Tekstā ir iekļauti nozīmīgi aspekti, piemēram, prasība, ka visiem produktiem, ko ieved ES tirgū, jābūt ilgtspējīgiem (t. i., bez atmežošanas un mežu degradācijas) papildus tam, ka tie ir likumīgi saskaņā ar ražotājvalsts standartiem. Turklāt tekstā noteikts, ka visiem produktiem jābūt izsekojamiem līdz pat to izcelsmes vietai, t. i., vietai, kur tie ir ražoti vai novākti. Priekšlikumā paredzēti arī stingri pasākumi, lai nodrošinātu tiesību aktu izpildi visā ES, tostarp naudas sodi, kam jābūt proporcionāliem nodarītajam kaitējumam videi un tā vērtībai, un skaidrāka sistēma dalībvalstīm par to, kā veikt pārbaudes un kontroli.

Tomēr ierosinātajā tiesību aktā ir nepilnības, kas mazina ES izredzes nepieļaut dabas iznīcināšanu. Pasaules Dabas fonds (WWF) uzsver, ka regulējumā jau pašā sākumā būtu jāiekļauj ne tikai meži, bet arī citas ekosistēmas, kas pašlaik nav paredzēts. Turklāt uzņēmumiem, kas iepērk produkciju no "zema riska" valstīm, nav jāveic riska novērtējums, kas rada bažas, ka tiks izkropļots tirgus un radīta negodīga konkurence. Svarīgi ir arī tas, ka cilvēktiesību aspekta iekļaušana priekšlikumā ir pārāk ierobežota, tādējādi netiek efektīvi aizsargātas pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tiesības.

Saskaņā ar nesen veiktā pētījuma datiem 90% mežu izciršana pasaulē notiek  lauksaimniecības ekspansijas rezultātā - tā ir daudz lielāka ietekme, nekā uzskatīts iepriekš. ES vien ir atbildīga par 16 % tropu mežu izciršanu, kas saistīta ar tādu preču kā sojas, palmu eļļas un liellopu gaļas starptautisko tirdzniecību.

Lai šis tiesību akts efektīvi risinātu globālās atmežošanas problēmu un samazinātu ES ietekmi uz dabu, tam ir:

Jāaizsargā gan meži, gan citas dabiskās ekosistēmas: Komisija ierosina izvērtēt, vai iekļaut arī citas dabiskās ekosistēmas (piemēram, savannas un mitrzemes) pēc likuma pirmās pārskatīšanas, divus gadus pēc tā stāšanās spēkā. Izprotot šo ekosistēmu pārveides ātrumu, tas ir novēlots lēmums. Tikai gada laikā Brazīlijas Čerrado savannā, kas ir lielākā sojas piegādātāja ES, tika iznīcināti 5 075 km² ekosistēmas.

Piemērot vienādus noteikumus visiem uzņēmumiem: Lielākais iespējamais trūkums regulā ir "de facto izņēmums" (“de facto exemption”) uzņēmumiem, kas iepērk produkciju no "zema riska" valstīm, lai pārbaudītu, vai produkti nav saistīti ar atmežošanu vai mežu degradāciju. Tas radīs nepilnības, jo produktus ar augstu riska pakāpi var nosūtīt arī caur zema riska valstīm. Zema riska kategorijas statusu ir nepieciešams atcelt, un visiem uzņēmumiem ir  jāpiemēro vienādi noteikumi, lai nodrošinātu vienādus konkurences apstākļus.

Iekļaut cilvēktiesības: Priekšlikumā cilvēktiesības ir aplūkotas ļoti ierobežoti, neaizliedzot ES tirgū laist produktus, kas saistīti ar cilvēktiesību pārkāpumiem. Pašlaik pirmiedzīvotāji un vietējās kopienas visā pasaulē tiek izstumtas no savām zemēm un saskaras ar pieaugošu vardarbību lauksaimniecības interesēs. Tiesību aktos būtu jāatsaucas uz starptautiskajiem cilvēktiesību standartiem.

Jāietver visi attiecīgie produkti, kas var būt saistīti ar dabas iznīcināšanu: Priekšlikumā nav iekļauts kaučuks un kukurūza, veidojot atsauci, ka tie rada tikai nelielu daļu no mežu izciršanas, atmežošanas, lai gan tie ir starp 10 visvairāk ES importētajām precēm, kas saistītas ar dabas iznīcināšanu. Lēmumam par preču, bet arī turpmāk pārstrādātu produktu (piemēram, šokolādes produktu) iekļaušanu jābalstās uz objektīviem un zinātniskiem kritērijiem. Tāpat būtu jāiekļauj paplašināts koksnes produktu klāsts, ko WWF jau ilgu laiku ir prasījis saskaņā ar EUTR (piemēram, papīrs ir iekļauts, bet grāmatas nav iekļautas).

“Eiropas Komisija aktualizē cīņu pret mežu izciršanu un degradāciju pasaulē” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Eiropas Komisija aktualizē cīņu pret mežu izciršanu un degradāciju pasaulē” saturu atbild nodibinājums “Pasaules Dabas Fonds”.