What would you like to search for?

Ziņas un jaunumi

Eiropas Komisija aizliedz zvejot austrumu Baltijas mencas līdz gada beigām

Eiropas Komisija nolēma par austrumu Baltijas mencu zvejas aizliegumu - solis pareizajā virzienā, bet vai ar to pietiek?

Eiropas Komisija nolēma par austrumu Baltijas mencu zvejas aizliegumu - solis pareizajā virzienā, bet vai ar to pietiek?


23. jūlijā Eiropas Komisija paziņoja par ārkārtas pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt draudus attiecībā uz kritiskajiem austrumu Baltijas mencu krājumiem Baltijas jūras dienvidu daļā. Pasaules Dabas Fonds (WWF) pozitīvi atzīst Eiropas Komisijas lēmumu par austrumu Baltijas mencu zvejas aizliegumu līdz gada beigām, kas nozīmē, ka Eiropas Savienības līmenī Baltijas jūras mencu situācija tiek atzīta par kritisku.
 
Tiesa, vides organizācijas jau aprīlī ir norādījušas, ka nozvejas ierobežošana līdz gada beigām vēl pirms Eiropas Komisijas lēmuma stāšanās spēkā varēja dot austrumu Baltijas mencu krājumam atelpu.
 
Neskatoties uz to, ka Eiropas Savienības līmenī Baltijas jūras mencu situācija ir tikusi atzīta par kritisku, tika pieņemts lēmums noteikt plašus izņēmumus zvejas aizliegumam, pār kuru kontroli īstas skaidrības nav. Pieņemtajā lēmumā ir veikti vairāki izņēmumi, ieskaitot piekrastes zvejas kuģus, kuru izmērs ir mazāks par 12 metriem. Tāpat joprojām var notikt nozveja, radot nejaušu mencu piezveju.
 
Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) aprīļa publicētajā ziņojumā jau norādīja, ka austrumu Baltijas mencu stāvoklis turpina pasliktināties. Līdz ar to gan zinātnieku rekomendācijas, gan ES Kopējās Zivsaimniecības politika deva iespēju pieņemt šādu Eiropas līmeņa lēmumu jau agrāk.
 
2019. gada oktobrī Baltijas jūras reģiona dalībvalstu zivsaimniecības ministri (Latvijas gadījumā – Zemkopības ministrs) diskutēs un lems par Baltijas jūras nozvejas iespējām 2020. gadā. ICES ieteikums attiecibā uz austrumu Baltijas mencu ir nepārprotams – nulle tonnu, bet Kopējās Zivsaimniecības politikas viens no mērķiem ir vēlākais līdz 2020. gadam izbeigt zivju resursu pārzveju. Svarīgi uzsvērt, ka ICES ieteikumi norāda: nozvejas ietekme uz austrumu Baltijas mencu populāciju ir tikai viens no iemesliem, kāpēc populācija ir kritiskā stāvoklī – sugas dabiskā mirstība, ko rada Baltijas jūras ekosistēmas izmaiņas, ievērojami pārsniedz nozvejas mirstību.
 
Pasaules Dabas Fonds cer, ka dalībvalstis lems par labu ilgtermiņa rīcības plāna izveidei, ņemot vērā arī zinātnieku rekomendācijas nozvejas ierobežošanai 2020. gadam, kā arī pievēršot uzmanību un risinot jautājumus, kas attiecas uz Baltijas jūras stāvokļa uzlabošanu kopumā.

Informācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par informācijas saturu atbild Pasaules dabas fonds.
Attēlu rezultāti vaicājumam “sabiedrības integrācijas fonds logo”

DALIES!

Palīdzi mums izplatīt šo ziņu