Baltijas jūras valstu padomes (BJVP) Baltijas jūras vēja enerģijas foruma (CBSS Baltic Offshore Wind Forum) laikā pieņemtā deklarācija ir balstīta uz iepriekšējām saistībām par reģionālo sadarbību, lai stiprinātu energoapgādes drošību un strauji paplašinātu jūras atjaunojamās enerģijas izmantošanu Baltijas jūrā. Mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt vismaz 19,6 GW atkrastes vēja jaudu - vērienīgs septiņkārtīgs pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējiem 2,8 GW[2][3]. Eiropas Komisija lēš, ka Baltijas jūrā vien atkrastes vēja enerģijas potenciāls ir 93 GW[4]. No vienas puses, tas ir nozīmīgs solis ceļā uz enerģētiski noturīgu un klimatneitrālu Eiropu. No otras puses, valstis ir arī apņēmušās sasniegt globālos un ES bioloģiskās daudzveidības mērķus, tostarp līdz 2030. gadam aizsargāt 30 % jūras teritoriju. Enerģētikas un bioloģiskās daudzveidības mērķi var nonākt konfliktā, ja atkrastes atjaunojamās enerģijas attīstība netiks rūpīgi plānota.

Visai infrastruktūrai, pat atjaunojamo energoresursu infrastruktūrai, ir ietekme uz vidi, kas ir jāņem vērā. Tomēr atkrastes vēja enerģijai ir iespējas ne tikai samazināt emisijas, bet arī piemērot pasākumus, kas var ne tikai mazināt vides riskus, bet arī potenciāli veicināt ekosistēmu uzlabošanu. Lai straujās attīstības apstākļos daba saglabātu prioritāti, ir nepieciešamas skaidras vadlīnijas atkrastes atjaunojamās enerģijas plānošanai.

Pasaules Dabas Fonds (WWF) un Coalition Clean Baltic ir ierosinājuši jaunu vadlīniju kopumu [5], kurā ietverts ceļvedis dabas resursu efektīvai iekļaušanai Baltijas jūras atkrastes vēja energoresursu attīstības plānošanā un teritoriju noteikšanā.

"Nav šaubu, ka mums Baltijas jūrā ir nepieciešams vairāk atjaunojamās atkrastes vēja enerģijas, un mēs atzinīgi vērtējam ciešāku starpvalstu sadarbību, lai palīdzētu to sasniegt, taču rūpīgā šīs paplašināšanās plānošanā ir jāiekļauj dabas aizsardzība. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt gan enerģētikas, gan vides mērķu sasniegšanu," skaidro WWF Baltijas Ekoreģiona programmas direktore Johanna Foksa (Johanna Fox).

“Atkrastes vēja jaudas palielināšana ir ļoti svarīgs solis ceļā uz dekarbonizāciju, enerģētisko neatkarību un drošību. Tomēr klimata un enerģētikas mērķu sasniegšana nedrīkst notikt uz dabas rēķina. Mums ir nepieciešama kopīga rīcība un pienācīga plānošana, lai nodrošinātu mūsu jūras ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu, kas ir ļoti nepieciešami pasākumi Baltijas jūrā," saka Andrea Servantesa (Andrea Cervantes), CCB bioloģiskās daudzveidības speciāliste.

*Dānija, Igaunija, Somija, Vācija, Latvija, Lietuva, Polija, Polija un Zviedrija (kā arī Islande un Norvēģija).
 
PIEZĪMES:
[1] Berlin Declaration on Baltic Offshore Wind by CBSS Foreign Ministers - 9 May 2023
Pieņemta CBSS Baltic Offshore Wind Forum. 
[2] Press release - Baltic Ministers endorse commitment for closer cooperation on offshore energy - 30 September 2020
[3] Baltic Sea countries strengthen cooperation on energy security and expansion of renewables
[4] Study on Baltic offshore wind energy cooperation under BEMIP
[5] WWF and Coalition Clean Baltic guidelines for planning offshore renewable energy in the Baltic Sea
 
WWF Baltijas Ekoreģiona programma ir vērienīga un ietekmīga organizāciju apvienība, kas strādā, lai saglabātu un atjaunotu Baltijas jūras veselību. Programmu veido WWF un NVO partneri katrā no deviņām Baltijas jūras piekrastes valstīm. Tas ir reģiona lielākais biedru tīkls, un programmas pieeja ir sadarbība ar publiskā un privātā sektora partneriem, lai nodrošinātu veselīgu un produktīvu Baltijas jūru, izmantojot ilgtspējīgu, uz ekosistēmām balstītu pārvaldību. Vairāk informācijas: www.wwfbaltic.org

Coalition Clean Baltic (CCB) ir politiski neatkarīga bezpeļņas asociācija, kas apvieno 27 NVO ar vairāk nekā 1 500 000 biedru visās Baltijas jūras reģiona valstīs. CCB galvenais mērķis ir veicināt Baltijas jūras vides un tās dabas resursu aizsardzību un uzlabošanu pašreizējām un nākamajām paaudzēm. Vairāk informācijas: www.ccb.se