Pirms šomēnes notiekošā Pasaules hidroenerģētikas kongresa publicēts Pasaules Dabas Fonda (WWF) ziņojums 10 apdraudētās upes (10 Rivers at Risk), kurā detalizēti aprakstīti draudi, ko plānotie hidroelektrostaciju aizsprosti radītu upēm visā pasaulē, sākot no lielajām, bioloģiski daudzveidīgām tropu upēm, piemēram,  Iravadi, Mekonga, Tapajos un Sepika, līdz pēdējai brīvi plūstošajai ledāja upei Alpos un pēdējai savvaļas upei Eiropā.

Ūdens, nogulšņu un barības vielu dabiskā plūsma šajās upēs ir ļoti svarīga vairāk nekā 80 miljoniem cilvēku, nodrošinot tos ar pārtiku un iztikas līdzekļiem, kā arī dažu pasaules lielo deltu stabilitātei, nodrošinot arī ārkārtīgi lielu sugu daudzveidību gan ūdenī, gan uz sauszemes.

"Mums ir krasi jāpaplašina atjaunojamās enerģijas izmantošana, lai risinātu klimata pārmaiņu problēmu un līdz 2050. gadam pasaulē panāktu klimatneitralitāti, bet mēs to nevaram īstenot uz upju, vietējo kopienu un dabas rēķina. Valstīm ir jāizmanto atjaunojamo energoresursu radītās iespējas un jāizvēlas labāki veidi, kā nodrošināt savus iedzīvotājus ar enerģiju, nevis hidroenerģētika, kas rada negatīvu ietekmi uz vidi," sacīja Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja.

"Šo nozīmīgo upju un daudzu citu upju aizsprostošana visā pasaulē rada izmaksas, kas valstīm vairs nebūtu jāmaksā. Tagad tās var attīstīt LowCx3* elektrotīklus ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni, zemām izmaksām, kas nenodara kaitējumu upēm un cilvēkiem," piebilda Jentgena.

Tomēr, neraugoties uz saules un vēja enerģijas ražošanas un uzglabāšanas tehnoloģiju cenu kritumu, joprojām tiek izstrādāti tūkstošiem hidroelektrostaciju aizsprostu ar lielu ietekmi, tostarp projekti, kas apdraud desmit WWF ziņojumā minētās upes. Nesen publicētajā dokumentā konstatēts, ja plānotās hidroelektrostacijas tiktu uzbūvētas, tās sadrumstalotu 260 000 km brīvi plūstošu upju, vienlaikus ražojot mazāk nekā 2% no atjaunojamās enerģijas, kas nepieciešama līdz 2050. gadam, radot ievērojamu kaitējumu kopienām un dabai.

Plānotie hidroelektrostaciju aizsprosti apdraudētu daudzus neaizstājamus ieguvumus, ko cilvēkiem sniedz WWF ziņojumā minētās upes - sākot ar produktīvām zivsaimniecībām, kas atbalsta vietējās kopienas un pamatiedzīvotājus pie Sepikas un Tapajos upēm un beidzot ar dabisko nogulšņu plūsmu, kas baro rīsu audzēšanu Iravadi upes baseinā, un saglabātu Mekongas deltu un neskartu skaistumu, kas vilina tūristus uz Iselu.

Hidroelektrostaciju aizsprosti kopš 1970. gada, sadrumstalojot brīvi plūstošas upes, ir par 84% samazinājuši saldūdens sugu populācijas. Lielas ietekmes hidroelektrostaciju aizsprostu būvēšana šo tendenci vēl vairāk pastiprinātu, apdraudot globālos centienus novērst gadu desmitiem ilgušo dabas daudzveidības samazināšanos.

Nepareizi plānota hidroelektroenerģijas izmantošana postoši ietekmētu bioloģisko daudzveidību visās desmit upēs, palielinot spiedienu uz daudzām apdraudētajām sugām, tajā skaitā kritiski apdraudētiem upju delfīniem un dažādām Eiropas zivju sugām. Turpmāki upju traucējumi Paragvajas augšējā baseina upēs apdraudētu Panatanalu - pasaulē lielāko tropisko mitrāju, kas ir mājvieta vairāk nekā 4000 sugu dzīvniekiem.

Šobrīd valstis var atteikties no augstas ietekmes hidroenerģijas un attīstīt tādus elektrotīklus, kas atbilst LowCx3. Pētījumi liecina, ka uz apbūvētām zemēm - piemēram, jumtiem, vecām raktuvēm, rūpnieciskās zonām un pļavām - ir 1,6 reizes lielāks atjaunojamās enerģijas ražošanas potenciāls, nekā nepieciešams, lai līdz 2050. gadam sasniegtu atjaunojamās enerģijas avotu 100% apmērā.

 * low carbon, low cost & low conflict with communities & rivers


“Aizsprostojot 10 nozīmīgas upes, hidroenerģija apdraud 80 miljonus cilvēku” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Aizsprostojot 10 nozīmīgas upes, hidroenerģija apdraud 80 miljonus cilvēku” saturu atbild nodibinājums “Pasaules dabas fonds”.