Piecu valstu biosfēras rezervāts stiepjas cauri Austrijai, Slovēnijai, Horvātijai, Ungārijai un Serbijai, aptverot 700 km garu Mūras, Dravas un Donavas upju posmus, kā arī gandrīz 1 miljona hektāru lielu teritoriju tā dēvētajā “Eiropas Amazonē”.

Jaunajā Mūras-Dravas-Donavas rezervātā, kurā ietilpst reti palieņu meži, grants un smilšu krasti, salas, vecupes un palieņu pļavas, tiek saglabāta neparasta bioloģiskā daudzveidība, kā arī tiek nodrošināta labklājība 900 000 cilvēku. Reģionā ir vislielākais ligzdojošo jūras ērgļu blīvums kontinentālajā Eiropā, tajā dzīvo arī ūdri un kritiski apdraudētās stores. Katru gadu tā ir arī nozīmīga pieturas vieta vairāk nekā 250 000 migrējošo putnu.

"Līdz šim brīdim likumdošanā saldūdens ekosistēmu aizsardzība ir bijusi aizmirsta, kas ir mūs novedis pie  šī brīža situācijas – tikai 1/3 no Latvijas upēm ir labā ekoloģiskā stāvoklī. Mūras-Dravas-Donavas biosfēras rezervāts ir nozīmīgs solis upju aizsardzībā un atjaunošanā, jo tas ir viens no Eiropas nozīmīgākajiem sasniegumiem un piemēriem citām valstīm, tai skaitā Latvijai," norāda Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja. "Nākamais solis ir jāsper Eiropas Komisijai, nodrošinot, lai topošajā Dabas atjaunošanas likumā tiktu noteikti vērienīgi un saistoši mērķi šo biotopu atjaunošanai, lai tie varētu īstenot savu potenciālu gan dabas, gan cilvēku labā."  

Biosfēras rezervāta iespaidīgās, neskartās ainavas piesaista aizvien vairāk apmeklētāju tā dēvētajai “Eiropas Amazones” daļai, uzsverot ilgtspējīga, uz dabu balstīta tūrisma attīstības potenciālu. Savukārt neskartās palienes nodrošina tīru dzeramo ūdeni un palīdz aizsargāt kopienas no plūdiem, kas klimata pārmaiņu laikmetā kļūst arvien aktuālāka problēma.

"Piecas valstis ir vienojušās kopīgi aizsargāt vienu no unikālākajiem upju koridoriem Eiropā. Šiem veselīgajiem saldūdens biotopiem ir būtiska nozīme, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, un to saglabāšana palīdzēs reģionam sagatavoties klimata izmaiņām - lielākajam izaicinājumam, ar kādu cilvēce jebkad ir saskārusies," sacīja Katalīna Sipos (Katalin Sipos), WWF Ungārijas nodaļas izpilddirektore.

Biosfēras rezervāta izveidošana ir nozīmīgs ieguldījums Eiropas Zaļajā kursā, kā arī veicina ES jaunās bioloģiskās daudzveidības stratēģijas īstenošanu. Tas ir starptautisks piemērs tam, kā unikālu dabas teritoriju aizsardzību var apvienot ar ilgtspējīgu attīstību.

Jaunais biosfēras rezervāts ir piecu valstu gadiem ilga un mērķtiecīga darba rezultāts, ko  atbalstīja Pasaules Dabas Fonds, UNESCO Cilvēka un biosfēras komitejas un daudzi vietējie dabas aizsardzības partneri.

“Eiropā izveidots pasaulē pirmais piecu valstu biosfēras rezervāts” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Eiropā izveidots pasaulē pirmais piecu valstu biosfēras rezervāts” saturu atbild nodibinājums “Pasaules Dabas Fonds”.