Ko Tu zini par zuti - 2017. gada dzīvnieku?
Eiropas zutis(Anguilla anguilla), Hardangera, Norvēģija.
Elīna Kolāte norādīja, ka norādīja, ka no kādreizējās Eiropas zušu populācijas šobrīd atlicis ir tikai aptuveni 1%. Eiropas zutis ir ierakstīts Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības Sarkanajā grāmatā. Tā kā zušu krājumu stāvoklis ir kritisks, Eiropas Savienībā un arī Latvijā kopš 2009. gada ir pieņemts Nacionālais Zušu krājumu pārvaldības plāns, kas paredz stikla zušu un zušu mazuļu ielaišanu ūdenstilpēs, kas savienotas ar jūru.
Zuši nārsto Sargasu jūrā (kas apskalo Karību salas un Ziemeļamerikas austrumu piekrasti), bet kāpuri Eiropā atgriežas, izmantojot Golfa straumi. Eiropu tie sasniedz tikai pēc trīs gadus ilga ceļojuma, un tobrīd jau tiek saukti par stikla zušiem – caurspīdīgā ķermeņa dēļ. Mātītes tad migrē uz iekšējiem ūdeņiem, bet tēviņi paliek jūru piekrastēs vai upju grīvās. Pēc 6–12 vai vairāk gadiem tēviņi sāk ceļojumu atpakaļ uz Sargasu jūru. Mātītes nobriest un atstāj upes, kad pagājuši vēl daži gadi. Tās izaug lielas un bieži mēdz būt vairāk nekā 1 m garas, savukārt tēviņi reti sasniedz 40 cm garumu. Kad zuši sāk migrēt uz Sargasu jūru, tie iegūst sudrabotu nokrāsu, un migrācijas laiku pavada bez barošanās.
Pasaules Dabas Fonds rekomendē:
Nepērciet ne savvaļā, ne saimniecībās augušus zušus, jo tie visi pieder vienai un tai pašai – iznīkstošai – zivju sugai. Nopirkdami zuti, mēs piedalāmies šīs sugas iznīcināšanas procesā.Lai informētu par zušu paradumiem, īpatnībām, radiniekiem un citiem faktiem Latvijas Dabas muzejā sadarbībā ar Pasaules Dabas Fondu un citiem visa gada garumā notiks vairāki pasākumi ģimenēm ar bērniem, skolēniem un visiem interesentiem.
Eiropas zutis(Anguilla anguilla), Hardangera, Norvēģija.
