Notekūdeņu iekārtas avārijas dēļ Baltijas jūrā vienas sekundes laikā ieplūst 3000 litru piesārņota ūdens

Publicēts 6 septembris 2019

Varšavas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas “Czajka” avārijas rezultātā no 28. augusta plkst. 8:00 pirmo 15 stundu laikā Vislas upē, un tālāk – Baltijas jūrā, ieplūduši apmēram 160 000 kubikmetri neattīrīta notekūdens, kas ir pielīdzināms 64 Olimpiskajiem peldbaseiniem.

27. augustā plkst. 5:50 pārstāja darboties attīrīšanas iekārtas “Czajka” galvenais notekūdeņu kolektors A. Notekūdeņi nekavējoties tika pārvirzīti uz kolektoru B, taču 28. augustā plkst. 8:00 arī šis kolektors pārstāja darboties.

2012. gadā Varšavas ūdens attīrīšanas sistēma tika modernizēta, uzstādot kolektorus Vislas upes gultnē un uzlabojot ūdens attīrīšanas iekārtu “Czajka”. Līdz 2012. gadam Varšava bija vienīgā Eiropas Savienības galvaspilsēta bez efektīvas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, kā rezultātā notekūdeņi tika novadīti Vislas upē, piesārņojot Baltijas jūru.

Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja pauž: "Tas, kas šobrīd notiek Polijā, ir traģiski. It sevišķi tāpēc, ka Baltijas jūra jau tā ir sliktā ekoloģiskā stāvoklī. Piesārņojums, kas šobrīd ietek Vislā, lai gan simtiem kilometru no Baltijas jūras, ietekmēs ūdens kvalitāti jūrā.”

Neattīrīti notekūdeņi satur fosfātus, amonija slāpekli, nitrītus, nitrātus, farmakoloģiskās vielas, smagos metālus un atkritumus, tai skaitā, mikroplastmasu. Fosfors un slāpeklis ir barība aļģēm. Jo vairāk barības vielu, jo vairāk zilaļģu. Pastiprinātu zilaļģu ziedēšanas un atmiršanas procesu, kura rezultātā tiek patērēts ūdenī esošais skābeklis, sauc par eitrofikāciju. Skābekļa trūkums ir viens no iemesliem, kāpēc Baltijas jūrā būtiski sarūk zivju populācijas, piemēram, Baltijas mencas. Šobrīd Baltijas jūrā ir 5 reizes vairāk slāpekļa un 8 reizes vairāk fosfora nekā pirms 100 gadiem, kas ir novedis pie tā, ka Baltijas jūra ir viena no piesārņotākajām jūrām pasaulē. Labākā stāvoklī nav arī Latvijas upes. Kopumā augstai vai labai ekoloģiskai kvalitātei pēc 2017. gada Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra virszemes ūdeņu kvalitātes monitoringa datiem atbilst ~21% ūdensobjektu.

Eitrofikācijas dēļ Baltijas jūrā ir milzīgi apgabali, kuros spēj izdzīvot tikai anaerobi mikroorganismi, kuriem nav nepieciešams skābeklis. Ziedošās zilaļģes samazina ūdens caurredzamību, iznīcina augu un dzīvnieku sugas, tai skaitā zivis. Dažkārt zilaļģu radītā smaka ir nepatīkami spēcīga, kas var traucēt piejūras iedzīvotājiem un tūrisma attīstībai. Lielā koncentrācijā zilaļģes var apdraudēt arī cilvēku veselību, jo aļģes nereti ir toksiskas. Tieši šī iemesla dēļ katru gadu tiek izplatīti paziņojumi par aizliegumiem peldēties konkrētās oficiālajās peldvietās, piemēram, šogad pēc 55 oficiālajās peldvietās veiktajajām pārbaudēm Veselības inspekcija neiesaka peldēties Pasta salas un Lucavsalas peldvietās.

Eitrofikācijas cēloņi ir ne tikai notekūdeņi, bet arī lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana, kā arī slāpekļa gāzes, kuras izdalās, sadedzinot fosilo kurināmo, satiksmē, rūpniecībā, enerģijas ražošanā un apkurē.

M. Jentgena uzsver: “Šai avārijai vajadzētu kalpot kā atgādinājumam ikvienam no mums, ka mēs visi nesam atbildību par to, kas notiek ar mūsu jūru, un jebkurš ar saviem ikdienas paradumiem var gan uzlabot, gan arī pasliktināt jūras ekoloģisko stāvokli.”

Piesārņojums, kas ieplūst Baltijas jūrā, tur arī paliek - pilna ūdens apmaiņa, kas ieplūst no Ziemeļjūras, notiek vien reizi trīsdesmit, četrdesmit gadu laikā. Upes, kuras ietek Baltijas jūrā, plūst caur vairākām valstīm, tāpēc piesārņojuma novēršanas pūliņi jāvelta Baltijas jūras reģiona valstīm vienlaikus, lai tiktu saglabāta mūsu unikālā jūras ekosistēma un tai piemītošie resursi.

“Šobrīd ir svarīgs brīdis, jo tiek lemts par Baltijas jūras nākotni. Nākamo gadu laikā visā Eiropā, tai skaitā Latvijā, tiks izveidots jauns Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskais plāns. Šī ir iespēja veicināt pozitīvas lauksaimniecības prakses, lai mazinātu ietekmi uz ūdeņiem no lauksaimniecības. Mēs ceram, ka vides stāvoklis tiks nopietni izvērtēts šajā procesā."

Notekūdeņu iekārtas avārijas dēļ Baltijas jūrā vienas sekundes laikā ieplūst 3000 litru piesārņota ūdens

DALIES!