Lielākā daļa Baltijas jūras ir sliktā ekoloģiskajā stāvoklī, galvenokārt eitrofikācijas dēļ, kas nozīmē, ka ūdens ir pārmērīgi bagātināts ar barības vielām. Eitrofikācijas sekas ir gan redzamas (piemēram, ikgadējā zilaļģu ziedēšana), gan neredzamas (piemēram, bezskābekļa zonas  jūras gultnē, kurā neviens jūras iemītnieks  nespēj izdzīvot). Eitrofikāciju jūrā galvenokārt izraisa barības vielām bagātu ūdeņu noteces no sauszemes, no visa Baltijas jūras sateces baseina, kas iekļauj visu Latvijas teritoriju, un kopumā ir 4 reizes lielāks par pašu jūras teritoriju.

Jo veselīgākas saldūdens ekosistēmas, jo tās vairāk spēj aizturēt un novērst lieko barības vielu nonākšanu jūrā, taču gadu gaitā daudzas mitrzemes ir nosusinātas un upes taisnotas. Pēdējo 300 gadu laikāvisā pasaulē mēs esam zaudējuši 87% mitrzemju , un pēdējo 50 gadu laikā saldūdens populācijas ir samazinājušās par 85%. Lai gan šo ekosistēmu atjaunošanas darbi ir sākušies, to temps ir daudz par lēnu, lai apmierinātu steidzamās dabas un cilvēku vajadzības. Šis projekts koncentrējas uz sateces baseinu apsaimniekošanas un uzraudzības pieejas testēšanu, nodarbinot cilvēkus konkrētos ūdens sateces baseinos un sadarbojoties ar zemes īpašniekiem un valsts iestādēm, motivētu, atbalstītu un veicinātu atjaunošanas darbus trīs sateces  baseinu apgabalos Igaunijā, Latvijā un Zviedrijā. 
 
Projekta mērķis ir radīt pozitīvas izmaiņas ekosistēmu atjaunošanā, kas uzlabos Baltijas jūras kopējo veselību. Tas palielinās zināšanas un kapacitāti sateces baseinu apsaimniekošanas koordinācijā, mākslīgu mitrzemju veidošanā, upju atjaunošanā un citos ūdens aiztures pasākumos, nodrošinot ieinteresētās puses ar nepieciešamajām prasmēm. Projekts ietver demontrējuma teritorijas  Igaunijā, Latvijā un Zviedrijā, pielāgojoties katras valsts specifikai. Šie pasākumi palīdzēs samazināt barības vielu noteci Baltijas jūrā un integrēt sateces baseinu pārvaldnieku lomu nacionālajā likumdošanā.
 
 

Sateces baseina pārvaldnieki (Catchment officers) ir ierēdņi, kuriem ir skaidrs redzējums par savu pārvaldāmo teritoriju un plašas  zināšanas un prasmes nozarē.Viņiem ir izšķiroši svarīga loma, lai paātrinātu ekosistēmu atjaunošanas darbus praksē, sniedzot padomu un atbalstu zemes īpašniekiem, kuri vēlas integrēt šīs labās prakses savos īpašumos.
 
BaltCOP projekta galvenā sastāvdaļa ir Sateces baseina pārvaldnieku (Catchment officers) pieejas popularizēšana. Kalpojot kā tilts starp dažādām ieinteresētajām pusēm – no zemes īpašniekiem līdz pašvaldībām un valsts iestādēm. Viņi palīdz noteikt, kur un kādus pasākumus vajadzētu īstenot, lai vislabāk sasniegtu reģionālos un nacionālos mērķus, tostarp mazinātu barības vielu noteci uz Baltijas jūru. Sateces baseinu pārvaldnieki ir būtiski, lai novērstu plaisu starp politikas izstrādi un tās praktisko ieviešanu un nodrošina, ka izstrādātie plāni tiek efektīvi pārvērsti par konkrētiem risinājumiem un darbībām uz vietas, palīdzot sasniegt projektā izvirzītos mērķus.
 

Pasaules dabas fonda (PDF)  loma projektā – koncentrējas uz dzīvotņu atjaunošanu un dabas aizsardzību Latvijā. Vāc datus un uzrauga esošo mitrzemju efektivitāti, uzlabo jau izveidotās mitrzemes efektivitāti barības vielu samazināšanā, un komunicē mitrzemju ieguvumus lēmumu pieņēmējiem un sabiedrībai.

 

 

Šī projekta ietvaros tiks izstrādāti vairāki būtiski rīki un resursi, lai nodrošinātu tā veiksmīgu īstenošanu un iespēju paplašināt to nākotnē:

Projekta mērķis ir ne tikai panākt taustāmas izmaiņas barības vielu samazināšanā un ekosistēmu atjaunošanā, bet arī izveidot nākotnes rīcības plānu visā Baltijas jūras reģionā.