WWF priekšvēsture aizsākās 1960. gadā, kad sers Džulians Hakslijs (Julian Huxley) pēc vizītes Austrumāfrikā uzrakstīja rakstu sēriju laikrakstā Observer, kurā izteica bažas par dzīvnieku straujo izzušanu šajā teritorijā medību dēļ. Atsaucoties uz Dž. Hakslija rakstiem, uzņēmējs Viktors Stolans (Victor Stolan) ierosināja dibināt starptautiska mēroga fondu, kas vāktu līdzekļus dabas aizsardzībai.

Ar nolūku dibināt šādu organizāciju Dž. Hakslijs konsultējas ar ornitologu Maksu Nikolsonu (Max Nicholson), kurš sapulcināja zinātnieku un sabiedrisko attiecību ekspertu kopu, kas būtu gatavi strādāt šādas organizācijas izveidei. Viņu starpā bija Pīters Skots (Peter Scott), kas kļuva par jaunizveidotās organizācijas vadītāju.

Organizācijas darbības sākotnējais mērķis bija “kopīgs darbs pie sabiedrības attieksmes maiņas un pasaules izglītošanas vides aizsardzības labā”.

Saskaņā ar uzsaukumu, kas publicēts 1961. gada 8. oktobrī laikrakstā Daily Mirror, WWF misija bija izbeigt pasaules dabiskās vides iznīcināšanu, “kas notiek, pateicoties cilvēka muļķībai, alkatībai un nolaidībai”.

Apzinoties, ka organizācijai būs nepieciešams viegli atpazīstams simbols, dibinātāju izvēle nosliecās par labu melnbaltajai pandai, kas līdz pat šai dienai simbolizē ne tikai WWF kā organizāciju, bet visā pasaulē izraisa arī plašas asociācijas ar dabas aizsardzību.
 
Jau no pašiem WWF darbības pirmsākumiem organizācija savu darbību mērķtiecīgi sakņo nacionālajā līmenī, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām un atbalstot labākos zinātniskos vides aizsardzības projektus. Ikviena no nacionālā līmeņa organizācijām ir veidota uz patstāvīgas juridiskās bāzes un ir atbildīga savas valdes un donoru priekšā.

Savas pastāvēšanas laikā WWF ir īstenojusi daudzus gan nacionālas, gan globālas nozīmes projektus. To vidū minami Ekvadoras Nacionālā Parka atjaunošana Galapagu salās; sadarbībā ar Spānijas valdību tiek nopirktas Gvadakiviras (Guadaquivir) deltas purvs, kurā tiek ierīkots Coto Doñananacionālais parks; ceļu izveide Kenijā, masaju apdzīvotajā Masai Maraapgabalā; Tīģeru projekts šīs sugas saglabāšanai Indijā; Tropisko lietusmežu kampaņa, kuras darbība norit trīs kontinentos; projekts The Seas Must Live (Jūrām jādzīvo), kas paredzēja vaļu, delfīnu, roņu un jūras bruņurupuču populāciju pasargāšanu, un daudzi, daudzi citi projekti.

1980.gadā WWF uzsāk sadarbību ar IUCN un Apvienoto Nāciju Vides programmu (UNEP), veicot kopīgu darbu pie Pasaules dabas aizsardzības stratēģijas, kas tika pieņemta 34 valstīs. Tai bija rekomendējošs saturs, kas aicināja dabas resursu izmantošanu veikt saskaņā ar līdzsvarotas attīstības principiem.

Balstoties uz šīm rekomendācijām, jau 50 valstis ir noformulējušas un ierosinājušas savas nacionālās dabas aizsardzības stratēģijas. 1991.gadā WWF sadarbībā ar UNEP un IUCN izstrādā vienotu stratēģiju Rūpes par planētu – stratēģija līdzsvarotam dzīvesveidam, kas ir pieņemta 60 pasaules valstīs.

Līdzekļu piesaistes nolūkā WWF ir sadarbojusies arī ar vairāk kā 130 valstu pasta iestādēm, kuras ir palīdzējušas WWF, strādājot pie pazītās marku sērijas ar pasaules apdraudēto sugu attēliem.

1990. gados aizsākas WWF darbības stratēģijas pārstrukturēšana. Šī stratēģija iezīmēja jaunas WWF misijas aprises, kādas tās saglabājušās līdz pat šodienai. Tika nolemts, ka WWF prioritātes dabas aizsardzībā ir: bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un videi kaitīgas ražošanas, patērēšanas un piesārņojuma samazināšana.

Tādas deviņdesmitajiem gadiem raksturīgas vides problēmas kā klimata pārmaiņas un ozona slāņa pakāpeniska sairšana, nokļuva arī WWF risināmo problēmu lokā. WWF veltīja daudz pūļu un laika, izglītojot cilvēkus par to, kāda ir viņu kā patērētāju ietekme uz izsīkstošajiem dabas resursiem, augošo piesārņojumu, kā harmonizēt dabas un cilvēku attiecības, kas ir līdzsvarots dzīvesveids.

WWF saprot, ka tās mērķi sasniedzami tikai tad, ja tie ir tuvi visai sabiedrībai un cilvēcei kopumā, vienlaicīgi apzinoties, ka šīm idejām nav nozīmes, ja tās netiek ņemtas par pamatu cilvēku dzīvesveidam un vērtībām.

Centrālais sekretariāts WWF International atrodas Glandā, Šveicē. 60 gadu laikā no nelielas vides aktīvistu grupas, pielietojot spilgtas un iedvesmojošas idejas, neatlaidību, mērķtiecību un aizrautību, ir izaugusi organizācija ar 5 miljoniem atbalstītāju, kas darbojas vairāk kā 100 valstīts.

Šī ir pasaule, kurā dzīvojam. Tikai kopā mēs spēsim sabalansēt mūsu attiecības ar dabu!