Gan bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, gan klimata pārmaiņas izraisa cilvēka saimnieciskā darbība, un tās savstarpēji viena otru pastiprina. Ziņojumā konstatēts, ka līdzšinējās politikas lielākoties ir risinājušas bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un klimata pārmaiņas neatkarīgi vienu no otras. Nevienu no izaicinājumiem nebūs iespējams veiksmīgi pārvarēt, ja risinājumi tiks aplūkoti atsevišķi. Tas ir vēstījums, kas pausts recenzētā ziņojumā, ko šā gada 10. jūnijā publicēja 50 vadošie pasaules bioloģiskās daudzveidības un klimata pārmaiņu eksperti no Starpvaldību bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zinātnes-​politikas platformas (IPBES) un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC).

“Ziņojums tiek publicēts īstajā brīdī, jo 2021. gads ir īpašs gads klimatam un dabai. Gada otrajā pusē tiks atjaunoti globālie bioloģiskās daudzveidības mērķi nākamajiem 10 gadiem (COP15) un Parīzes nolīguma dalībvalstis atjauno savus nacionālos emisiju samazināšanas plānus (COP26). Daba un klimats nav divas dažādas lietas, tāpēc nepieciešami visaptveroši risinājumi, ko piedāvā šis ziņojums, lai apturētu dabas daudzveidības izzušanu un noturētu klimata pārmaiņas 1.5°C robežās,” saka Pasaules Dabas Fonda Klimata programmas vadītāja Laura Treimane.

Autori brīdina, ka šauri orientēti pasākumi klimata pārmaiņu mazināšanai var tieši un netieši kaitēt dabai, taču pastāv vairāki pasākumi, ar kuriem var gan mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām, gan saglabāt un atjaunot dabas daudzveidību. Daži no svarīgākajiem ziņojumā minētajiem pasākumiem ir šādi:

Ziņojumā minētie klimata pārmaiņu mazināšanas un adaptācijas pasākumi, kas kaitē bioloģiskajai daudzveidībai un cilvēku labklājībai:

Ziņojuma autori uzsver, ka, lai gan daba piedāvā efektīvus klimata pārmaiņu mazināšanas veidus, šie risinājumi var būt efektīvi tikai tad, ja tie balstās uz vērienīgu emisiju samazināšanu visās cilvēku saimniecisko darbību jomās.

Starpvaldību bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu zinātnes-politikas platforma (IPBES) nodibināta 2012. gadā kā neatkarīga ANO valstu organizācija, lai uzlabotu politikas un zinātnes sadarbību dabas aizsardzībai un saprātīgai izmantošanai, cilvēces labklājībai un ilgtspējīgai attīstībai. Platformā darbojas 137 dalībvalstis.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) ir ANO struktūrvienība, kuru 1988. gadā kopīgi nodibināja Vispasaules Meteoroloģiskā organizācija un Apvienoto Nāciju Vides programma, lai sniegtu politiskajiem līderiem periodiskus zinātniskus novērtējumus par klimata pārmaiņām, to sekām un riskiem, kā arī ierosinātu pielāgošanās un seku mazināšanas stratēģijas. Padomē darbojas 195 dalībvalstis.
 
"Pasaules eksperti identificē risinājumus savstarpēji saistītajām bioloģiskās daudzveidības un klimata krīzēm” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "Pasaules eksperti identificē risinājumus savstarpēji saistītajām bioloģiskās daudzveidības un klimata krīzēm" saturu atbild nodibinājums Pasaules dabas fonds.