Pēdējā gada laikā HELCOM līgumslēdzēju puses ir pārskatījušas šo plānu, tomēr NVO un zinātnieki norāda, ka, neraugoties uz šo pārskatīšanu, tās nav pietiekami mērķtiecīgas un apņēmības pilnas, jo pasākumi netiek īstenoti un iepriekš nospraustie termiņi tiek pārcelti. Atjauninātajā plānā ir ierosināti 200 pasākumi, kas jāīsteno nākamo deviņu gadu laikā, lai novērstu turpmāku Baltijas jūras stāvokļa pasliktināšanos.

Zinātnieki brīdina, ka paātrinoties klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās procesiem, mēs esam nonākuši pie kritiskās robežas, kam būs sociālas un ekonomiskas sekas, ar kurām būs jāsaskaras nākamajām paaudzēm. Jaunākā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) ziņojuma secinājumi liecina, ka mums ir jāpastiprina centieni, lai samazinātu cilvēka izraisītu eitrofikāciju, aizsargātu un atjaunotu Baltijas jūras biotopus un pielāgotos nākotnes klimata scenārijiem, kas būtiski ietekmēs Baltijas jūras stāvokli nākotnē. Lai Baltijas jūras vide uzlabotos, ir jānosaka konkrēti politiski mērķi, kas būtiski samazinātu cilvēku darbības kumulatīvo, negatīvo ietekmi un atbalstītu tādas pasaules attīstību, kas ir noturīga pret klimata pārmaiņām un nerada oglekļa emisijas.

Pirms nākamās HELCOM delegāciju vadītāju sanāksmes septembrī WWF kopā ar divdesmitseptiņām NVO un zinātniekiem ir nosūtījuši vēstuli, kurā līgumslēdzēju puses aicina vienoties par 2021. gada HELCOM BSAP, kurā būtu noteikti politiskie mērķi, kas nepieciešami turpmākajiem deviņiem gadiem. Vēstuli parakstījuši arī Pasaules Dabas Fonds, Vides Aizsardzības klubs, kā arī zinātnieki no valsts zinātniskā institūta “BIOR” un Latvijas Hidroekoloģijas institūta.

"NVO un zinātnieki vēstulē aicina ministrus iestāties par Baltijas jūru" ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.

Par "NVO un zinātnieki vēstulē aicina ministrus iestāties par Baltijas jūru" saturu atbild nodibinājums Pasaules dabas fonds.