The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Ziņas un jaunumi
Vēstule Zemkopības ministram K. Gerhardam par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2022. gadam
Drīzumā Eiropas Komisija (EK) nāks klajā ar saviem priekšlikumiem par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2022. gadam, kas būs pamats sarunām rudenī starp zivsaimniecības ministriem Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomē. Vēstulē ir izklāstītas kopējās NVO rekomendācijas saistībā ar Baltijas jūras zvejas iespējām 2022. gadam, ņemot vērā Eiropas Savienības tiesību aktus, zinātniskos ieteikumus nozvejas limitiem, kā arī krājumu sadalījumu ar trešajām valstīm.
Ieteikumus Pasaules Dabas Fonds (WWF) ir izstrādājis kopā ar Coalition Clean Baltic, Swedish Society for Nature Conservation, Fisheries Secretariat, Lithuanian Fund for Nature, Estonian Fund for Nature, Oceana, Our Fish, Deutsche Umwelthilfe, Seas at Risk un citām vides organizācijām, lai veicinātu ilgtspējīgas nozvejas pieeju Baltijas jūrā.
Galvenie NVO ieteikumi ir sekojoši:
Galvenie NVO ieteikumi ir sekojoši:
- Kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanu zinātniski ieteiktajā līmenī, kas ir balstīta uz maksimāli ilgtspējīgu nozveju.
- KPN nedrīkst pārsniegt Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) rekomendēto apjomu.
- Aizsargāt zivju populācijas, kuras ir kritiskā stāvoklī, samazinot konkrētās nozvejas kvotas reģionos, kuros aktīvi notiek jauktu sugu zveja.
- Pastiprināti kontrolēt nozvejotos zivju krājumus, samazinot zivju izmetumu, lai sekmētu labo praksi zivsaimniecības nozarē u.c.
Pagājušajā gadā zivsaimniecības ministri noteica Baltijas jūras reģiona valstu nozvejas iespējas 2021. gadam saskaņā ar zinātniskajām rekomendācijām astoņiem no desmit Baltijas jūras zivju krājumiem. Eiropas Komisija priekšlikumā jau bija iekļautas 2 KPN - Baltijas jūras austrumu mencai un Baltijas jūras rietumu reņģei, kas pārsniedz zinātnisko ieteikumu robežas, bet ministri palielināja nozvejas limitus, pārsniedzot EK ierosinātos līmeņus.
Eiropas Savienība ir apņēmusies risināt problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi, kā arī aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, apņemoties īstenot uz ekosistēmām balstītu pārvaldību, pāreju uz selektīvākām un mazāk kaitīgām zvejas metodēm, kā arī noteikt visus zvejas limitus maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma līmenī vai zemākus par to, lai atjaunotu okeānu bioloģisko daudzveidību.
WWF uzsver, ka Eiropas Parlamentam kā ES Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pamatregulas un Baltijas jūras daudzgadu rīcības plāna līdztiesīgam likumdevējam būtu jāraugās, lai netiktu pārkāpti noteikumi un tiktu ievēroti vispārējie tiesību akti, kuru mērķis ir izbeigt pārzveju.
"Vēstule Zemkopības ministram K. Gerhardam par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2022. gadam" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par “Vēstule Zemkopības ministram K. Gerhardam par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2022. gadam" saturu atbild nodibinājums Pasaules dabas fonds.
Eiropas Savienība ir apņēmusies risināt problēmas, kas saistītas ar klimata pārmaiņu ietekmi uz vidi, kā arī aizsargāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību, apņemoties īstenot uz ekosistēmām balstītu pārvaldību, pāreju uz selektīvākām un mazāk kaitīgām zvejas metodēm, kā arī noteikt visus zvejas limitus maksimālā ilgtspējīgas ieguves apjoma līmenī vai zemākus par to, lai atjaunotu okeānu bioloģisko daudzveidību.
WWF uzsver, ka Eiropas Parlamentam kā ES Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) pamatregulas un Baltijas jūras daudzgadu rīcības plāna līdztiesīgam likumdevējam būtu jāraugās, lai netiktu pārkāpti noteikumi un tiktu ievēroti vispārējie tiesību akti, kuru mērķis ir izbeigt pārzveju.
"Vēstule Zemkopības ministram K. Gerhardam par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2022. gadam" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par “Vēstule Zemkopības ministram K. Gerhardam par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2022. gadam" saturu atbild nodibinājums Pasaules dabas fonds.
