The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Ziņas un jaunumi
PDF būs atbalsts videi draudzīgāka zivju patēriņa stimulēšanai
Pasaules Dabas fonds (PDF) ir ieguvis Swedish Postcode Foundation finansiālu atbalstu, lai laikā posmā līdz 2021. gadam Latvijā realizētu dažādas aktivitātes ar mērķi samazināt apdraudēto zivju sugu patēriņu, tā vietā veicinot videi draudzīgas zivju un jūras produktu izvēles.
“Baltijas jūra ir īpaša, bet pašlaik tādi draudi kā eitrofikācija, piesārņojums, klimata pārmaiņas un pārzveja gan degradē jūras ekosistēmu, gan ietekmē zivju resursus un iedzīvotāju labklājību Baltijas jūras reģionā. Šis ir reģionāls izaicinājums, kas prasa, lai visas Baltijas jūras reģiona valstis ir iesaistītas risinājumu ieviešanā. Šī iemesla dēļ, mēs esam lepni atbalstīt Pasaules Dabas Fonda darbu, lai turpinātu veicināt patērētāju, uzņēmumu un politikas veidotāju izpratni par ilgtspejīgu zivaisamniecību un to resursu atbildīgu patēriņu,” uzsver Swedish Postcode Foundation ģenerālsekretāre Marija Dahlofa (Marie Dahllöf).
“Patēriņam ir milzīga ietekme uz bioloģisko daudzveidību, turklāt katrai zivju sugai jūrā un saldūdenī ir noteikta loma, ko tā veic. Piemēram, menca Baltijas jūrā ir viens no dažiem, taču ļoti būtiskiem plēsējiem. Ja to apjoms būtiski samazinās, un tas notiek gan pārzvejas dēļ, gan tādēļ, ka mainās to dabiskā vide, brētliņas, ar ko mencas mielojas, var vairoties uz nebēdu. Tās, savukārt, daudz lielākos apmēros apēd zooplanktonu, kas būtu varējis samazināt aļģu apmērus. Aļģu daudzums, savukārt, tiešā veidā ietekmē tā saucamo bezskābekļa zonu rašanos,” skaidro PDF Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Elza Ozoliņa. Viņa arī atgādina, ka “Baltijas jūrai būtu vairāk spēka, ja mencu būtu vairāk. Taču ir vietas, kur mencu populācija nav apdraudēta un to dabiskā vide nav tik degradēta kā tas ir Baltijas jūrā. Projekta mērķis gan nav runāt tikai par mencu, taču tas ir labs piemērs, kas parāda – dabas daudzveidība ir iespējama attiecībās.”
Būtiski apdraudēts ir arī Eiropas zutis, kura populācija pēdējos 30 gados ir samazinājusies par 95 %. Vienlaikus jau pieminētie brētliņu apjomi Baltijas jūrā ir pietiekami, lai tās varētu izmantot plašāk. Videi draudzīgas izvēles ir arī zivis un jūras produkti ar ASC un MSC sertifikātiem, kas pēdējos gados arī mazumtirdzniecībā ir pieejami aizvien vairāk.
Projekta ietvaros PDF strādās ar zivju un jūras produktu vairum un mazumtirgotājiem, realizēs komunikācijas kampaņu, lai iesaistītu sabiedrību un panāktu patēriņa izmaiņas. Tāpat projekta ietvaros plānots veikt sabiedriskās domas pētījumus un zivju un jūras produktu tirgus izpēti. Līdzīgas aktivitātes tiks realizētas arī Lietuvā un Igaunijā.