What would you like to search for?

Ziņas un jaunumi

Ezera ekosistēmas arhitekti 4. daļa

Turpinām iepazīt ezera ekosistēmas arhitektus.Ezera tipiskās barības ķēdes ceturtais un noslēdzošais posms ir plēsīgās zivis. Tās ir zivis, kuras pieauguša īpatņa stadijā lielākoties barojas ar citām zivīm- pat ar savas sugas pārstāvjiem.

Mazai atkāpei - iedomājies, ka esam uzbūvējuši torni no koka klučiem. Tad no torņa vidus izņemam vienu kluci. Kas notiek? Mūsu būve sabrūk, jo kluči ir savstarpēji saistīti. Tie cits citu balsta. Tas pats notiek ar ezera ekosistēmu. Ja no ezera par daudz tiek izķertas plēsīgās zivis, tad barības ķēde sabrūk, jo plēsīgās zivis caur barošanās procesiem regulē miermīlīgo zivju skaitu, kas tālāk regulē zooplanktonu, kas savukārt regulē fitoplanktonu. Procesi notiek pēc ķēdes mehānisma. Ja negatīvi tiks ietekmēti arī citi barības ķēdes posmi, tad ezera ekosistēma arī var sabrukt. Lai saglabātu stabilu ezera arhitektūru, mums nepieciešams saprātīgi izturēties pret tās veidotājiem jeb arhitektiem – sākot no mikroskopiskajām aļģēm, beidzot ar plēsīgajām zivīm.


 
Iepazīsties, šīs plēsīgās zivis sastopamas Latvijas ezeros:
  • Līdaka (𝙀𝙨𝙤𝙭 𝙡𝙪𝙘𝙞𝙪𝙨) atgriežas mūsu stāstā, bet nu jau kā pieaudzis indivīds, kas ēd citas zivis, cik vien spēj. Varētu teikt, ka šī ir viena no slavenākajām Latvijas zivīm!
  • Salate (𝙇𝙚𝙪𝙘𝙞𝙨𝙘𝙪𝙨 𝙖𝙨𝙥𝙞𝙪𝙨) vai citā vārdā - meža vimba. Šī ir viena no retajām karpveidīgo kārtas zivīm, kas barojas ar citām zivīm.
  • Vēdzele (𝙇𝙤𝙩𝙖 𝙡𝙤𝙩𝙖) – ja Tev šķiet, ka vēdzele izskatās kā uzpucējusies menca, tad esi uz pareizā ceļa. Šīs sugas ir radnieciski tuvas, jo abas pieder pie mencu dzimtas. Kas interesanti, vēdzeles ikri ir dikti izturīgi – vēdzeles nārsto ziemā, kad ūdens ir vēsāks par +6°C.