ANO Ģenerālajā asemblejā tiks likti pamati izšķirīgam gadam planētas nākotnei

Brazīlijā, Angolā, Indonēzijā, Krievijā un daudzās citās pasaules valstīs šobrīd plosās mežu ugunsgrēki un šodien, 20. septembrī, plānoti klimata gājieni vismaz 156 pasaules valstīs, tostarp Latvijā. Globālās vides krīzes gūst nepieredzēti lielu sabiedrības uzmanību pirms Klimata rīcības samita un ANO Ģenerālās asamblejas 74. sesijas, kas notiks 23. un 24. septembrī Ņujorkā, ASV. Klimata rīcības samita mērķis ir stiprināt valstu apņemšanās un ambīcijas klimata pārmaiņu mazināšanā un Parīzes nolīguma īstenošanā. Latviju samitā pārstāvēs Vides un reģionālās attīstības ministrs J. Pūce.
 
Mūsu planēta šobrīd piedzīvo krīzi. Kopš 1970. gada savvaļas dzīvnieku populācijas ir sarukušas par vidēji 60%, kamēr cilvēces ietekme uz dabu un zemes resursu degradācija ir pieaugusi eksponenciāli. Šīs krīzes sekas, kas tiešā veidā ietekmē cilvēku labklājību, atspoguļojas pieaugošajos ugunsgrēkos, plūdos un ekstremālos laikapstākļos. Zinātnieki vēsta, ka bez steidzamas un ārkārtējas rīcības, šīs sekas tikai pasliktināsies.
 
Pasaules Dabas Fonds kopā ar daudziem citiem šobrīd uzsver neatkārtojamu iespēju pasaules līderiem izvēlēties pieņemt pareizos lēmumus un rīcības virzienu. Nākamgad notiks atkārtotas sarunas par galvenajiem starptautiskajiem līgumiem - Ilgtspējīgas attīstības mērķiem, Dabas konvenciju un Klimata vienošanos - piedāvājot būtisku iespēju ilgtspēju novirzīt mūsu politisko, ekonomisko un sociālo sistēmu centrā. Pasaules Dabas Fonds aicina panākt jaunu, vērienīgu un ambiciozu vienošanos dabai un cilvēkiem, kas izstrādāta, lai apvienotu vairākus centienus nākotnes nodrošināšanai.
 
Pasaules valstu līderiem ANO 74. Ģenerālā asamblejā mērķtiecīgā rīcība šobrīd ir īpaši būtiska, lai nodrošinātu labklājību un ilgtspēju nākotnē. Pasaules Dabas Fonds aicina Vides un reģionālās attīstības ministru J. Pūci, kas Klimata rīcības samitā pārstāvēs Latviju, piedalīsies diskusijās par klimata politiku un labklājību, aktīvi atbalstīt jauno vienošanos dabai un cilvēkiem (New Deal For Nature And People), aizstāvot sabiedrības intereses.
 
“Šī ANO Ģenerālā asambleja notiek mūsu planētas izšķirošā gada sākumā, un tā ir būtiska iespēja koncentrēt pasaules uzmanību uz vides ārkārtas situācijām, ar kurām mēs saskaramies. Zinātne ir skaidra - “bizness kā parasti” nav risinājums, ja vēlamies nosargāt savu nākotni. Mūsu pašreizējā trajektorija destabilizē mūsu klimatu un virza dabu uz izzušanas robežas. Pašā pamatā tas apdraud mūsu izdzīvošanu,” uzsver Marco Lambertini, WWF (World Wide Fund for Nature) International  ģenerāldirektors.
 
“Līderu sanāksme Ņujorkā 2020. gadā būs iespēja nodrošināt ilgtspējīgu nākotni cilvēkiem un dabai. Nākamā gada laikā pieņemtie lēmumi atstās ietekmi uz nākamajām desmitgadēm, un mēs visi esam atkarīgi no tā, lai šī iespēja tiktu izmantota saprātīgi. Līderiem jāziņo par savu apņemšanos nākamgad starptautisko līgumu centrā likt bioloģisko daudzveidību. Vēl steidzamāk vadītājiem ir jāatzīst planētas ārkārtas situācija, ar kuru mēs šobrīd saskaramies, strādājot pie tā, lai nodrošinātu Ārkārtas deklarāciju dabai un cilvēkiem (Emergency Declaration for Nature and People),” turpina M. Lambertini.
 
WWF pirmdien, 23. septembrī, ANO klimata rīcības samita vakarā, sasauks pasaules līderu sanāksmi, lai apspriestu vides ārkārtas situācijas, ar kurām šobrīd saskaras pasaule, un aicinās ANO 75. sanāksmē sagatavot un izstrādāt Ārkārtas deklarāciju dabai un cilvēkiem līdz ANO Ģenerālajai asamblejai nākamgad.
 
Jaunākais Starpvaldību platformas bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu ziņojums, kas tika publicēts 2019. gada maijā, un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes īpašais ziņojums par klimata pārmaiņām un zemi, kas tika publicēts pagājušajā mēnesī, ir nostiprinājuši izpratni par to, ka dabas daudzveidības izzušanas un klimata pārmaiņu problēmas, kā arī Ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšana ir jārisina vienoti.
 
“Mūsu klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzes nevar novērst atsevišķi - tās ir savstarpēji saistītas, un to risināšana ir būtiska cilvēces labklājībai. Ir pienācis laiks saprast, ka dabas aizsardzība ir ne tikai morāls arguments, bet arī attīstības, ekonomisks imperatīvs un pamats, kas nepieciešams, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus 2030. gadam," piebilst Lambertini. Akcentējot nevalstiskā un privātā sektora lomu un impulsus, nākamnedēļ tiks izveidota jauna biznesa koalīcija Bizness dabai (Business for Nature), kurai varēs pievienoties uzņēmumi no visas pasaules, aicinot pievienoties Jaunai vienošanās dabai un cilvēkiem (New Deal For Nature & People), kā arī apņemoties ieviest nopietnākus ilgtspējas pasākumus savās biznesa praksēs.
 
Līderi dabai un cilvēkiem pasākums:
WWF ANO Ģenerālās asamblejas pasākums Līderi dabai un cilvēkiem notiks pirmdien, 23. septembrī, plkst. 18:30-20:00 EDT. Uzreiz pēc pasākuma plašsaziņas līdzekļiem būs iespēja saņemt preses pazinojumu ar attēliem. Lai to iegūtu, sazinieties ar mums.