The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Central Asia
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
3 no 4 eiropiešiem uzskata, ka ilgtspējīgai pārtikai ir jākļūst pieejamākai
Lielākā daļa patērētāju uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāpalīdz iedzīvotājiem izvēlēties videi draudzīgāku un veselīgāku pārtiku.
Pasaules Dabas Fonda (WWF) pasūtītais pētījums liecina – 4 no 5 eiropiešiem uzskata, ka viņu valdībām un ES būtu jāievieš jauni noteikumi un jāsniedz finansiāls atbalsts, lai palīdzētu patērētājiem izvēlēties ilgtspējīgāku pārtiku. Viņi uzskata, ka valdībām jo īpaši būtu jāvēršas pie sabiedriskās ēdināšanas vietām, skolām, pārtikas veikaliem, pārtikas ražotājiem un lauksaimniekiem.
Komentējot aptaujas rezultātus, Džūlija Riedo (Giulia Riedo), WWF Eiropas politikas biroja lauksaimniecības un pārtikas sistēmu politikas speciāliste, uzsver: "Eiropieši vēlas pārmaiņas, bet, ja mūsu valdības un ES nerīkosies, ģimenēm arī turpmāk būs grūti pieejama ilgtspējīga un veselīga pārtika, nemaz nerunājot par to, lai to atļautos! Augošā inflācija ir atklājusi mūsu pārtikas sistēmu trūkumus un ES atkarību no importētajiem lauksaimniecības resursiem. Gaidāmais ES Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas likums ir vienīgā iespēja risināt šīs problēmas."
Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 73 % eiropiešu uzskata, ka politikas veidotājiem valstu un ES līmenī būtu jārīkojas, lai novērstu pārtikas trūkumu, galvenokārt veicinot vietējo produktu patēriņu un samazinot pārtikas atkritumu daudzumu. Turklāt gandrīz puse respondentu uzskata, ka ES būtu jāmudina cilvēki ēst mazāk dzīvnieku izcelsmes produktu (48 %) un jāsamazina aramzemes izmantošana lopbarības ražošanai (46 %). Pašlaik ES ražo vairāk dzīvnieku izcelsmes produktu, nekā ieteicams mūsu veselībai, un vairāk nekā puse no mūsu audzētajiem graudaugiem tiek izbaroti mājdzīvniekiem.
Iedzīvotāji arī uzskata, ka valdībām būtu jārisina jautājums par pārtikas reklāmu spēcīgo ietekmi uz ēšanas paradumiem. Aptuveni puse eiropiešu (57 %) piekrīt, ka valsts līdzekļus nevajadzētu izmantot neveselīgas un/vai neilgtspējīgas pārtikas reklāmai, un vairāk nekā trešdaļa (36 %) piekristu šādu reklāmu pilnīgai aizliegšanai. Patlaban neveselīgs un videi nelabvēlīgs uzturs Eiropā katru gadu izraisa 2,7 miljonus nāves gadījumu.
Eiropas Komisija līdz 2023. gada beigām strādās pie ES tiesiskā regulējuma ilgtspējīgām pārtikas sistēmām. Šā tiesību akta, kas ir daļa no stratēģijas Farm To Fork Strategy, mērķis ir integrēt ilgtspēju visās ar pārtiku saistītajās politikas jomās, vienlaikus pievēršoties saiknei starp cilvēku veselību, veselīgu sabiedrību un veselīgu planētu.
"Labākajam risinājumam mūsu planētai un veselībai jābūt arī vispieejamākajam. Pārtika ir mūsu dzīvības avots, un tas, kā mēs to ražojam un patērējam, ārkārtīgi ietekmē klimatu un bioloģisko daudzveidību, un iedzīvotāji to arvien vairāk apzinās. Mūsu pārtikas sistēmu pārskatīšanai un pārveidošanai jābūt ES politikas darba kārtības galvenajai prioritātei," saka Džūlija Riedo.
“Jauna aptauja: 3 no 4 eiropiešiem uzskata, ka ilgtspējīgai pārtikai ir jākļūst pieejamākai” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Jauna aptauja: 3 no 4 eiropiešiem uzskata, ka ilgtspējīgai pārtikai ir jākļūst pieejamākai" saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.