Baltijas jūras mencu krājumi uz izsīkšanas robežas

Kopējā pieļaujamā nozveja un zvejas kvotas ir galvenie instrumenti, kurus izmanto, lai pārvaldītu komerciālo zveju Eiropas Savienības ūdeņos. Eiropas Komisija plāno radikāli samazināt pieļaujamo Baltijas mencu nozveju, atsaucoties uz neseniem zinātniskajiem pētījumiem, kuri atspoguļo kritisko Baltijas jūras mencu krājumu stāvokli. Tomēr Dānija un Vācija - valstis ar vislielāko rietumu mencu kvotu proporciju -  izmanto īstermiņa ekonomikas argumentus, nevis strādā, lai nodrošinātu ilgtermiņa iespējas kopienām, kuras ir atkarīgas no mencu zvejas. Ministri turpina "griezt muguru" tiem Eiropas zivsaimniecības politikas nolīgumiem, kuru mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu zivju resursu ieguvi.

“Par zivsaimniecību atbildīgās amatpersonas vairāk nekā desmit gadu ir ļāvušas turpināties zivju pārzvejai. Nepareizas pārvaldības dēļ mēs šobrīd esam situācijā, kurā gandrīz nākas pārtraukt mencu zveju vispār. Ir jāatrod risinājums, un tas visticamāk būs nepatīkams cilvēkiem un kopienām, kuras paļaujas uz šo nozveju,” komentē Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdeņu programmas vadītāja Elīna Kolāte.

Šī brīža situācijā zvejas spiediens ir būtiski jāsamazina un ir jāveic turpmāki korektīvi pasākumi, kā, piemēram, zvejas pārtraukšana. Komisijai ir tiesības aizliegt zveju, ja dalībvalstis nespēj vienoties par atbilstošiem pasākumiem krājumu atjaunošanai.

“Mēs zinām, ka dažas valstis joprojām nevēlas turēties pie esošajām saistībām un turpina ekspluatēt zivju krājumus ierastajā veidā. Esam pieredzējuši šādu rīcību citu zivju zvejniecībā ar postošiem rezultātiem, un būtu katastrofāli ko tādu novērot atkārtojamies Baltijas jūrā. Tas būtu kā pliķis sejā tiem, kuri ticēja saskaņotiem tiesību aktiem, kuri tika radīti, lai atveseļotu Baltijas jūras zivju krājumus,” komentē Elīna Kolāte.

Baltijas jūras Rietumu mencu krājumi ir bijuši nestabili kopš 1990. gadiem un šobrīd tuvojas sabrukumam. Zinātniskie pētījumi pierāda, ka mencu krājumi ir zem visiem drošības atskaites punktiem. Zivīm ir traucēta reproduktīvā spēja, un zivju mirstība vairākus gadus ir stipri virs ilgtspējības līmeņa.