Baltijas jūra ir pirmais ES jūras baseins, kurā izveidotas reģionālās struktūras (Baltijas jūras vides aizsardzības komisija - HELCOM un Vīzija un stratēģijas ap Baltijas jūru - VASAB), kas atbalsta ES JTP direktīvas īstenošanu dalībvalstu līmenī un izstrādā rīcības plānu, lai vēlākais līdz 2030. gadam sasniegtu labu jūras vides stāvokli, kā to paredz ES tiesību akti. Tomēr kopumā JTP Baltijas reģionā ir bijusi tikai daļēji veiksmīga: WWF novērtējums liecina, ka ekosistēmu pieejas integrēšana, kas saglabā ekosistēmas veselīgas, produktīvas un noturīgas pret cilvēka radīto spiedienu, dalībvalstīs ir atšķirīgas.

"Uz ekosistēmām balstīta pieeja jūras teritoriālajai plānošanai var patiesi mainīt to, kā jūras teritorijas tiek novērtētas un pārvaldītas," saka Valerija de Liedekerke, WWF Baltijas Ekoreģiona programmas pagaidu direktore un programmas vadītāja. "Tā ir nepieciešama, lai nodrošinātu ilgtspējīgu zilo ekonomiku, noteiktu mūsu jūras teritoriju nestspējas kapacitāti un veiktu stabilus vides novērtējumus, izmantojot jaunākos datus, lai samazinātu pašreizējo vides degradāciju. Mūsu ziņojums liecina, ka vēl ir tāls ceļš ejams, līdz ekosistēmā balstītas pieejas tiks pilnībā integrētas reģiona jūras pārvaldībā."

Kopumā teritorijas, ko dalībvalstis ir noteikušas jūras aizsardzībai, neatbilst ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķim aizsargāt vismaz 30 % jūras un piekrastes teritoriju, no kurām 10 % jābūt stingri aizsargājamām (tas nozīmē, ka cilvēku piekļuve un ietekme tiek stingri kontrolēta un ierobežota). Turklāt nevienas dalībvalsts plānā nav atvēlēta vieta dabas atjaunošanas pasākumiem Baltijas jūrā.

Ja valstu plānos ir atvēlēta vieta atjaunojamajai enerģijai jūrā, kas ir nepieciešama, lai līdz 2040. gadam panāktu klimatneitralitāti saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu, lielākā daļa valstu nav ņēmušas vērā atjaunojamās enerģijas infrastruktūras jūrā ietekmi uz ekosistēmām un savvaļas dzīvniekiem.

"Lai gan Baltijas dalībvalstis ir kļuvušas par reģionālo līderi Eiropā, iesniedzot plānus ilgtspējīgai jūras apsaimniekošanai, nepilnības šajos plānos parāda, cik būtiski ir visām dalībvalstīm strādāt starp nozarēm un saskaņot savu darbību ar ES politiku, piemēram, Kopējo zivsaimniecības politiku un Jūras stratēģijas pamatdirektīvu, kuras mērķis ir ilgtspējīga un droša nākotne visiem," saka WWF Eiropas politikas biroja Okeānu politikas nodaļas vadītāja Dr. Antonija Leroja. "Ilgtspējīga zilā ekonomika ES ir atkarīga no pārrobežu saskaņotas rīcības, dabas telpas un juridiski saistošiem jūras teritoriālajiem plāniem." 

WWF novērtējums ir sagatavots tieši pirms Eiropas Komisijas 31. martā noteiktā termiņa, līdz kuram jāizvērtē, kā ES dalībvalstis ir īstenojušas JTP direktīvu un savus nacionālos plānus. Plānos ir sīki izklāstītas attiecīgās stratēģijas jūras teritoriju un resursu ilgtspējīgai apsaimniekošanai.

WWF aicina Baltijas jūras valstis un visas ES dalībvalstis nodrošināt, lai to jūras teritoriālie plāni atvēlētu pietiekamu vietu dabai, lai tā varētu atjaunoties un attīstīties. Tas ietver jūras atjaunojamo energoresursu attīstīšanu ārpus aizsargājamām jūras teritorijām un pārrobežu sadarbības izveidi starp dalībvalstīm, lai samazinātu šāda veida infrastruktūras kaitīgo ietekmi uz dabu. Visbeidzot, visos JTP posmos ir jāiesaista un jāapspriežas ar ieinteresētajām personām, un valsts plāni jāattiecina uz visām jūras teritorijām, un tie pastāvīgi jāpielāgo, kad kļūst pieejami jauni dati un stājas spēkā jauni tiesību akti.

Katras dalībvalsts un Baltijas reģiona vidējais rezultāts četrās novērtējuma kategorijās: