Pētījumā, ko pasūtīja Pasaules Dabas Fonds (WWF) un veica Eiropas Vides politikas institūts (IEEP), tika aplūkots klimata pārmaiņu mazināšanas potenciāls, atjaunojot “ES nozīmes biotopus” [2]. Pētījums publicēts pirms Eiropas Komisija martā plāno publicēt ES Dabas atjaunošanas likuma priekšlikumu.
 
Atjaunojot 47,2 miljonus hektāru Dzīvotņu direktīvas 1. pielikumā iekļauto biotopu, kuri pašlaik ir degradēti [3] — kopā aptuveni Zviedrijas lieluma platībā, — katru gadu varētu piesaistīt aptuveni tikpat daudz CO₂, cik viss ES zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors [4]. Ņemot vērā ierobežoto pieejamās informācijas apjomu par biotopiem, pētnieki uzsver, ka atklājums nav precīzs skaitlis, bet ilustrē milzīgo potenciālu, ko dabas atjaunošana var radīt klimata pārmaiņu mazināšanai. Rezultātos nav ņemts vērā klimata ietekmes mazināšanas potenciāls, atjaunojot jūras biotopus, datu trūkuma dēļ, tāpēc potenciāls varētu būt vēl lielāks.
 
Pētījuma secinājumi norāda uz to, ka ir steidzami jāveic dabas atjaunošanas pasākumi, jo dažiem biotopiem būs vajadzīgas desmitgades, lai uzlabotu un atjaunotu oglekļa ciklu. Ziņojums skaidri parāda, kāpēc dabas atjaunošana ir jāpaātrina, kāpēc dabas atjaunošanai ir jāpiešķir tūlītēja prioritāte un kāpēc tas ir jāizdara līdz 2030. gadam, neatliekot uz 2040. vai 2050. gadu, kā tas tiek apspriests pašlaik.
 
Tāpēc pagājušā gada beigās WWF kopā ar vairāk nekā 150 citām NVO aicināja Eiropas Komisiju ES Dabas atjaunošanas likumā iekļaut saistošu mērķi līdz 2030. gadam atjaunot vismaz 15% no ES jūras un sauszemes platības, kā arī upju garuma. WWF arī aicina palielināt neto oglekļa piesaisti līdz -600 Mt CO₂ ekv. gadā saskaņā ar ZIZIMM regulu, kas tiek pārskatīta kā daļa no ES 2030. gada klimata mērķu sasniegšanas paketes “Gatavi mērķrādītājam 55%”. Dabas atjaunošanas mērķi veicinātu arī šī ZIZIMM mērķa sasniegšanu.
 
IEEP pētījums uzsver, cik svarīgi ir palielināt centienus aizsargāt biotopus, kas nav degradēti, saglabāt to esošos oglekļa krājumus, kā arī norāda uz ieguvumiem klimata jomā, atjaunojot biotopus, kas neietilpst ES Dzīvotņu direktīvas darbības jomā. Piemēram, nosusināto organisko augšņu, kas pašlaik tiek izmantotas lauksaimniecībā [5], atkārtota samitrināšana varētu samazināt SEG emisijas pat vairāk nekā gada laikā emitē Austrija vai Rumānija. Arī šim mērķim jābūt iekļautam ES Dabas atjaunošanas likumā.
 
Pētījuma galvenie secinājumi un ieteikumi politikas veidotājiem gaidāmajam ES dabas atjaunošanas likumam ir pieejami šeit.
 
PIEZĪMES
[1] Tas atbilst aptuveni 84 miljoniem tonnu oglekļa. Izņemot zemas veģetācijas un jūras biotopus, par kuriem nebija pieejama pietiekama informācija.
 
[2] Tos biotopus, uz kuriem attiecas Dzīvotņu direktīva, skatīt šeit.
 
[3] 47,2 miljoni hektāru Dzīvotņu direktīvas 1. pielikumā norādīto biotopu, par kuriem dalībvalstis ir ziņojušas, ka tie atrodas “degradētā” vai “nezināmā” stāvoklī, izņemot zemas veģetācijas un jūras biotopus, par kuriem nav pieejami pietiekama informācija.
 
[4] 2018. gadā tika ziņots, ka ZIZIMM sektors ES piesaistīja -263 Mt CO₂ ekv. Skatīt šeit.
 
[5] Aptuveni 52 000 km².