Ezera ekosistēmas arhitekti 1. daļa

Publicēts 12 maijs 2021

Kas kopīgs Latvijas Nacionālās bibliotēkas “Gaismas pils” ēkai un ezeram? Tos veidojuši arhitekti ar savu komandu. Kas ir ezera ekosistēmas aizmirstie arhitekti? To mēs pastāstīsim nelielā rakstu un attēlu sērijā.

Ezera ekosistēmu apdzīvo dažādi organismi. Tie cits citu ēd, tādējādi veidojot dažādas barības ķēdes, kas kopā veido barības tīklu. Un, lūk, šeit nonākam līdz atbildei - ezera barības ķēdes ir kā ezera arhitektūras pamatstruktūra, kuras arhitekti ir neviens cits kā ezerā dzīvojošie organismi.

Ezera tipiskā barības ķēde parasti sastāv no četriem posmiem, kur 1. posms ir mikroskopiskās aļģes jeb fitoplanktons. Izmēros mazās aļģes ieņem nozīmīgu lomu ezera ekosistēmā, jo tie ir vieni no organismiem, kas pārvērš neorganiskās vielas organiskajās. Tātad, fitoplanktons izdzīvošanai vajadzīgās barības vielas, piemēram, slāpekli un fosforu, padara apēdamas pārējiem barības ķēdes organismiem.

Šīs trīs fitoplanktona sugas sastopamas Latvijas ezeros:

Dinobryon sertularia ir viena no Latvijas ezeros sastopamajām zeltainajām aļģēm. To šūnām ir raksturīga zeltaina nokrāsa.
Cryptomonas marsonii ir vienšūnas aļģe, kurai ir divas vicas, kas vizuāli atgādina tievas astītes. Pateicoties šiem veidojumiem, aļģe var aktīvi kustēties.
Chlorella vulgaris ir viena no visvairāk pētītājām mikroskopiskajām aļģēm pasaulē. Pētījumu spektrs ir plašs – sākot no notekūdeņu attīrīšanas un beidzot ar cilvēku uztura bagātinātājiem!