Uz mūsu šķīvjiem – sabrūkošas ekosistēmas | WWF Latvia

Uz mūsu šķīvjiem – sabrūkošas ekosistēmas



Publicēts 16 decembris 2019   |  
ZM ministrs Kaspars Gerhards (no labās)
© European Council
ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministri tiekas 2019. gada 16. un 17. decembrī Briselē, lai vienotos par vispārēju pieeju attiecībā uz Baltijas austrumu mencām, apmainītos ar viedokļiem par Kopējās lauksaimniecības politikas reformu paketi un apspriestu Komisijas paziņojumu "Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus".
 
ES dalībvalstis atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu par atmežošanu un mudina Eiropas Komisiju rīkoties. Šodien Briselē notikušajā ES lauksaimniecības un zivsaimniecības sanāksmē (AgriFish Council) ministri pauda nopietnas bažas par nepietiekamu politiku visā pasaulē, lai apturētu mežu izciršanu un mežu degradāciju. Ministri aicināja, lai Eiropas Komisijas plāns pret mežu izciršanu un ES ekoloģiskās pēdas nospiedumu arī ārpus ES robežām tiktu īstenots efektīvāk.
 
Pasaules Dabas Fonds (WWF) piekrīt, ka ir steidzami jārīkojas, lai visā pasaulē novērstu mežu izciršanu. WWF arī piekrīt, ka Eiropas Komisijai būtu jānāk klajā ar saskaņotām, konkrētām un darbībām un iniciatīvām ar ieviešanas termiņiem. Tomēr ar to vien, ka tiek “novērtēta” iespējamā likumdošana, kā šodien aicināja ministri, nepietiek. ES ir steidzami nepieciešams jauns likums, kas patērētājiem garantē, ka tas, kas nonāk viņu šķīvjos, netiek ražots, iznīcinot mežus, zālājus, savannas vai citas ekosistēmas. Imports arī ir daļa no ES ekoloģiskās pēdas nospieduma un šo ekosistēmu veselība ir atkarīga no ES likumdošanas.
 
Andreas Baumüller, WWF Eiropas politikas biroja dabas resursu programmas vadītājs: “Ir patīkami redzēt, ka ES dalībvalstis atbalsta cīņu pret mežu izciršanu, taču nepietiek ar lūgumu veikt iespējamo tiesību aktu “paātrinātu novērtējumu”: ir pienācis laiks pārtraukt novērtēšanu un veikt konkrētus nākamos pasākumus. Dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai Eiropas Komisija nāk klajā ar jauna likuma priekšlikumu. Tikai jauna likumdošanas vara samazinās ES patēriņa ekoloģiskās pēdas nospiedumu, apturēs mežu izciršanu un mežu degradāciju.

WWF arī piekrīt dalībvalstu secinājumiem, ka ir nepieciešams atbalsts valstīm, no kurām importē ES, lai novērstu atmežošanas un ekosistēmu iznīcināšanas galvenos virzītājus, kā arī ir nepieciešama sadarbība ar citām patērētājvalstīm, kā vislabāk mainīt situāciju uz labo pusi.

Tāpat šajā sanāksmē dalībvalstis vienojās par vienotu nostāju attiecībā uz jaunu regulu par Baltijas jūras austrumdaļas mencu, ar kuru grozīs iepriekšējās regulas. Regulas pamatā ir Eiropas Komisijas priekšlikums. ES veic jaunus pasākumus, lai palīdzētu zvejniekiem pārvarēt nelabvēlīgās sociālekonomiskās sekas, ko rada Baltijas jūras mencas un Baltijas jūras rietumdaļas reņģes zvejas ierobežojumi. Jaunie noteikumi, par kuriem vienojusies Padome, paredz, ka Baltijas jūras mencas un reņģu zvejas kuģus būs iespējams nodot metāllūžņos pēc to pastāvīgas zvejas darbības pārtraukšanas.

Latviju ES lauksaimniecības un zivsaimniecības sanāksmē pārstāvēja Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards ar Zemkopības ministrijas kolēģiem.

Papildu informācija:
Saskaņā ar ziņojumu, kas publicēts šā gada sākumā, ES ir otrs lielākais Brazīlijas sojas importētājs, kas 2017. gadā veidoja 15% no visa Brazīlijas sojas eksporta. Apmēram 68% no importa sojas izcelsmes ir Čerrado un Amazones biomi. (Avots: http://resources.trase.earth/documents/issuebriefs/Soy_and_environmental_compliance_in_Brazil.pdf)

komentāri

blog comments powered by Disqus