The WWF is run at a local level by the following offices...
- WWF Global
- Adria
- Argentina
- Armenia
- AsiaPacific
- Australia
- Austria
- Azerbaijan
- Belgium
- Bhutan
- Bolivia
- Borneo
- Brazil
- Bulgaria
- Cambodia
- Cameroon
- Canada
- Caucasus
- Central African Republic
- Central America
- Chile
- China
- Colombia
- Croatia
- Democratic Republic of the Congo
- Denmark
- Ecuador
- European Policy Office
- Finland
Ziņas un jaunumi
ES ministri nosaka Baltijas jūras reņģu kvotas, kuras ir pretrunā ar ilgtspējīgu zvejniecību
Šā gada 24. oktobrī ES zivsaimniecības un zemkopības ministri ir pieņēmuši lēmumu samazināt reņģu krājumus Baltijas jūrā, kas veicinās turpmāku ekosistēmas un tās zivju krājumu iznīcināšanu un ir pretrunā ar ES zivsaimniecības tiesību aktiem. Ministri nolēma saglabāt reņģu zveju Botnijas līcī un Baltijas jūras centrālajā daļā tādā līmenī, kas turpinās apdraudēt jau tā trauslo ekosistēmu un zivju populācijas.
Eiropas Komisija pirms sanāksmes bija ierosinājusi slēgt šīs sugas mērķzveju saskaņā ar Baltijas daudzgadu plānu (Baltic Multiannual Plan), kas regulē zvejniecību Baltijas jūrā un par ko visas ES dalībvalstis un Eiropas Parlaments vienojās jau 2016. gadā. Tā kā daudzu Baltijas jūras zivju populāciju skaits samazinās un ekosistēmas sabrukuma risks arvien pieaug, šo sarunu iznākums ir neizmantota iespēja uzlabot Baltijas jūras stāvokli un virzīt zvejniecību ilgtspējīgas attīstības virzienā.
Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena uzsver: “Ja mēs vēlamies saglabāt mūsu zvejniecības nozari un redzēt Baltijas jūras zivis uz sava šķīvja, tad ir jāpieņem tālredzīgi lēmumi, samazinot vai uz laiku pārtraucot apdraudēto zivju zveju, kas ļaus arvien sarūkošajām zivju populācijām Baltijas jūrā atjaunoties. Diemžēl pašlaik pieņemtie lēmumi nav vērsti uz ilgtspējīgu zvejniecības attīstību, bet gan uz jau tā trauslo zivju krājumu iznīcināšanu. Virzot šādus lēmumus Zemkopības ministrija nevis atbalsta zvejniecības nozari, bet virza to uz iznīcināšanu.”
Viens no galvenajiem Baltijas reņģu krasas samazināšanās iemesliem ir neilgtspējīga reņģu un brētliņu zveja, ko izmanto zivju miltu un zivju eļļas ražošanā. Šīs mazās zivis ir svarīgs barības avots lielākām zivīm, piemēram, mencām, jūras zīdītājiem un jūras putniem, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Baltijas jūrā būtu pieejams pietiekams daudzums šo tā dēvēto barības zivju. Vilšanos izraisa tas, ka arī brētliņu nozvejas limiti tika noteikti lielāki nekā limiti, kas nodrošinātu vispārējo ekosistēmas veselību, darbību un noturību. Attiecībā uz Baltijas jūras rietumu daļas reņģēm ir svarīgi, ka joprojām tiek aizliegta mērķzveja, taču ministriem ir jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu minimālu šo krājumu piezveju Ziemeļjūras reņģu zvejā.
Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena uzsver: “Ja mēs vēlamies saglabāt mūsu zvejniecības nozari un redzēt Baltijas jūras zivis uz sava šķīvja, tad ir jāpieņem tālredzīgi lēmumi, samazinot vai uz laiku pārtraucot apdraudēto zivju zveju, kas ļaus arvien sarūkošajām zivju populācijām Baltijas jūrā atjaunoties. Diemžēl pašlaik pieņemtie lēmumi nav vērsti uz ilgtspējīgu zvejniecības attīstību, bet gan uz jau tā trauslo zivju krājumu iznīcināšanu. Virzot šādus lēmumus Zemkopības ministrija nevis atbalsta zvejniecības nozari, bet virza to uz iznīcināšanu.”
Viens no galvenajiem Baltijas reņģu krasas samazināšanās iemesliem ir neilgtspējīga reņģu un brētliņu zveja, ko izmanto zivju miltu un zivju eļļas ražošanā. Šīs mazās zivis ir svarīgs barības avots lielākām zivīm, piemēram, mencām, jūras zīdītājiem un jūras putniem, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai Baltijas jūrā būtu pieejams pietiekams daudzums šo tā dēvēto barības zivju. Vilšanos izraisa tas, ka arī brētliņu nozvejas limiti tika noteikti lielāki nekā limiti, kas nodrošinātu vispārējo ekosistēmas veselību, darbību un noturību. Attiecībā uz Baltijas jūras rietumu daļas reņģēm ir svarīgi, ka joprojām tiek aizliegta mērķzveja, taču ministriem ir jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu minimālu šo krājumu piezveju Ziemeļjūras reņģu zvejā.