijas patēriņš mazinās siltumnīcefektu izraisošo gāzu izdalīšanos atmosfērā. Tas ne tikai poztīvi ietekmēs klimatu, bet arī mazinās klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi uz dzīvo dabu. Klimata izmaiņas traucē tādus dabiskos procesus kā migrācija un drošs mazuļu laiks.
 
Vairo izpratni par dabas procesiem!   
  1. Dodies dabā, izvēlies uzticamus informācijas avotus, krāj un pielieto zināšanas, kā dzīvot saskaņā ar dabu! “Nekad vēl nav bijis tik svarīgi saprast, kā darbojas dabas sistēmas un kā palīdzēt dabai,” Sers Deivids Atenboro.


 
Video pieredžu stāsti
Iniciatīvas #DaruLabuDabai ietvaros sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi esam sagatavojuši padomus un pieredžu stāstus zaļākam īpašumam un dabas daudzveidības saglabāšanai. Īso video sērijas ļauj ikvienam no mums paciemoties pie cilvēkiem, kuri ikdienā saimnieko dabai draudzīgāk, jo pamana un ciena dabas vērtības.

1. epizode: Dabas daudzveidība dārzā


Piemājas dārzi var būt dažādi. Nereti, tiecoties pēc perfekcijas, mēs varam nodarīt pāri ne tikai vietējām augu sugām, bet arī dzīvniekiem, kuru ierasto dzīves vidi izmainām līdz nepazīšanai. Rezultātā cieš dažādu sugu īpatņi un dabas daudzveidība kopumā.

Iveta, iekopjot savu mājas apkārtni Krimuldas pagastā, ir parūpējusies, lai vide būtu tīkama ne tikai pašai un meitai, bet arī mazajiem dārza iemītniekiem un viesiem.
 

2. epizode: Nokaltis koks ir dzīvības pilns

Pirms mesties dabā to “sakārtot” pēc saviem ieskatiem un gaumes, būtiski ir izzināt apkārtnes dabas vērtības. Liene un Jānis savā jaunajā īpašumā Dikļos kā īpašu vērtību saredz kritušos kokus. Veidojot dabas taku un iekopjot iepriekš pamesto īpašumu, katrs kritušais koks vai stāvošais sausais koks tiek saudzēts, jo “koki turpina dzīvot arī pēc savas nāves”.
 

3. epizode: Daudzveidīga ainava ir vērtība

Mainīt ainavu ir cilvēka dabā. Mums ātri mēdz apnikt vecais un bieži gribas iekārtot vai uzbūvēt ko jaunu. Juris savā lauku īpašumā Klintaines pagastā nesteidzas mainīt piemājas ainavu un saredz to kā vērtību, jo, “kad sabrauc mazbērni, tad viņiem ir ne tikai tā nopļautā vieta, kur viņi spēlē futbolu, bet arī tāda vieta, kur aug pietiekami liela zāle, kur var pabrist”.


4. epizode: Dabiska pļava ir vērtība

Tie, kas apzinās dažādo sugu sastopamību un dabisko pļavu krāšņumu, pļavā raugās daudz vērīgāk. Lauksaimniecības zemēs sastopamo savvaļas augu un dzīvnieku īstā dzīves vide ir kādreizējās dabiskās pļavas un krūmāji, kur ilgi pirms aktīvās zemkopības aizsākuma dabas daudzveidība bija daudz lielāka nekā mūsdienu intensīvi izmantotās ganībās un siena pļavās.

Līga Drustu pagastā zina, ka, vien pasmaržojot sētā zālāja sienu un tādu, kas nāk no dabiskās pļavas, varēs just milzīgu atšķirību. Dabiskās pļavas sienu pie Kundziņkroga “var bez maz likt krūzē, uzliet ūdeni un dzert”. Līgas pļava tiek pļauta, domājot par visiem, kas tajā aug, dzīvo, slēpjas vai atpūšas.

 
 
 
5. epizode: Mežs ir dabas sistēma

Cilvēku acīm nereti plašas kailcirtes var likties emocionāli nepatīkamas, bet tas var būt vēl mazāks ļaunums, salīdzinājumā ar to, kā tās nelabvēlīgi ietekmē dabas daudzveidību kopumā. Meža apsaimniekošana ir prasme uztvert un izprast mežu kā dabiski izveidojušos sistēmu, kas prasa saprātīgu un saudzējošu pieeju. Ziedonis savu ģimeni nodrošina, strādājot ar izlases cirtēm. Uzņēmējs cenšas strādāt saskaņā ar notiekošo dabā, izmantojot, nevis cīnoties pret dabas procesiem.

Viņaprāt, līdztekus īpašuma vērtībai un ikdienas finanšu nodrošinājumam, ir jāsaglabā mežs šī vārda patiesā nozīmē ar visiem labumiem, ar ko tas nodrošina. “Kalna Gaviešos” nepamanīsi klasiskās kailcirtes.
 
 
 
6. epizode: Mežmala - meža mētelis

Dabas fotogrāfam Jānim kādreiz likās, ka visa lielākā dzīvība ir mežā, taču drīz vien pārliecinājies, cik dzīvības un kustības bagāta ir tieši mežmala!

Mežmala nodrošina mājvietu tādām augu un dzīvnieku sugām, kas citos apstākļos nespētu izdzīvot. Pareizi veidota un saglabāta mežmala nodrošinās plašu sugu daudzveidību, kā arī mazinās vēja postošo ietekmi, stabilizēs mikroklimatu mežā un veidos uguns barjeru.

 
 

7. epizode: Bīstamie skaistuļi - invazīvie augi
 
Everita savā piemājas dārzā Rīgā ir iepazinusi Kanādas zeltslotiņas invazīvo raksturu, ko saņēmusi “mantojumā” no iepriekšējiem zemes īpašniekiem.

“Ne tikai latvānis, bet arī puķu sprigane, Kanādas zeltslotiņa, lupīnas, ir augi ar invazīvu raksturu. Tie ir smaržīgi, jauki, tomēr tur, kur aug šie augi, citiem augiem vietas vairs īsti nav.” Tāpēc pirms stādīt svešzemju augus ir svarīgi tos iepazīt, kā arī neizmest dārza atkritumus dabā. Nereti acīm tīkami svešzemju augi ārpus dārza robežām var veidot monolītas audzes, tā ievērojami samazinot vietējo augu daudzveidību. Everita sapņo par mazu pļaviņu pie mājas, tāpēc viņas plānos ir izkaisīt pļavas puķu sēklas. Pļavas puķes ir skaistas un tām nevajag auglīgu augsni.
 
 

8. epizode: Kāpēc bioloģiski?

Dabā valda līdzvars, kas jāpamana un jāsaudzē. Ilzes ģimenes sirdslieta ir dārzeņi. Izrādās to ir tik daudz, ka tie vienkārši nevar apnikt! Par sintētiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem runājot, viņa saka, ka nesaprot, kāpēc ir tāds uzskats sabiedrībā, ka bez tiem nevar izaudzēt.
 
 

9. epizode: Dzīvie ūdeņi - upe

Ūdens ir visur – augsnē, uz zemes, ezeros, upēs un jūrās. Savā ceļā uz jūru tas atrodas nepārtrauktā kustībā. Ūdens dod mājvietu daudziem dzīvniekiem un augiem. Daži ir pilnīgi atkarīgi tikai no tekoša ūdens. Lapas, skujas un citi augu materiāli, kas iekrīt ūdenī, kļūst par barību dažādiem ūdenī dzīvojošajiem organismiem. Ūdenstecēs iekritušie mirušie koki kļūst par paslēptuvi zivīm. Koku sakņu sistēmas samazina zemes nogruvumu risku ūdensteces malās. Pieminot vien dažus veselīgas ūdensteces elementus, var saprast, ka ūdens un apkārtnes sastapšanās veido nozīmīgu lomu upju vidē.

Turpinot pieredžu stāstu sērijas zaļākam īpašumam, ciemojāmies pie mākslinieka Mārtiņa Ratnika viņa vecvecāku mājās Gaujas krastos. No vienas puses Mārtiņš sevi redz kā traucēkli dabiskajiem procesiem, bet no otras – viņš “darbojas zināmā mērā kā tāds dārznieks”, jo neesot jau tā, ka tai vidē vispār neiejaucas...

 
 

10. epizode: Uzņēmums dara labu dabai

Kopš 2017. gada iniciatīvā #DaruLabuDabai aktīvi iesaistās un to atbalsta apdrošināšanas uzņēmums BTA. Uzņēmuma darbinieki visās trijās Baltijas valstīs ir piedalījušies gandrīz 30 dabas atjaunošanas pasākumos, kopā ar ekspertiem strādājot dažādos biotopos un kļūstot par iedvesmu citām organizācijām. Šogad sadarbībā ar BTA ir tapušas video sērijas “10 pieredzes stāsti zaļākam īpašumam”.