Ziņojumā sniegts visaptverošs pārskats par mencu bioloģiju un vides faktoriem, kā arī pārskats par zvejniecības pārvaldību un attiecīgo politiku. Tajā apkopots detalizēts pārskats par faktoriem, kas ietekmē Baltijas mencu samazināšanos jūras baseinā: 

- Kopš 90. gadu vidus gan Baltijas jūras austrumu, gan rietumu daļā mencu populācija ir ievērojami samazinājusies.  
- Populācijas ir tā sarukušas, ka mencas Baltijas jūrā nevar pienācīgi vairoties. 
- Lieli sugas īpatņi ir gandrīz pilnībā izzuduši. 
- Vēl nesen menca bija viena no svarīgākajām Baltijas jūrā zvejojamām sugām, tagad tā ir tikai piezveja citās zvejniecībās. 
- Pat pēc tam, kad zinātnieki ieteica samazināt zvejas slodzi, Baltijas jūras reģiona dalībvalstis izvēlējās atļaut mencu pārzveju turpināt. 



Fisheries Secretariat politikas speciāliste un ziņojuma līdzautore Sāra Sēderstrēma (Sara Söderström) saka: "Mūsu ziņojums liecina, ka mencu populāciju sabrukumu Baltijas jūrā izraisīja sistemātiska kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšana, pārsniedzot zinātniskos ieteikumus, vai politiski sankcionēta pārzveja kopā ar dažādiem vides faktoriem. Ziņojumā arī uzsvērti galvenie trūkumi tādu būtisku politikas elementu īstenošanā kā uz ekosistēmu balstīta zvejniecības pārvaldība un priekšroka zvejas kuģiem ar mazāku ietekmi uz vidi."

“Baltijas mencas vēl būtu iespējams glābt, ja lēmumu pieņēmēji rīkotos drosmīgāk, īstenojot ilgtspējīgas pārvaldības risinājumus visās jomās,” komentē Pasaules Dabas Fonda pārstāve Elza Ozoliņa. 

Fisheries Secretariat ziņojumā sniegts deviņu konkrētu ieteikumu apkopojums par zivsaimniecības pārvaldību, ilgtspējīgiem zvejas prakses uzlabojumiem, kā arī panākumiem vides aizsardzības jomā. Ja šie pasākumi tiks steidzami īstenoti, tie ļaus Baltijas mencai atgriezties uz atjaunošanās ceļa, ļaujot populācijai atkal palielināties un nākotnē veidot pamatu stabilai un ilgtspējīgai zvejniecībai.  

Pilns ziņojums, kā arī kopsavilkums un ieteikumi ir pieejami šeit.