What would you like to search for?

Ziņas un jaunumi

10 rīcības mūsu Ziemassvētku vēlmju sarakstā, lai ministri īstenotu konkrētu plānu Baltijas jūras glābšanai

Publicēts 20 decembris 2019

Tuvojoties gada beigām, gan bērni, gan pieaugušie rakstīs savas vēstules Ziemassvētku vecītim, cerot, ka Ziemassvētku vakarā viņi varētu saņemt dāvanu. Mums, “Coalition Clean Baltic” un WWF Baltijas ekoreģiona programmai, šogad ir īpaša vēlēšanās: Baltijas jūras rīcības plāns (BSAP - Baltic Sea Action Plan) ar uzsvaru uz reālām darbībām, lai būtiski uzlabotu Baltijas jūras stāvokli. Mēs ierosinām sākt ar desmit lietām, kas ministriem būtu jādara, lai nodrošinātu, ka Baltijas jūra saņem tādu rīcības plānu, kuru tā ir pelnījusi.

Tuvojoties gada beigām, gan bērni, gan pieaugušie rakstīs savas vēstules Ziemassvētku vecītim, cerot, ka Ziemassvētku vakarā viņi varētu saņemt dāvanu. Mums, “Coalition Clean Baltic” un WWF Baltijas ekoreģiona programmai, šogad ir īpaša vēlēšanās: Baltijas jūras rīcības plāns (BSAP - Baltic Sea Action Plan) ar uzsvaru uz reālām darbībām, lai būtiski uzlabotu Baltijas jūras stāvokli. Mēs ierosinām sākt ar desmit lietām, kas ministriem būtu jādara, lai nodrošinātu, ka Baltijas jūra saņem tādu rīcības plānu, kādu tā ir pelnījusi.
 
Līdz šim Baltijas jūras rīcības plāns nav sasniedzis nevienu no četriem mērķiem, kas tika izvirzīti 2007. gadā. [1] Mūsuprāt, tam ir nepieciešamas revolucionāras izmaiņas, lai sasniegtu kādu no iepriekšējiem mērķiem, nemaz nerunājot par jebkādiem papildus mērķiem, kas tiks pievienoti plāna atjaunināšanas procesā. [2] Atjauninātajam plānam jābūt ne tikai plānam - tam ir vajadzīgas konkrētas darbības, kas sniedz izmērāmus rezultātus.
 
Šeit ir desmit darbības, kuras visi ministri var īstenot, lai nodrošinātu, ka Baltijas jūras reģions saņem tādu rīcības plānu, kādu tas ir pelnījis:
 
  1. Pielietot uz ekosistēmām balstītu pieeju (Ecosystem based approach) jūras pārvaldībai kā pamatprincipu visam plānam un visām darbībām, lai nodrošinātu, ka reģionu pārvalda kopumā, nevis atsevišķus komponentus.
  2. Nomainīt visus punktus, kuri ir minēti kā “ieteikums” uz “veicamajām darbībām”.
  3. Iekļaut darbības, kas vērstas uz klimata pārmaiņām, un kategoriski aizliegt cilvēku darbības, kuru dēļ globālās sasilšanas slieksnis var tikt pārsniegts par 1,5 °C.
  4. Pielietot zinātniskās atziņas un datus par iespējamiem riskiem un ietekmēm, kas saistīti ar investīcijām jūrā, kā arī pieņemt rādītājus jūrniecības nozaru uzraudzībai.
  5. Izmantot labo praksi, lai samazinātu nepārtraukto zemūdens troksni visā Baltijas jūras reģionā.
  6. Nekādu “papīra parku” - nodrošināt, lai aizsargājamās jūras teritorijas tiktu efektīvi ieviestas un aizsargātas ar visaptverošiem pārvaldības plāniem (ne tikai “uz papīra”), kas attiecas uz faktoriem, kuri ietekmē aizsargājamo jūras teritoriju bioloģisko daudzveidību.
  7. Pārliecināties, ka jūras pārvaldības plāns sasaista barības kēdes un starpsugu apsvērumus ar zivju krājumu atjaunošanu, lai sasniegtu stabilu lielumu un vecumu, kā arī noturīgu biomasas līmeni.
  8. Veicināt būtisku barības vielu noplūdes samazināšanu, ieskaitot labāku barības vielu līdzsvarotas mēslošanas pārvaldību (balanced fertilization) kā obligātu pasākumu visās lauksaimniecības platībās.
  9. Atkritumu savākšanai un farmaceitisko atlieku filtrēšanai jābūt obligātai visās valstīs, vienlaikus ar paplašinātu ražotāja atbildību un plašu sabiedrības informēšanu aptiekās un veselības aprūpes iestādēs.
  10. Pārliecināties, ka visās ostās ir piemērotas kuģu radīto notekūdeņu pieņemšanas iespējas.

Plāna atjaunināšanas procesā iesaistīto valstu valdību un ministru pienākums ir nodrošināt, ka rīcības plāns sniedz efektīvu labumu gan cilvēkiem, gan dabai. Ņemot vērā neapmierinošos COP25 [3] rezultātus, mēs nedrīkstam nejautāt - vai Baltijas jūras rīcības plāns būs kas vairāk par plānu, vai arī tas nākamgad atkal paliks mūsu Ziemassvētku vēlmju sarakstā?


[1] HELCOM ziņojums par Baltijas jūras stāvokli parāda, ka, neraugoties uz dažām daudzsološām tendencēm pēdējos 12 gados, pašreizējie BSAP mērķi nav sasniegti un valstis ir nokavējušas 2020. gada termiņu - norādīts ES Jūras stratēģijas pamatdirektīva - panākt un uzturēt “labu vides stāvokli” jūrā.

[2] Atjauninātu plānu pašlaik izstrādā un apspriež desmit HELCOM locekļi - deviņas Baltijas jūras valstis un Eiropas Savienība -, un to paredzēts pieņemt ministru sanāksmē 2021. gadā. Plāna fokusā būs tās pašas teritorijas, kas ir pašreizējā plānā, bet ar dažām izmaiņām, kas attiecas uz cilvēku darbībām, piemēram, klimata pārmaiņas, eitrofikācija, bīstamas ķīmiskās vielas, jūrā balstītās darbības – tā, lai panāktu veselīgu un noturīgu ekosistēmu. Plāns pievērsīsies arī jaunākajiem izaicinājumiem, kas jārisina reģionālā mērogā, piemēram, atkritumiem, zemūdens trokšņiem un traucējumiem jūras gultnē.

[3] Coalition Clean Baltic climate change repor

DALIES!

Palīdzi mums izplatīt šo ziņu

LĪDZĪGAS PUBLIKĀCIJAS

“Nojaukt nedrīkst atstāt’’: Diskusijā aicina atjaunot Latvijas upes un veidot dialogu ar vietējām kopienām

Pasaules dabas fonds aicina pamanīt un novērtēt daudzveidību Latvijas dabā

Neplūst ne ūdens, ne finansējums: Eiropas ūdens resursu noturības stratēģija atpaliek no ambīcijām