Gadiem ilgi esam mēģinājuši atrisināt Baltijas jūras problēmas vienu pēc otras, daļu pa daļai, nozari pa nozarei, ejot no vienas valsts uz otru. Daudzas un dažādas nozares lieto Baltijas jūru savām vajadzībām. Ziņojums “Nākotnes trendi Baltijas jūrā” (Future Trends in the Baltic Sea) jau 2010. gadā paredzēja kā dažādi sektori izmantos jūru nākamajos 20 gados. Šis ziņojums secina, ka vienīgais veids kā izvairīties no haosa, pieaugot nekontrolētam pieprasījumam pēc teritorijas un resursiem, ir pielietot integrētu pieeju jūras apsaimniekošanā. 

Jūras plānojums ir rīks, kas palīdz risināt sarežģītas problēmas, plānojot teritorijas un resursus visoptimālākajos variantos, lai mazinātu konfliktus un atrastu sinerģiju starp visiem, tik dažādajiem jūras lietotājiem.
Jūras plānojums tiek izstrādāts ievērojot vides aizsardzības, teritorijas attīstības plānošanas un jūras telpiskās plānošanas principus. Plānojums aptver visu Latvijas jurisdikcijā esošo Baltijas jūras daļu, sākot no krasta līnijas līdz ekskluzīvās ekonomiskās zonas ārējai robežai. Plānošanas procesā tiek ņemta vērā arī ar jūru funkcionāli saistītā sauszemes daļa, nodrošinot tā saucamo jūras un sauszemes sasaisti.

PDF vīzija - visas jūras aktivitātes Baltijas ūdeņos tiks veiktas, saglabājot ekosistēmas un Jūras plānojums  (Marine Spatial Plans ) tiks maksimāli saskaņots ar citām direktīvām tā, lai visas nozīmīgās nozares, valsts pārvalde un vides organizācijas vienotos par ilgtspējīgu jūras resursu izmantošanai un pildītu šo vienošanos. 

Mēs darbojamies, palīdzot valdībai un dažādām saistītajām organizācijām Jūras telpiskā plānojuma izstrādāšanā, lai tajā tiktu iedzīvināta uz ekosistēmām balstīta, integrēta jūras pārvaldīšana.
Konfliktus iespējams mazināt un sinerģijas var tikt panāktas, veicot labāku koordināciju un gudri plānojot atbildīgu teritoriju un resursu izmantošanu. Tas rada labākus apstākļus gan vides aizsardzībai, gan ilgtspējīgai attīstībai, gan arī sniedz lielāku drošību investīcijām. Vissvarīgākais  jūras resursu izmantošanā - vienmēr  pielietot vispusīgu pieeju, kas balstās uz to, ka lietojam tikai tik daudz, lai ekosistēmām pietiktu spēka atjaunoties.