The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Ziņas un jaunumi
Pētījums: Latvijas iedzīvotāji, iegādājoties zivis un jūras produktus, priekšroku dod garšas kārpiņu apmierinājumam
66% savvaļas zivju krājumu tiek zvejoti gandrīz maksimālā apjomā un 33% zivju krājumu jau ir pārzvejoti. Pieprasījums pēc zivīm un jūras produktiem 50 gadu laikā ir divkāršojies, un tas turpina pieaugt. Jūras krājumi nav bezgalīgi, un tieši patērētāji ir tie, kas ietekmē to, kādas zivis tiek zvejotas. Lai arī nākotnē mēs varētu ēst zivis, Pasaules Dabas Fonds kampaņas Lai jūra čum un mudž ietvaros ir noskaidrojis, kādi ir Latvijas iedzīvotāju zivju un jūras produktu iegādes un patēriņa paradumi. Vai Latvijas iedzīvotāji, izvēloties zivis un jūras produktus, pievērš uzmanību produkta ieguves veidam?
Pasaules Dabas Fonda un Kantar veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka Latvijas iedzīvotāju vidū zivis un jūras produkti kopumā ir visai izplatīts pārtikas produkts. Vien 2% iedzīvotāju šos pārtikas produktus ir izslēguši no savas ēdienkartes, kas visbiežāk ir gados jaunāki cilvēki, skolnieki un studenti.
Iedzīvotāji zivis un jūras produktus visbiežāk mēdz izvēlēties pēc to garšas īpašībām, kam seko cena un atlaides esamība. Tādi kritēriji kā nozvejas veids (tralis, tīkli, murdi u.c.), ekomarķējums, produkta izcelsmes reģions, kā arī, vai konkrētā zivju suga ir apdraudēta, ir mazāk svarīgi kritēriji, veicot ikdienas maltītes izvēli.
Visbiežāk Latvijas iedzīvotāji patērē lasi – to pēdējo sešu mēnešu laikā ir lietojuši 77% iedzīvotāju. Nākamās biežāk lietotās zivis ir siļķes (57%) un brētliņas (54%). Tad seko skumbrija, tuncis un forele. Mencu pēdējo 6 mēnešu laikā ir patērējuši 28% iedzīvotāju, bet zuti – vien 6% iedzīvotāju. Jau iepriekš Pasaules Dabas Fonds ir ziņojis, ka dažas no nosauktajām zivju sugām ir uz kritiskas robežas, taču Eiropā netiek darīts viss iespējamais, lai tiktu pārtraukta šo zivju pārzveja.
Pasaules Dabas Fonds iesaka zivis iegādāties atbildīgi, izvēloties vietējas un/vai sertificētas zivis (piemēram, ar ekolapiņas marķējumu). Ņemot vērā to, ka Eiropa ir lielākais jūras velšu importētājs visā pasaulē, arī ar ASC un MSC sertificētas jūras veltes būs atbildīga izvēle. Lai gan pētījuma rezultāti liecina, ka ASC un MSC marķējumu atpazīstamība Latvijas iedzīvotāju vidū ir ļoti zema (attiecīgi 1% un 3%), šie marķējumi norāda uz to, ka zivis un jūras produkti tikuši iegūti ilgtspējīgā veidā. Tāpēc droši ņem talkā Pasaules Dabas Fonda izstrādāto zivju gidu, kas palīdzēs veikt atbildīgu izvēli pirkuma veikšanas brīdī.
Aptauju veica pētījumu kompānija Kantar laikā no 2019. gada 2. līdz 4. aprīlim, ar interneta starpniecību visā Latvijā aptaujājot 1000 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 16 līdz 74 gadiem.
Kantar pētījums interneta vidē ir reprezentatīvs Latvijas iedzīvotāju kopumam vecumā no 16 līdz 74 gadiem. Izlases kopa ir veidota, balstoties uz gadījuma izlasi, un tās organizēšanā Kantar strikti ievēro ESOMAR rekomendācijas aptauju internetā izlašu veidošanā un veikšanā.
LEJUPIELĀDEI