Iecerēts izsniegt atļaujas, lai veiktu ietekmes uz vidi novērtējumu diviem laukumiem Rīgas jūras līcī, kuros attīstīt akvakultūras nozari, plānojot iegūt līdz 10 000 tonnām foreļu gadā. Salīdzinājumā visi Latvijas un Igaunijas zvejnieki kopā šajā reģionā nozvejo vidēji 30 000 tonnas reņģu gadā. Jau šobrīd eksperti no Latvijas vadošajām zinātniskajām institūcijām, valsts iestādēm un vides nevalstiskajām organizācijām ir norādījuši, ka šāda apjoma akvakultūra radīs ievērojamu piesārņojuma slodzi Rīgas jūras līcī un pasliktinās kopējo jūras stāvokli.
 
Daugavpils Universitātes aģentūras "Latvijas Hidroekoloģijas institūts" aprēķini uzrāda, ka konkrētās akvakultūras darbības rezultātā piesārņojuma slodze varētu palielināties par vismaz 400–600 tonnām slāpekļa un 50–100 tonnām fosfora gadā, kas ir īpaši bīstami Rīgas jūras līcī, kur jau pašreizējais fosfora līmenis neatbilst labam vides stāvoklim. Šis piesārņojuma daudzums ir apmēram 10 % no Latvijas kopējā slāpekļa un fosfora piesārņojuma. Tas ir būtisks pieaugums brīdī, kad ir jādomā par to, kā mazināt līdz šim radīto piesārņojumu, lai uzlabotu ūdens stāvokli Rīgas jūras līcī.
 
Pasaules Dabas Fonda ūdeņu programmas vadītāja Magda Jentgena, komentējot šo situāciju, uzsver: "Rīgas jūras līča ekosistēma ir īpaši jūtīga pret ārējiem spiedieniem, un eksperti jau tagad var prognozēt, ka akvakultūras audzētavas šajos laukumos radīs negatīvas ietekmes uz jūru. Šīs audzētavas palielinās biogēno piesārņojumu, kas tiks skalots uz Engures, Jūrmalas un Rīgas pusi, būtiski ietekmējot arī pludmales apmeklētāju iespējas baudīt skaistās atpūtas vietas. Valstij vajadzētu pieņemt stratēģisku lēmumu, ka darbības, kuras negatīvi ietekmē jūras veselību, nav atļaujamas mūsu jūras teritorijā.”
 
VKP arī norāda, ka plānotā akvakultūra ir pretrunā 2019. gada MK rīkojumam Nr. 232, kas nosaka jūras plānojumu līdz 2030. gadam. Rīkojumā ir skaidri norādīts, ka akvakultūra atklātos sprostos, ņemot vērā jau esošo eitrofikācijas līmeni, nav pieļaujama Rīgas jūras līcī. Tāpat VKP atgādina, ka Latvija kā Helsinku Konvencijas dalībvalsts ir apņēmusies nepārsniegt maksimālo pieļaujamo piesārņojuma līmeni.
 
Pamatojoties uz iepriekšminētajiem argumentiem, VKP aicina Ministru Kabinetu neļaut šos laukumus izmantot akvakultūras uzņēmumiem, jo tas ir pretrunā ar Latvijas vides aizsardzības mērķiem, starptautiskajām saistībām vides mērķu sasniegšanā un radīs būtisku kaitējumu Baltijas jūras ekosistēmai.
 
Vides konsultatīvā padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību vides politikas izstrādē un īstenošanā. Tajā šobrīd darbojas 19 nevalstisko organizāciju pārstāvji, tai skaitā no Pasaules Dabas Fonda.

“Aicina neatbalstīt akvakultūras sprostu ierīkošanas plānus Rīgas jūras līcī” ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par “Aicina neatbalstīt akvakultūras sprostu ierīkošanas plānus Rīgas jūras līcī” saturu atbild nodibinājums Pasaules Dabas Fonds.