The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Ziņas un jaunumi
Vides NVO ieteikumi par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadam
WWF Baltijas Ekoreģiona programma kopā ar citām vides organizācijām ir izstrādājusi ieteikumus nozvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadam. Šie ieteikumi ir izstrādāti, ņemot vērā vides noteikumus, ES tiesību aktus zivsaimniecības jomā, zinātniskos ieteikumus par nozvejas limitiem un krājumu sadali ar trešajām valstīm, lai veicinātu ilgtspējīgu nozvejas pieeju Baltijas jūrā.
Ieteikumus Pasaules Dabas Fonds (WWF) ir izstrādājis kopā ar FishSec, Oceana, Our Fish, PEW, Dānijas Dabas aizsardzības biedrību, Somijas Dabas aizsardzības asociāciju, Seas at Risk, Koalīciju Clean Baltic, Zviedrijas Dabas aizsardzības biedrību, Greenpeace, Friends of the Earth Germany, Environmental Action Germany, Polijas Ekoloģisko klubu un ClientEarth. Īstenojot steidzamus pasākumus un uzlabojot jūras resursu pārvaldību un aizsardzību nākotnē, iespējams nodrošināt Baltijas jūras krājumu ilgtermiņa atjaunošanos un ilgtspējīgu izmantošanu, taču šobrīd līdz tam vēl ir ļoti tālu.
Pagājušajā gadā ES AGRIFISH padome noteica četrus no desmit kopējās pieļaujamās nozvejas apjomiem (KPN) Baltijas jūrā, kas pārsniedza zinātniskos ieteikumus 2022. gadam. Eiropas Komisijas priekšlikumos tika pārsniegts zinātniskais ieteikums attiecībā uz četrām KPN — mencas Baltijas jūras austrumu daļā, siļķes Baltijas jūras rietumu daļā, lašu Baltijas jūrā un Somu līča lašu Baltijas jūras baseinā.
2022. gada oktobrī ES zivsaimniecības ministri vienosies par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadā. Aicinām Eiropas Komisiju ierosināt un zivsaimniecības un zemkopības ministrus, tajā skaitā LR Zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, vienoties par zvejas iespējām saskaņā ar šādiem ieteikumiem:
Pagājušajā gadā ES AGRIFISH padome noteica četrus no desmit kopējās pieļaujamās nozvejas apjomiem (KPN) Baltijas jūrā, kas pārsniedza zinātniskos ieteikumus 2022. gadam. Eiropas Komisijas priekšlikumos tika pārsniegts zinātniskais ieteikums attiecībā uz četrām KPN — mencas Baltijas jūras austrumu daļā, siļķes Baltijas jūras rietumu daļā, lašu Baltijas jūrā un Somu līča lašu Baltijas jūras baseinā.
2022. gada oktobrī ES zivsaimniecības ministri vienosies par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadā. Aicinām Eiropas Komisiju ierosināt un zivsaimniecības un zemkopības ministrus, tajā skaitā LR Zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, vienoties par zvejas iespējām saskaņā ar šādiem ieteikumiem:
- Noteikt kopējo pieļaujamo nozveju (KPN), kas nepārsniedz zinātniski ieteicamos apjomus un nepārsniedz Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) piesardzības pieejā ieteiktos nozvejas limitus.
- Noteikt KPN, kas nepārsniedz Baltijas jūras daudzgadu plānā (MAP) noteiktos limitus.
- Noteikt KPN, kas ir zem ICES ieteicamās nozvejas, lai nodrošinātu, ka nelegāla, nereģistrēta izmetumu izmešana nenoved pie tā, ka faktiskā nozveja pārsniedz ICES ieteicamo nozveju.
- Pilnībā izmantot piesardzības pieeju attiecībā uz jauktu sugu zveju, aizsargājot visneaizsargātākos krājumus, vai nu slēdzot apgabalus ar lielu zivju populāciju sajaukšanos, vai ievērojami samazinot kvotas, lai aizsargātu populācijas.
Šā gada 16. septembrī vides NVO rīko pasākumu un diskusiju, uz kuru ir aicināti Baltijas jūras reģiona dalībvalstu pārstāvji, lai pārrunātu Baltijas jūras nākotni, lemjot par nozvejas kvotām nākamajam gadam.
“Vides NVO ieteikumi par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadam” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Vides NVO ieteikumi par zvejas iespējām Baltijas jūrā 2023. gadam” saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.
